Laikā, kad viss sniega pieputināts līdz pat palodzēm un sals arvien vairāk sāk kniebt degunā, gribas atrast vietu, kur atsaukt atmiņā vasaras zaļumu un siltumu, bet naudas tālam tropu ceļojumam nepietiek? Iespējams, risinājums ir diena botāniskajā dārzā, konkrētāk – siltā un pēc augiem smaržojošā oranžērijā kaut kur Eiropā vai tepat Latvijā.

Lūk, astoņas brīnišķīgas, vēsturiskas un krāšņas, tuvas un tālas vietas, kur to īstenot ir pavisam viegli!

Karaliskās siltumnīcas Beļģijā

Foto: Shutterstock

Beļģijas karaliskā ģimene un pats karalis Filips mitinās rezidencē netālu no Briseles – pilī Lākenā. Turpat ir arī 19. gadsimtā no stikla un metāla celtā, tolaik ļoti modernā siltumnīca – oranžērija.

1873. gadā arhitekts Alfonss Balats to radīja karalim Leopoldam II, lai papildinātu jau tā grezno pili, kas celta klasicisma stilā. Siltumnīcu komplekss būvēts no stikla un metāla konstrukcijām un lieliski iekļaujas ainavā.

Monumentālie paviljoni, stikla kupoli, plašās arkādes, kas pārsedz telpas – tik plašas kā ielas, tie ir tikai daži vārdi, kas var raksturot beļģu karaliskās siltumnīcas, kas ne tuvu nelīdzinās mums ierastajām plastmasas mājiņām, kur ome audzē tomātus. Šīs siltumnīcas celtas pēc principa "ideālā stikla pils", lai parādītu sava laika arhitektūras iespējas, teikts "Monarchie.be".

Kristāla pils Retiro parkā Madridē, Spānijā

Foto: Shutterstock

Pirmsākumos šajā vietā bija karaliskās pils dārzs, vēlāk tas pārtapa par Retiro parku, kas nu ir Madrides galvenais parks. Ezerā pie parka var doties izbraucienos ar laivām. Parkā ir gan kafejnīcas, gan notiek dažādas izstādes. Un, protams, var apskatīt brīnišķīgo siltumnīcu, ko dēvē par Kristāla pili.

Pirmās liecības par šo parku atrodamas jau ziņās par Spānijas Katoliskajiem karaļiem un Hieronīma klostera (Monasterio de los Jerónimos) dibinātājiem. Daļa no klostera tika izmantota kā karaliska naktsmītne, kas vēlāk kļuva par pastāvīgu karaļnama īpašumu. Filipa II valdīšanas laikā tā kļuva par vietu, kur patverties no pilsētas dzīves un darbiem, kā arī izbaudīt apcerīgu un reliģisku pārdomu laiku, neaizmirstot šīs vietas seno pagātni un uzdevumu kā klosterim, teikts "Esmadrid".

Ieeja parkā bez maksas.

Vairāk par Madridi un tās apskates objektiem lasiet šeit.

Palmu māja Londonā

Foto: Shutterstock

Kjū Karaliskais botāniskais dārzs atrodas Londonas priekšpilsētā Kjū, Apvienotajā Karalistē. Šeit apskatāma pasaulē lielākā augu kolekcija, kā arī atrodas viens no pasaulē lielākajiem herbārijiem. Ik gadu to apmeklē vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.

Savukārt dārza Palmu māju eksperti sauc par pašu vērtīgāko Viktorijas laika stikla un dzelzs celtni pasaulē. Tā radīta tieši eksotisko augu, īpaši palmu, audzēšanai nemīlīgajos Anglijas laika apstākļos, lai šos augus varētu atvest uz Eiropu jau Viktorijas laiku pašā sākumā.

Foto: Shutterstock

Palmu mājas projekts bija ļoti moderns savam laikam, pirmo reizi tajā izmantotas tik lielas dzelzs konstrukcijas bez atbalstošām kolonām. Šī tehnoloģija aizgūta no kuģu būves, un no attāluma siltumnīca tiešām atgādina apgāztu kuģa korpusu vai liellaivu. Rezultātā radās plaša, gaiša un ērta ēka, kur izmitināt visdažādākā izmēra aizjūru augus, galvenokārt lielās palmas.

Vairāk informācijas: www.kew.org

Botāniskais dārzs un muzejs Berlīnē

Foto: Shutterstock

Dodieties uz šo zaļo oāzi un paglābieties gan no pilsētas burzmas, gan ziemas sala. Kā atzinuši daudzi apmeklētāji, Berlīnes Botāniskajā dārzā šķiet, ka laiks ir apstājies vai vismaz palēnina savu ritējumu. Pēc dārza apskates vērts papildināt arī savas zināšanas par augiem Botānikas muzejā, apbrīnot eksotiskos eksponātus un ļauties botāniķu zinātniskajai kaislībai, kas sajūtama ikkatrā stāstā par muzejā redzamo.

