Foto: Publicitātes foto

Ķīnā jau pavisam drīz tiks atklāts pasaulē garākais gājēju ceļš ar stikla grīdu, kas atradīsies virs 298 metrus augsta kanjona, bet tā garums būs 375 metri, raksta The Telegraph. Tomēr pirms tam piedāvājam aplūkot vēl citus nervus kutinošus apskates objektus gan ar stikla grīdu, gan bez tās, ko noteikti nevajadzētu apmeklēt tiem, kam bail no augstuma.

Skatu laukums ar caurspīdīgu grīdu virs aizas

Foto: Publicitātes foto

Džasperas nacionālajā parkā Kanādā pērn tika atklāts iespaidīgs skatu laukums ar caurspīdīgu grīdu virs aizas - "Glacier Skywalk".

"Skywalk" ir tāds pats kā skatu laukums Lielajā kanjonā ASV - tas būvēts pakava veidā un atrodas tieši virs aizas 280 metru augstumā. No tā iespējams saskatīt lejā esošo ledāju ieleju "Sunwapta Valley".

Skatu laukumu iespējams apmeklēt no maija līdz oktobrim. Pieaugušo biļete maksā 25 Kanādas dolārus, bet bērnu biļete - 12,5.


Garākais gājēju ceļš Austrijā


Foto: Publicitātes foto

Pirms gada Tirolē, Austrijā, tika atklāts pasaules garākais gājēju tilts - 405 metrus garais "Highline179", kas ir par 15 metriem garāks par iepriekšējo rekordistu "Kokonoe Yume" tiltu Japānā.

Tilts virs Alpu koku galotnēm atrodas Austrijas pilsētā Roitē (Reutte). Tas savieno divas pilis - Klaudijas fortu vienā kalna galā un Ērenbergas (Ehrenberg) pilsdrupas otrā.

Tilts ir 405 metrus garš, 114,6 metrus augsts un 1,2 metrus plats. Tas ierakstīts Ginesa Pasaules rekordu grāmatā kā pasaules garākais trošu tiltu gājējiem. Tilta būvniecība izmaksājusi gandrīz divus miljonus eiro, raksta Spiegel.de. Interesanti, ka uz tā vienlaicīgi var atrasties pat 500 cilvēku.

Tiem, kas vēlēsies šķērsot ieplaku pa šo tiltu un izbaudīt fantastisko skatu uz kalniem, nāksies šķirties no astoņiem eiro pieaugušajiem vai pieciem eiro bērniem. Tilts atvērts katru dienu no pulksten 8 līdz 22.

Foto: AP/Scanpix

Miljoniem tūristu, kas ik gadu apmeklē slaveno Parīzes Eifeļa torni, kopš 2014. gada oktobra var apmeklēt stikla platformu, kas rada ilūziju it kā apmeklētāji staigātu pa gaisu 60 metru augstumā.

Stikla grīda ierīkota pirmajā 325 metrus augstā torņa platformā, kas līdz tam bijusi vismazāk apmeklēta. Tornim paredzēti arī citi uzlabojumi - jauns restorāns, muzejs un citi, raksta portāls France24.com. Visi uzlabojumi izmaksāšot 30 miljonus eiro.

Torni, ko mēdz dēvēt arī par "dzelzs lēdiju", ik gadu apmeklē aptuveni septiņi miljoni cilvēku.

Tauera tilta nervus kutinošais ceļš


Neilgi pēc tam, kad pērn Parīzes Eifeļa torņa skatu laukumā tika ierīkota stikla grīda, arī Londonas Tauera tilts (Tower Bridge) ieguva jaunus stikla pastaigu ceļus abās pusēs. Tie izbūvēti 42 metrus virs Temzas tilta labajā un kreisajā pusē.

Ejot pa šo ceļu, zem kājām var redzēt rosīgo tiltu ar sarkanajiem divstāvu autobusiem un slavenajiem melnajiem taksometriem, bet tiem, kam nepietiek drosmes lūkoties lejup, var pavērties apkārt, jo no jaunā gājēju ceļa paveras brīnišķīgs skats uz Londonu.

