Pamestā vilcienu kapsēta Bolīvijas sāls laukos
Kas tāds atrodams arī Bolīvijas tuksnešainajā ainavā, kur mūžīgo mieru raduši, šķiet, teju visi Dienvidamerikas nogurušie vilcieni vai, precīzāk, to lokomotīves. Ujuni vilcienu kapsēta (titulattēlā) Bolīvijā kļuvusi par to pēdējo pieturvietu.
Lielie vilcienu kapi ("Cementerio de trenes") atrodas Ujuni tuksnešainajā reģionā Andu kalnu pakājes līdzenumā, aptuveni trīs kilometru attālumā no Ujuni pilsētas, raksta "Atlas Obscura". Tur tie jau gadiem rūsē un raisa atmiņas par labākiem laikiem.
Ujuni jau gadsimtiem bijusi nozīmīgs Dienvidamerikas transporta punkts, krustceles starp nozīmīgām pilsētām. 19. gadsimta beigās nolemts šo vietu attīstīt un uzbūvēt lielu dzelzceļa mezglu šajā vietā ārpus pilsētas. Šo projektu īstenojuši briti. Vilcieni pārsvarā izmantoti, lai no Andu kalniem uz Klusā okeāna ostām transportētu derīgo izrakteņu kravas.
Tomēr tehnisko grūtību un blakus esošo valstu izdarītā spiediena dēļ, kā arī tādēļ, ka minerāli un izrakteņi kalnos pamazām izsīka, 20. gadsimta 40. gados šī darbība pārtraukta. Tā nu vilcieni un viss cits ekipējums pamests likteņa varā kā rūsējoša atmiņa par pamatīgu izgāšanos.
Velosipēdu kapsēta Ķīnā
Kā teikts "Vida Press", visi šie braucamie ir salūzuši un tos šeit sūta, lai iznīcinātu vai arī saremontētu. Lai vai kā – velosipēdu skaits šajā vietā neapšaubāmi aug un liek vien aizdomāties par to, kā cilvēki mūsdienās izturas pret lietām.
Pamestā un laika pirksta skartā Mazirbes laivu kapsēta
Pamestā piejūras kapsēta vilina ar savu neparasto atmosfēru, tādēļ nav nekāds brīnums, ka šo vietu iemīļojuši arī tūristi.
Amerikāņu auto kapsēta dziļi Zviedrijas mežos
Dziļi Zviedrijā, pie Bastnesas ("Båstnäs") ciema atrodas spocīgi interesanta vieta – milzīga autokapsēta, kas gluži vai saaugusi kopā ar mežu. Tur esošās vecās mašīnas jau klāj sūnas un zem motoru pārsegiem zaļo dažādi augi.
Kapsētu izveidojuši divi brāļi – Runs un Tore Ivansoni, kuriem reiz piederējis lietotu auto bizness. Viņi tirgojuši lietoto auto detaļas, bet daudzas automašīnas, daļēji izjauktas, tā arī palikušas turpat Vermlandes mežā.
Brīnišķīgais egļu mežs pilns ar antīku un klasisku auto vrakiem, ko brāļi Ivansoni šeit atveduši no visas Eiropas. Kapsētā mieru radušo spēkratu ražošanas laiks ir no 20. gadsimta trīsdesmitajiem līdz septiņdesmitajiem gadiem.
Namībijas Skeletu krasts – vieta, kur tuksnesis un okeāns iznīcina kuģus
Skeletu krasts Namībijā, Āfrikas rietumos, tiek uzskatīts par piekrasti ar ļoti sliktu slavu. Zemes strēle pie okeāna starp Ugabas upi un Kunenes upi, Atlantijas okeānu un robežu ar Angolu ziemeļos jau iedzinusi postā un aprakusi simtiem kuģu.
Šī piekraste atšķiras no jebkuras citas pasaulē redzētās. Gluži kā milzu vaļu skeleti no smiltīm spraucas saules un vēja izbalināti kuģu vraki, bet virs tiem lidinās kaijas – šādu ainu apraksta portāls "The Vintage News". Turpat mētājoties arī vaļu un roņu kauli.
Kā viena no neviesmīlīgākajām vietām šī Namībijas piekraste ieguvusi nosaukumu Skeletu krasts. Tā kā no tuksneša nākošais karstums un ūdens vēsums šeit sastopas, krastā bieži veidojas bieza migla, kurā kuģi nemana piekrastes klintis un uztriecas tām. Lielāko gada daļu te tiešām valda migla, tomēr šo vietu iecienījuši sērfotāji lielisko viļņu dēļ.
Portugāļu jūrasbraucēji šo vietu atklāja jau 15. gadsimtā un nosauca par "As Areias do Inferno" jeb Elles smiltīm vai Elles vārtiem, jo līdzko kuģi te uzskaloja klintīm, komandas liktenis bija skaidrs – noslīkšana. Savukārt vietējie to sauc par "vietu, ko dievs radīja dusmās".
