Un tapa zeme! Jaunas salas, kas radušās pēdējo 20 gadu laikā  (1)

Dažas no tām veidojušās vulkānu izvirdumu laikā, citas no smilšu sanesumiem okeānā, bet dažas vēl līdz šim nezināmās salas parādījušas pēc ledāju izkušanas. Ir arī saliņas, par ko jau tagad skaidrs, ka tās nav uz palikšanu. Lai nu kā, pēdējo 20 gadu laikā šīs salas ir dzimušas un nu ir daļa no mūsu mūžīgi mainīgās planētas.

Lūk, 10 mātes dabas jaunākās salas, kas tapušas pēdējo 20 gadu laikā, turklāt viena no tām pašlaik vēl tikai dzimst. Ziņas par tām apkopotas portālā "Mother Nature Network" (MNN).

Aktīvais vulkāns Hunga Tonga Hunga Hapai (Hunga Tonga-Hunga Haʻapai), kas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, 2014. gada 19. decembrī izvirda otro reizi piecu gadu laikā. Viss sākās ar baltas dūmu un pelnu strūklas pacelšanos virs okeāna, un nākamajās piecās nedēļās milzu pelnu mākoņiem sekoja arī lieli klinšu gabali un vēl lielāki pelnu mākoņi.

2015. gada 16. janvārī jau labi varēja saskatīt klinšainu salu. Tā ir vairāk nekā 1,5 kilometrus gara un paceļas gandrīz 100 metrus virs jūras līmeņa. Savukārt janvāra beigās tā jau bija izpletusies tik tālu, ka savienojās ar blakus esošajām līdzīgas izcelsmes saliņām, bet centrā esošais vulkāna krāteris piepildījies ar smaragdzaļu, gāzu savienojumiem un skābēm bagātu ūdeni, kas pat pēc vairākiem mēnešiem bijis visai karsts. Jau pēc neilga laika apmeklētāji konstatējuši, ka uz salas sākuši ligzdot arī putni.

Pēc 25 dienas ilguša zemūdens izvirduma Sarkanajā jūrā 2011. gadā Zubaira salu arhipelāgā bija dzimusi jauna saliņa Šolana. Zubaira salas ir nelielu vulkāniskas izcelsmes saliņu virtene starp Āfriku un Arābijas pussalu. Tās oficiāli pieder Jemenai.

Sarkanā jūra ir viens no seismiskajiem punktiem, kur bieži notiek vulkānu izvirdumi un seismiskās kustības, kas rada visai redzamas zemes garozas izmaiņas, atsaucoties uz ziņojumu žurnālā "Scientific America", raksta "MNN".

2013. gadā turpat netālu dzima vēl viena saliņa – Jadida. Tā arī radās pēc 54 dienas ilga izvirduma.

Jāpiebilst gan, ka viļņu un vēju iedarbības rezultātā saliņu platība atkal samazinās.

Pēc 2013. gadā notikuša zemūdens vulkānu izvirduma Japānas krastos, aptuveni 1000 kilometrus no Tokijas, izveidojās neliela saliņa, bet jau līdz gada beigām tā palielinājās un saplūda ar Nišinošimas (Nishinoshima) salu, bet arī pēc tam abas salas turpināja augt, 2014. gadā tās jau bija trīsreiz lielākas nekā sākumā. 2015. gada oktobrī, kad pēdējo reizi veikti mērījumi, tās bija atkal palielinājušās.

Arī pati lielā Nišinošima veidojusies no zemūdens vulkāna izvirduma 20. gadsimta 70. gados.

2013. gada 24. septembrī Pakistānu satricināja traģiska, 7,7 magnitūdas stipra zemestrīce, kas atņēma simtiem dzīvību, bet tajā pašā laikā dzima arī jauna saliņa netālu no ostas pilsētas Gvadaras.

Kā izpētījuši zinātnieki, saliņa ir dubļu vulkāns, kas izplata metāna gāzi, bet tā savukārt izspiež virs zemes dubļus un akmeņus no jūras dibena. Tā kā šī sala izveidojusies pēc zemestrīces, vietējie to sauc par Zalzalakoha ("Zalzala Koh" nozīmē "zemestrīces kalns") vai Zalzaladžazīra ("Zalzala Jazeera" – zemestrīces sala). Zinātnieki paredz, ka tad, kad pazemes gāze pārstās plūst un atdzisīs, sala jau visai ātri kļūs nedaudz mazāka, nelielai tās daļai viļņu ietekmē nodrūpot.

