Foto: Shutterstock

Grieķijas teritoriju veido tūkstošiem salu. Tiek lēsts, ka tādu ir līdz pat sešiem tūkstošiem, no kurām tikai apmēram 227 ir apdzīvotas. Tieši salas šobrīd gūst lielāko ceļotāju interesi, bet kā atrast sev piemērotāko? Tūroperators "Novatours" dalās apkopojumā par populārākajām Grieķijas salām un ko katra no tām var piedāvāt saviem viesiem, informē tūroperatora pārstāve Ieva Sala.

Krēta – aktivitāšu daudzveidība un lielisks ēdiens


Krēta ir lielākā Grieķijas sala un piektā lielākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Korsikas un Kipras. Tās platība ir 8336 kvadrātkilometri, garums – 260 kilometri, bet krasta līnija ir 1046 kilometrus gara. Krētas reljefu veido kalni, ielejas un daudzveidīgas pludmales, tāpēc tā ir īsta paradīze tiem, kas lūkojas pēc aktivitāšu daudzveidības dabā.

Krēta ir slavena arī ar vietējo iedzīvotāju gastronomisko mākslu, kurā savijas vienkāršība un dārza un jūras veltes, svaigi cepta maize, kazas piena sieri, eļļas un olīvas. Esot Krētā, ieteicams nogaršot grieķu sautētos cietos sierus un par Krētas "šķidro zeltu" dēvēto olīveļļu. Tie, kas reiz viesojušies šajā Grieķijas salā, mēdz jokot, ka tā nav brīvdienu sala, bet gan dievišķi garda un veselīga ēdiena sala.

Ne mazāk iespaidīga par ēdienu ir aktivitāšu daudzveidība dabā – no pārgājieniem līdz zemūdens valdzinājumam. Krētas salu klāj pakalni un aizas, tāpēc tā ir piemērota pārgājienu entuziastiem. No aizām iespaidīgākā ir 18 kilomerus garā Samārijas aiza, kuras platums dažviet nepārsniedz trīs ar pusi metrus. Tā veidojusies 14 miljonus gadu atpakaļ, kad upe vijās cauri klintīm. Pārgājiena laikā veldzē Samārijas ciprešu meži un ir iespējams atsvaidzināties kristāldzidros kalnu avotu ūdeņos, galā nonākot Lībijas jūras krastā. Aizsargājamajā teritorijā mīt retu sugu zvēri un zaļo apmēras 450 augu šķirnes.

Ūdens pasaules mīļotājiem jāieplāno Bali lagūnas apmeklējums, kuru mēdz ierindot pasaules izcilāko lagūnu sarakstos. Šeit satiekas trīs jūras, un ūdens mirdz daudzos zilos toņos. Šo lagūnu iemīļojušas daudz pasaules slavenības un savu medusmēnesi savulaik te pavadīja Velsas princis Čārlzs un princese Diāna.

Četru jūru apskaloto Krētas salu vislabāk var iepazīt, nomājot automašīnu. Ar nedēļas nogali šai salai būs par maz, noteikti vērts ieplānot vismaz nedēļu. Labākais laiks salas apmeklējumam ir rudens, kad tur nav svelme.

Foto: Shutterstock

Korfu – olīvkoku un pludmaļu paradīze

Korfu pēc izmēra ir otrā lielākā Jonijas jūras arhipelāga sala, kuras garums ir 64 kilometri, bet platums ziemeļos, salas platākajā vietā, 32 kilometri. Dienvidos sala ir tik ļoti sašaurināta, ka no rietumu piekrastes līdz austrumu piekrastei var tikt ar velosipēdu. Korfu mēdz dēvēt par Grieķijas Havaju salām. Ceļotāji īpaši iecienījuši tās autentiskos kalnu ciematiņus, kvalitatīvos kūrortus un pludmales.

Šī sala lepojas ar vairāk nekā trīs miljoniem olīvkoku, tāpēc pat karstākajā vasaras dienā šeit priecē zaļojošas dabas valgums. Viesmīlīgie vietējie iedzīvotāji un patīkamais klimats padara šo vietu par visvairāk apmeklēto vietu Grieķijā.

Korfu salā smilšu pludmales nav visur. Daudzas piekrastes nosētas gan ar maziem akmentiņiem, gan smiltīm un granti, bet pludmales ir vienas no labākajām un tīrākajām Grieķijā: šobrīd apmēram 30 no tām piešķirts Zilais karogs.

Ziemeļos esošie kalni ļauj baudīt dramatiskus un valdzinošus dabasskatus. Salas ziemeļu daļā esošā lielākā kalna Pantokratora augstums sasniedz 900 metrus. Tur ir gan klinšaina piekraste, gan smilšu pludmales, tāpēc patīkami ne tikai baudīt sauli un jūru, bet arī pilnveidot zemūdens peldēšanas un buru sporta iemaņas. Dienvidos Korfu sala kļūst šaurāka, tās reljefs līdzenāks, smaragdzaļā jūra pie krasta – seklāka. Garās smilšu pludmales aicina uz mierīgu atpūtu. Pāri, ģimenes ar bērniem un vecāki cilvēki parasti izvēlas atpūtu klusākajās Korfu pilsētiņās, lai gan tur arī aktīvās atpūtas cienītāju netrūkst. Jaunieši vairāk dodas uz slaveno Kavos pilsētiņu, kas garantē aktīvu ballīšu dzīvi.

