Savienotie Agtelekas ("Aggtelek") un Slovāku ("Slovak") karsti sastāv no aptuveni 1200 atklātām alām, no kurām 280 atrodas Ungārijā. Alas radušās pirms diviem miljoniem gadu, un, pateicoties pilošajam ūdenim, tajās veidojušies arī stalaktīti un stalagmīti. Jau 1978. gadā teritorijas pasludināja par aizsargājamām, 1985. gadā apkārtne tika atzīta par nacionālo parku, taču 1995. gadā šie karsti tika iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Arheoloģiskajos izrakumos atklājies, ka par alām zinājuši arī mūsu priekšteči, un viņi šos klinšainos kambarus izmantojuši dzīvošanai – atrasti dažādi darbarīki no neolīta, kā arī rotaslietas no vēlāka laika posma.
Alās mājo arī dažādas radības. Piemēram, no 28 Eiropā sastopamajiem sikspārņiem, 21 suga mājo tieši šajās alās, minēts Agtelekas nacionālā parka direkcijas mājaslapā.
Kopējais alas sistēmas garums (iekļaujot arī savienoto Domica alu) ir 25 kilometri, no tās 5,3 kilometri iestiepušies Slovākijā. Ņemot vērā alas diženumu, šī alu sistēma ievērojama ir ne tikai Ungārijā, bet pasaulē. Kā skaidrots Agtelekas nacionālā parka direkcijas mājaslapā, pagājušā gadsimtā šī bija otrā garākā alu sistēma pasaulē, bet tās pozīcijas pamainījušās tieši pēdējās desmitgadēs.
Šī ala par dabas pieminekli atzīta 1925. gadā, kopš 1940. gada tā ir aizsargājama, bet no 1982. gada tās saglabāšanai pievērsta vēl lielāka uzmanība, tomēr interesentiem tā ir pieejama apskatei.