Gājēju ceļi ir 11 metrus gari un 1,8 metrus plati, tie veidoti no caurspīdīgiem paneļiem, kas katrs sver 530 kilogramus, teikts Towerbridge.org.uk. Šīs ir pirmās izmaiņas jeb uzlabojums slavenajam tiltam kopš 20. gadsimta 80. gadiem. Tauera tilts ir 120 gadus vecs.

Taka, kas atgādina čūsku


Foto: Publicitātes foto

Protams, var jau doties pastaigā pa vienkāršu meža taku, bet kāpēc gan to darīt, ja var staigāt pa koku galotnēm? Šis brīnišķīgais pastaigu ceļš atrodas Keiptaunā, Dienvidāfrikā, un ļauj ikvienam nokļūt putnu un pērtiķu pasaulē, bez apgrūtinošās rāpšanās kokā.

Patīkami ir arī tas, ka tik augstu nav sastopamas indīgās čūskas, ko nevar teikt par ierastajām Āfrikas meža takām. Tomēr tieši čūskas skelets ir tas, kas iedvesmojis šī ceļa veidotājus būvēt to tādu, kā redzam pašlaik, teikts parka mājaslapā.

Pastaigu ceļš atrodas 12 metrus virs zemes un ir 130 metrus garš. Tam ir vairāki skatu laukumi, kur tūristi un atpūtnieki var izbaudīt brīnišķīgo skatu un koku lapotņu daudzveidību. Pastaigu ceļš veidots no metāla un koka, kā tilts caur dendrāriju. Tas atrodas skaistā dabas parkā – Kirštenbošas botāniskajā dārzā.

Par došanos pastaigā starp koku galotnēm nav papildu jāmaksā – jāiegādājas vien ieejas biļete botāniskajā dārzā.


Karaļa pastaigu ceļš gar klintīm Spānijā



"El Caminito Del Rey" ir kādreizējā hidroelektrostacijas strādnieku taka uz darbu un, no spāņu valodas tulkojot, tās nosaukums nozīmē "Karaļa mazais pastaigu ceļš" – par godu karalim Alfonso XIII, kas šo ceļu 1921. gadā atklāja, aicinot turp doties pārgājienā.

Taka formāli tika slēgta 2000. gadā, kad tur četri piedzīvojumu meklētāji zaudēja dzīvību (piemiņas plāksnes bojāgājušajiem apskatāmas pie klints sienas), bet šogad 28. martā tā atklāta pēc rekonstrukcijas. Takas atjaunošana izmaksājusi gandrīz sešus miljonus eiro. Šo taku mēdz dēvēt par bīstamāko pastaigu ceļu pasaulē.

Visiem takas apmeklētājiem ir jāvalkā ķivere un vienlaicīgi tajā var atrasties ne vairāk par 600 cilvēkiem.

National Geographic šo taku atzinis par vienu no labākajām vietām pārgājienam, bet The Lonely Planet to ierindojis starp objektiem, kas šogad noteikti jāapskata.

Lūk, neliels ieskats takas krāšņumā un Turismagids.lv lasītāja Jāņa Mača ieteikumi, kā to labāk apskatīt!


Villisa torņa skatu laukums "Čikāgas betona džungļos"

Villisa torņa skatu laukums (The Willis Tower Observation Deck) ir vieta, kur vārda tiešā nozīmē pilsēta un debesskrāpji ir pie kājām.

Tas atrodas ēkas 103. stāvā, un tā grīda ir no stikla, kas apmeklētāju izjūtas dara īpaši spilgtas, jo līdz zemei ir ļoti garš ceļš. Tieši 412,5 metri, ja gribam būt precīzi.

Mačau tornis – bez barjerām un ierobežojumiem

Mačau (Macau) tornim Ķīnā skatu laukumā nav par aizsargstikla, bet apmeklētāji ar pašiem stiprākajiem nerviem, kas spēj uzbraukt 338 metru augstumā, tiek ieāķēti drošības jostās, un drīkst pat pārkarāties pāri malai, cik vien tālu pašu drosme ļauj.