Jau maijā salā valda vasaras noskaņas, lai gan vakaros joprojām noder siltāks džemperis. Savukārt daudz siltāks laiks, apmēram 24 līdz 27 grādi, ir jūnijā.

Roda – bagātā vēsture un izcili vīni

Rodas sala, kas kādreiz bija svarīgs Grieķijas saimnieciskais un kultūrvēsturiskais centrs, atrodas netālu no Turcijas krastiem, un to apskalo Egejas jūra un Vidusjūra. Rodas sala ir trešā lielākā Grieķijas sala pēc Krētas un Evijas – tās platība ir 1400 kvadrātkilometri, garums – 78 kilometri. Daudzi ceļotāji šo salu tās vecpilsētas, pils un pludmales dēļ salīdzina ar Maltu. Te apvienojas dažādas kultūras: antīkās pasaules, viduslaiku un mūsdienu. Rodas salu, kas slavena ar tās vēsturi, vairākkārt centušies iekarot cittautieši: romieši, bizantieši, krustneši, turki.

Salas vārdā nosauktā pilsēta Roda ir lielākā antīka stilā veidotā pilsēta Vidusjūras piekrastē. Par senajiem laikiem te atgādina netālu no Svētā Nikolaja forta esošās vējdzirnavas, Mandraki forts un pie tā ieejas esošā brieža skulptūra. Esot šajā pilsētā, ieteicams atvēlēt laiku Rodas viduslaiku posma spilgtākajai "lieciniecei", ko vietējie šobrīd sauc par vecpilsētu. Tā ir lielākā šāda veida pilsēta Eiropā un iekļauta UNESCO pasaules mantojumu sarakstā.

Saules sala Roda slavena arī ar saviem lieliskajiem vīniem, kas pazīstami kopš seniem laikiem. Izcilo garšu tiem piešķir labvēlīgos apstākļos audzētas vīnogas. Salā ir silts, saulains klimats un ideāla augsne vīnogulājiem. Embandos ciematiņš, kurš atrodas 700 metru augstumā Attaviras kalna pakājē, pazīstams ar vairākām vīnogu šķirnēm. Noteikti vērts apciemot vīna darītavu "Emeri" – lielāko uzņēmumu Embonā.

Labākais laiks Rodas apmeklējumam ir vasaras sākums (maijs, jūnijs) vai vasaras noslēgums – rudens sākums (septembris, oktobris), jo tad tur nav pārlieku karsts. Pilnvērtīgai salas iepazīšanai ir vērts atvēlēt vismaz nedēļu.


Foto: Shutterstock

Kefalonija – Eiropas eksotika

Kefalonija ir lielākā Jonijas jūras sala un sestā lielākā Grieķijas sala. Tā ir slavena ar Jonijas jūras augstāko virsotni – Enosa kalnu, kur, kā uzskata, atradās Zeva templis. Sala vēl nav pakļāvusies masu tūrismam, ceļotāji to pamazām sākuši apgūt vien no 20. gadsimta beigām.

Šeit žilbinoši baltu smilšu pludmales mijas ar noslēpumainām kalnu alām, olīvu birzīm, majestātiskām klintīm un kalniem. Salai raksturīgo ainavu papildina zvejnieku ciemi, un tās pludmalēs kā savu mājvietu joprojām godā lielie jūras bruņurupuči (Caretta caretta), ik gadu tur dējot olas.

Kefalonijas sala ir slavena ar idilliski skaistām pludmalēm, kas savā skaistumā pārspēj pastkaršu fotogrāfijas. Ceļojums uz Kefaloniju noteikti var tikt ieplānots kā ceļojums pa tās pludmalēm, sarakstā iekļaujot: Mirtos, kas vairākas reizes atzītas par labāko pludmali pasaulē, Platis Gialos, Petani, Emplisi, Antisamos un daudzas citas.

Par īpašu dabas brīnumu šeit ir atzīta Melissani ala, kas ir karsta izcelsmes pazemes ezers – ala, kuru caur lielu atveri apgaismo saules stari. Antīkajos laikos šeit atradās dieva Pāna templis. Pēc zemestrīces ala iebruka, un caur atveri tajā iekļūst saules stari, liekot ezera ūdeņiem mirdzēt dažādos zilganos un zaļganos toņos. Tā ir viena no populārākajām Kefalonijas apmeklējumu vietām, kurā organizē laivu ekskursijas. Tomēr jāņem vērā, ka labākais laiks gaismas rotaļu spēļu vērošanai ir ap pulksten 14 un tas ilgst tikai 15 līdz 20 minūtes.

Cita unikāla apmeklējuma vieta ir Drogarati stalaktītu alas. Kad pēc ļoti spēcīgas zemestrīces atklājās ieeja, alās tika atrasti daudzi arheoloģiski eksponāti. Atrodoties stalagmītu un stalaktītu ielenkumā, rodas iespaids par atrašanos templī. Lieluma ziņā šo vietu var salīdzināt ar milzīgu koncertzāli, tādēļ, pateicoties lieliskajai akustikai, tajā bieži tiek rīkoti koncerti.

Labākais laiks salas apmeklējumam ir septembris.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!