Kuršu kāpu mēdz dēvēt par Lietuvas Sahāru vai tuksnesi. Šis jūras, vēja un smilšu kopdarba rezultāts patiešām būs iemesls brīnīties un sajūsmināties kā lieliem, tā maziem. Lūk, Delfi.lt veidots drona lidojuma video, kurā no putna lidojuma redzams, kā Kuršu kāpā iestājas pavasaris.
Lai nokļūtu Kuršu kāpā, no Rīgas jāmēro vien aptuveni 350 kilometru. Lūk, kā šis maršruts izskatās kartē:
Par Kuršu kāpu sauktā Baltijas jūras pussala ir 98 kilometrus gara un 0,4 - 4 kilometrus plata zemes strēle, ko no cietzemes atdala 1600 kvadrātkilometru plašais Kuršu līcis. Kāpa ar cietzemi savienota vien uz dienvidiem no Klaipēdas esošajā Kaļiņingradas apgabalā, tāpēc jāpaskaidro, ka tikai daļa no kāpas ir Lietuvas teritorijā, tās ziemeļu daļa aptuveni 50 kilometru garumā no Kāpugala līdz Nidai. Tālāk aiz Nidas jau ir robežkontroles punkts un sākas Krievijas "saliņa" Eiropā, kur iebraukšanai nepieciešama vīza un cita valūta.
Kuršu kāpas Lietuvas daļā var nokļūt ar prāmi no Klaipēdas, šķērsojot Kuršu līci. Kāpa veidojusies pirms pieciem tūkstošiem gadu, kūstot ledājiem. Pastaigājoties pa šo īpatnējo Baltijas jūras piekrasti, tūristiem vērts turēt acis vaļā, jo tā ir viena no retajām vietām, kur iespējams atrast dzintaru.
Kad ar prāmi esat šķērsojuši līci, jums noteikti jādodas uz Jūras muzeju un delfināriju. Tas nesen atjaunots, manāmi uzlaboti gan dzīvnieku dzīves apstākļi, gan cilvēku telpas. Te ārstē arī slimos bērniņus, piedāvājot delfīnterapiju, kas ir ļoti pieprasīta. Delfinārija iemītnieki sajūsmina ikvienu bērnu - delfīni dejo, dzied pēc notīm, spēlē bumbu, zīmē un vizina laivā kādu no laimīgajiem skatītājiem, tomēr pieaugušos gan ne brīdi nepamet sajūta, ka atrodies cirkā, kur ļoti gudras radības tiek ekspluatētas, lai arī šķiet, ka delfīniem ir jautri.
Atrast šīs vietas nebūs grūti, jo tās redzamas jau no Klaipēdas puses. Jūras muzejs iekārtots 19. gadsimta cietokšņa ēkā un tajā apskatāma patiešām daudzveidīga ekspozīcija.
Dodoties tālāk dienvidu virzienā, nonāksiet Kuršu kāpas ciemā Juodkrantē. Te ir vērts izstaigāt daudzveidīgiem mākslas objektiem pilno promenādi, kas ved gar Kuršu līča piekrasti, un doties uzzināt Raganu kalna noslēpumus. Te mīt gandrīz 100 koka raganas, velni, pūķi, princeses, lietuviešu folkloras tēli – Jūrate, zalkšu karaliene Egle, pavisam nevainīgi zvejnieki, kāzu svinētāji un muzikanti.
Kuršu kāpā apskatāmas arī retu putnu kolonijas - kormorāni, pelēkie gārņi un citi.
Vērts apskatīt arī Pelēko kāpu, kas atrodas uz dienvidiem no Juodkrantes, starp autoceļu un Kuršu līci. Tur tiešām izskatās kā tuksnesī un var doties pa koka laipu (vienīgā vieta, kur drīkst pastaigāties pa aizsargājamo teritoriju) pa brīnumainu smilšu klajumu tepat Baltijā. Dabas parks tur izveidots 1991. gadā, un šī vieta iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.
Jau gandrīz pie Krievijas robežas un Nidas ciematiņa atrodas Pārnidas kāpā. Tur atrodas skatu laukums ar saules pulksteni.
Aizbrauciet arī līdz sarkanjumtainajai Nida ar jūras šarmu un sena zvejnieku ciema omulību. Tā kļuvusi par tūristu paradīzi, kas valdzina ar savu rāmo eleganci un sakoptību. Tur daudzās mājās ir iekārtotas viesnīcas, kā arī suvenīru tirgotavas un kafejnīciņas. Nidā vēl šodien redzamas daudzas senās zvejnieku mājas - divstāvu koka ēkas, kas nokrāsotas sarkanbrūnā krāsā, apjumtas ar rudiem dakstiņu jumtiem un rotātas ar kokgriezumiem. Ar Kuršu kāpas vēsturi un zvejnieku dzīvi var iepazīties Nidas vēstures muzejā.
Viens no pazīstamākajiem kāpas iemītniekiem ir Nobela prēmiju ieguvušais rakstnieks Tomass Manns, kurš, uzturoties Nidā, esot sarakstījis savu slaveno romānu "Jāzeps un viņa brāļi". Tur iekārtots arī rakstnieka muzejs.
Šajā leišu krastā vērts izbraukt arī ar zēģelīti vai vismaz nogaršot zivis, ko var nopirkt vairākās tirgotavās.