Šī ir lieliska vieta, kur uzņemt izcilas fotogrāfijas, bet pārgalvīgākie var arī nolēkt no torņa ar izpletni.

Pasaules augstākās šūpoles

Ja šķiet, ka šūpošanās ir izklaide bērniem, padomājiet vēlreiz – mājiņā kokā, kas atrodas Banosā, Ekvadorā, pašā kalna virsotnē, atrodamas pasaulē mežonīgākās šūpoles, kas domātas īstiem piedzīvojumu meklētājiem.

Šūpoles, kas karājas virs bezdibeņa, piestiprinātas pie namiņa kokā, kurā atrodas seismisko procesu novērošanas stacija. Tā gan vairāk atgādina bērnu rotaļu mājiņu un tajā regulāri uzturas tikai viens pētnieks - seismologs.

Šūpojoties paveras brīnišķīgs skats uz Kordiljera Reala (Cordillera Real) kalnu grēdu un aktīvo Tunguraua vulkānu. Vietējās kečua indiāņu cilts valodā tas nozīmē "Uguns rīkle", un kā aktīvs vulkāns ir klasificēts jau 1999. gadā, jo ik pa laikam "izspļauj" lavu un akmeņus. Tas ir viens no aktīvākajiem vulkāniem Dienvidamerikā – pērn tas izvirda aprīlī un augustā.

Tiem, kas ir pietiekami drosmīgi un vēlas pašūpoties virs kalnu galotnēm, kuras nereti ieskauj mākoņu un miglas vāli, jāsēžas vienkāršās šūpolēs, kas sastāv no garām virvēm, kuras piestiprinātas pie koka, un tajās iestiprināts metāla stienis. Jāpiebilst, ka par drošību būsiet atbildīgi paši, jo šūpoles nav aprīkotas ar drošības ekipējumu – atliek vien turēties ļoti cieši un izbaudīt šūpošanos vietā, kas atrodas vairāk nekā 2000 metru virs jūras līmeņa, teikts Elcomercio.com. Lai arī oficiāla apstiprinājuma nav, vietējie tās pasludinājuši par pasaulē augstākajām šūpolēm. Tomēr tie, kas bijuši pietiekami drosmīgi, lai to izmēģinātu, atzīst, ka tā bijusi vienreizēja dzīves pieredze un unikāls piedzīvojums, ko noteikti vērts izmēģināt vismaz reizi dzīvē, raksta portāls Placestoseeinyourlifetime.com.

Pārgalvju fotogrāfijas virs bezdibeņa

Kjeragbolten laukakmens Norvēģijas kalnos ir viens no populārākajiem tūristu objektiem, kur nofotografēties, jo skats ir visai iespaidīgs. Šis piecu kubikmetru lielais laukakmens izveidojies pēdējā ledus laikmeta periodā, kad, kūstot ledum, tas iesprūdis starp divām klintīm.

Akmens ir viegli pieejams ikvienam ceļotājam, jo līdz tam var aiziet kājām bez speciāla aprīkojuma. Šī ir kalnaina pārgājienu zona un, dodoties turp, noteikti jāapģērbjas silti, taču, ja ceļš līdz akmenim ir izturēts, tad jādodas pretī vēl lielākam izaicinājumam – jāpārvar bailes un jāuzkāpj uz akmens, zem kura tuvākā klints ir 245 metru dziļā aizā, bet, ja pakrīt tai garām, seko vēl vairāk nekā 700 metru dziļš tukšums.

Bet, kā izrādās, dažiem stāvēšana starp divām klintīm, zinot, ka apakšā ir pilnīgs tukšums, nav pietiekams pārbaudījums, lai gūtu adrenalīnu. Kjeragbolten akmens ir kļuvusi ļoti populāra vieta izpletņlēcēju vidū.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!