Dažas salas pastāv mūžīgi, citas jau pavisam ātri pazūd, bet ir vēl trešā veida salas – kas parādās, pazūd un atkal uzrodas. Veidojums, ko dēvē par Mājas rifu (Home Reef) un kas radies no zemūdens vulkāna Tonga, ir viena no šādām mainīgajām salām. 150 gadu laikā tas pēc vulkāna izvirduma vairākkārt pacēlies un atkal pazudis zem ūdens. Pēdējais vulkāna izvirdums piedzīvots 2006. gadā. Toreiz tas ne tikai izveidojis pagaidu salu, bet izmeta lielu skaitu atlūzu, kas aizdreifējušas līdz pat Fidži salām un Austrālijas krastiem.

Tomēr jau 2008. gadā rifs atkal bija pazudis. Lai arī vulkāns izvirda atkal 2015. gadā, tas tomēr nespēja radīt saliņu. Bet, gan jau tas atkal notiks pavisam drīz.

Izrādās, ka salas nerodas tikai tālās jūrās – tas mēdz notikt arī salīdzinoši netālu. 2003. gada zinātnieki atklājuši nelielu smilšu kalniņu, kas audzis nieka 20 kilometru attālumā no Vācijas krastiem Ziemeļjūrā. Desmit gadu laikā tā kļuvusi par kārtīgu salu – 13,7 hektāru platībā. Tajā jau tagad mājas atraduši 50 dažādu sugu augi, un arī vairākas putnu sugas sākušas tur vīt ligzdas.

Jaunizceptā sala, kas nosaukta par Norderoogzandu, ir visai neparasta parādība, jo parasti Ziemeļjūras krasta straumes un niknās ziemas vētras šādām salām ar smilšu krastiem neļauj ilgi pastāvēt. Arī "Telegraph", atsaucoties uz speciālistiem, jau brīdinājis, ka stipra vētra šo salu varētu aizslaucīt atpakaļ dzelmē.

Pirms vairāk nekā 60 gadiem Štīnstrupa (Steenstrup) ledājs, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Grenlandes, klimata izmaiņu dēļ krietni atkāpās. Šī kušana atklāja vairākas jaunas salas, liecina jaunākie Amerikas Ģeofizikas savienības (American Geophysical Union) dati.

Zinātnieki uzskata, ka sala ar neizrunājamo nosaukumu Tugtuligsupa Sarkardlersua (tāds pats ir arī kalnam, kas atrodas uz tās) kādreiz palīdzējusi ledāju noenkurot uz vietas. Tagad, kad tas pakusis un atdalījies, milzenis varētu sarukt vēl ātrāk, līdz ar to gaidāms, ka pie Grenlandes atklāsies jaunas salas un krasta izmaiņas.

Kavači ir viens no Klusā okeāna aktīvākajiem zemūdens vulkāniem, kas izvirst ik pēc pāris gadiem. Tas atrodas uz dienvidiem no Vangunu Zālamanu salās, un kopš 1939. gada radījis pagaidu salu vismaz deviņas reizes.

Pēdējās salas rašanās reģistrēta 2002. gadā, bet gada laikā to aizskaloja viļņi. Izvirdumos 2004., 2007. un 2014. gadā salas gan neizveidojās, bet zinātnieki nesen izdarījuši tiešām neparastu atklājumu. Zemūdens kameras parādījušas, ka verdošajā un ar skābi pārpilnajā ūdenī ap vulkāna krāteri čum un mudž haizivis, rajas un citas jūras radības.

Arī Latviju 2016. gada pavasarī pāršalca ziņa par sezonālajām El Ninjo vētrām Kalifornijā, bet ne visi zina par neparasto parādību Pinto ezerā, ko tās veicināja. To varētu saukta arī par salas dzimšanu. Tā radās, no krasta atdaloties aptuveni 2000 kvadrātmetru lielam zemes gabalam ar leknu mežu un pļavu, kas pēc tam sāka dreifēt pa lielo ezeru pie Vatsonvillas.

Interesanti, ka eksperti pat nodēvējušas šo peldošo fenomenu par "Roomba salu" un cer, ka tās saknes palīdzēs absorbēt piesārņojumu no mēslošanas līdzekļiem, kas ezerā izraisa daudzu toksisku aļģu ziedēšanu.

Šī vēl nav īsta sala. Tomēr aktīvais zemūdens vulkāns Loihi varētu radīt jaunu Havaju salu. Šis jūras pacēlums atrodas netālu no Havaju Lielās salas un slejas apmēram 300 metrus virs jūras līmeņa.

Tāpat kā viss Havaju reģions, arī Loihi ir vulkāniskās aktivitātes "karstais punkts", kas nozīmē, ka tie rodas no tā, ka no zemes iekšienes izplūst karsta lava, kas spraucas pa tektonisko plākšņu spraugām. Tas gan notiek visai lēni, bet Lohi sala pamazām veidojas, un ik gadu tās augstums pieaug par vairākiem metriem.