Foto: DELFI

Botāniskais dārzs Berlīnē ir jau kopš 19. gadsimta beigām un tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un krāšņākajiem pasaulē. Ziemas sezonā parasti tur var apmeklēt tikai iespaidīgās siltumnīcas un oranžērijas, un arī tikai dienas laikā. Jau rakstījām, ka šoziem bija citādi un lielu popularitāti izpelnījās Ziemassvētku dārzs, kad Botāniskais dārzs ik vakaru rotājās ar neskaitāmiem gaismas objektiem un iluminācijām. Īpaši gaismas šovi bija vērojami arī uz Palmu mājas un citām senajām siltumnīcām. Vairāk lasiet šeit.

Vairāk informācijas: www.bgbm.org

Botāniskais dārzs Kopenhāgenā, Dānijā


Foto: Shutterstock

Botāniskais dārzs ir daļa no Dānijas Dabas un vēstures muzeja Kopenhāgenas Universitātē. Tajā apskatāma lielākā dzīvo augu kolekcija, un tajā ir arī trīs gēnu bankas. Dārzā glabājas arī lielākā Dānijas augu un sēņu kolekcija.

Šī Botāniskā dārza pirmsākumi meklējami jau 1600. gada 2. augustā vienā no Kopenhāgenas centrālajām ielām Kristalgādē, Kopenhāgenas Universitātes centrā. Gadsimtu gaitā dārzs ir ļoti attīstījies, un šajā laikā tas atradies četrās dažādās vietās pilsētā. Pašreizējā vietā tas zaļo kopš 1874. gada 9. oktobra. Dārzā ir gan sena, bet rekonstruēta Palmu māja, gan Alpu jeb kalnu klimata, kā arī aukstā siltumnīca un eksperimentālās siltumnīcas.

Vairāk informācijas: www.botanik.snm.ku.dk

Kaisaniemi Botāniskais dārzs Helsinkos, Somijā


Foto: Shutterstock

1893. gadā atklātais brīvdabas dārzs, kas aizņem aptuveni četrus hektārus, apbur apmeklētājus ar plašo ekspozīciju – augu valsts iespējām un to daudzveidību. Vasaras laikā interesantākā ir dārza daļa ar brīnišķīgām puķu dobēm un dīķīšiem, ko ieskauj siltumnīcas un rožu krūmi. Savukārt vēsturiskās mūra un akmens celtnes, kas atgādina pilis, tagad ir mājvieta herbāriju kolekcijai.
Publiskai apskatei šeit atvērtas 10 siltumnīcas. Tās ļauj ielūkoties visdažādākajās pasaules ekosistēmās – tuksnešos, lietusmežos, džungļos un tropiskos purvos. Tāpat te var apskatīt pasaulē lielāko sēklu!

Vairāk informācijas: www.luomos.fi

Par Helsinkiem un citām interesantām pilsētām Somijā lasiet šeit.

Palmu māja Belfāstā, Ziemeļīrijā

Foto: Shutterstock

Belfāstas Botāniskais dārzā ir mājvieta iespaidīgajai Palmu mājai. Tur apskatāms plašs tropisko augu klāsts, sezonālo stādu ekspozīcijas un arī sastopami visdažādākie putni, kas atdzīvina milzīgās siltumnīcas atmosfēru. Arī šī ir visai sena stikla un dzelzs konstrukcija no klasiskā Viktorijas laikmeta, kad eksotisko augu kultivēšana kļuva par augstmaņu modes lietu.

Foto: Shutterstock

Celtnes autors ir sers Čārlzs Lanjons, kas palīdzējis arī netālu esošās Karalienes Universitātes dizaina izstrādē. Pamatakmens siltumnīcai ielikts 1839. gadā, un jau pēc diviem gadiem galvenā meistara Ričarda Turnera vadībā divi tās spārni bijuši pabeigti, bet kupolu pievienoja vien 1852. gadā.

Vairāk informācijas: www.belfastcity.gov.uk

Botāniskais dārzs un oranžērija Salaspilī


Arī Latvijas Nacionālais Botāniskais dārzs neatpaliek no iepriekš minētajiem senajiem dārziem un saviem apmeklētājiem piedāvā apskatīt lielāko augu kolekciju Baltijā, kā arī vienu no lielākajiem dendrārijiem Ziemeļaustrumeiropā. Šeit ir iespēja iegūt jaunas zināšanas par pasaules augu valsti un papildināt personīgo foto arhīvu ar ekskluzīvu ainavu fotogrāfijām un tuvplāniem.

Botāniskā dārza iespaidīgākais apskates objekts īpaši ziemā ir oranžērija. Tās kolekcijas sāktas veidot jau 1956. gadā, 2015. gada. 23. aprīlī tika atklāts jaunais Nacionālā botāniskā dārza oranžēriju komplekss. Šeit siltumā un gaišās telpās aplūkojami ap 2100 augu taksoni no visas pasaules, tie pārstāv 116 dzimtas un 412 ģintis. Iespaidīga ir kaktusu kolekcija, bet efeju kolekcijā vairāk nekā 50 sugas un šķirnes. Siltas oāzes sajūtu rada ūdens augi. Lūk, neliels ieskats oranžērijā Salaspilī:

Ko vēl apskatīt Salaspilī, lasiet šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!