Radoši izaicinājumi, augstākās klavieres un skaļākā bibliotēka: Ventspils kā kultūras tūrisma galamērķis
Lai gan aizvadītais pavasaris un jau gandrīz aizgājusī vasara līdz ar Covid-19 ierobežojumiem mainīja daudzus kultūras baudītāju plānus, rudens tuvojas cerīgākās noskaņās. Teātra, mūzikas un citu mākslu cienītāju kalendāri pamazām pildās ar dažādiem pasākumiem, un kopīgā sajūta liecina – lai gan vēl aizvien ir daudz neskaidrību, ko nesīs rudens, pasaules sagriešanās kājām gaisā ir likusi meklēt un atrast jaunus risinājumus, pārvērtēt ierasto rutīnu un radošumam piešķīlusi jaunu dzirksti.
“Covid-19 laiks radīja aizmetņus nākotnes idejām, ko turpināsim realizēt jau normālos apstākļos,” atzīst Ventspils Kultūras centra vadītājs Māris Valtenbergs. Kā veiksmīgu piemēru viņš min pasākumu ciklu “Ventspils skan” – jūnijā un jūlijā katru sestdienas rītu dažādās pirms tam neizziņotās pilsētas vietās iedzīvotājus un pilsētas viesus gaidīja kāds pārsteigums. Piedāvājums bija daudzveidīgs – no literāriem uzvedumiem līdz muzikāliem pārsteigumiem –, un publikas atsaucība liecina, ka dažādi mazas formas pārsteiguma pasākumi vasaras brīvdienu rītos ir dzīvotspējīgs un nākotnē turpināms formāts.
Viens no lielākajiem šīs vasaras izaicinājumiem Ventspils Kultūras centram bija augustā tradicionāli notiekošo pilsētas svētku plānošana. Nezinot, kā līdz svētku norises laikam mainīsies ierobežojumi un kādi būs iespējamie atvieglojumi pasākumu rīkošanā, ļoti strauji bija jāizlemj, kā tos nosvinēt. Atskatoties uz svinībām, Kultūras centra direktors atzīst – lai gan šogad svētkus neapmeklēja tik daudz viesu kā citus gadus, vietējiem šī gada svinības šķitušas īpaši sirsnīgas un nozīmīgas.
Šovasar pilsētas svētku vieta nebija ierastā Ostas ielas promenāde, bet tie notika dažādās pilsētas vietās, un arī svētku noslēguma uguņošana notika no vairākiem punktiem, tādējādi iegūstot daudz plašāku teritoriju, kur skatītājiem droši izvietoties. Foto: Monta Blāze
Vasara pamazām tuvojas izskaņai, un no tās atvadīties iespējams Piektdienas vakara pastaigā, kas notiks 28. augustā. Šajā vakarā pasākumi risināsies dažādās Ventspils vietās – koncertzāles “Latvija” amfiteātrī un Lielajā laukumā, Tirgus laukumā, teātra namā “Jūras vārti”, Rātslaukumā un citviet –, rosinot gan vietējos iedzīvotājus, gan pilsētas viesus izstaigāt un iepazīt pilsētu.
56 kolektīvi un daudznacionāli svētki
Līdz ar rudeni sākas telpu pasākumu un amatiermākslas kolektīvu jaunā sezona, kas Ventspils Kultūras centram nes jaunus izaicinājumus, neskaidrajos un mainīgajos šī rudens apstākļos organizējot kolektīvu darbu, mēģinājumu norisi un pasākumus. Tomēr Kultūras centra vadītājs ir noskaņots pozitīvi, cerot, ka izdosies pilnvērtīgi organizēt telpu sezonas pasākumus.
Ventspilī darbojas 56 amatiermākslas kolektīvi – kori, folkloras kopas, pūtēju orķestris, tautas deju ansamblis un citi kolektīvi pulcē vairāk nekā 1000 dalībnieku, apliecinot ventspilnieku daudzveidīgos talantus un vēlmi radoši izpausties. Zīmīgu jubileju šogad svin Ventspils teātris – vienam no Latvijas vadošajiem amatierteātriem šogad aprit 75 gadi, un jubileju plānots atzīmēt ar pēdējo gadu iestudējumu parādi.
Pilsētā ļoti aktīvas ir arī dažādas nacionālo kultūru biedrības, kas regulāri rīko savu kultūru prezentējošus pasākumus pilsētā. Vasarā aizvadītas baltkrievu un ukraiņu kultūras dienas, bet septembrī gaidāmas krievu un lībiešu kultūras dienas ar dažādiem koncertiem, nacionālo ēdienu baudīšanu un tradīciju iepazīšanu. Tāpat Ventspils nacionālo kultūras biedrību asociācija reizi divos gados organizē festivālu “Ventspils vainags”, kas vienkopus pulcē visas biedrības un to kolektīvus.
“Mēs respektējam, ka pilsēta ir daudznacionāla, un ar cieņu un atbalstu izturamies pret jebkuru, kas vēlas šeit prezentēt savas tautas kultūru,” norāda Valtenbergs.
Teātra nams un augstākās klavieres pasaulē
Kultūras dzīves baudītājiem jau labi zināms galamērķis Ventspilī ir teātra nams “Jūras vārti”. Latvijas profesionālo teātru viesizrādes turp dodas baudīt ne tikai ventspilnieki, liepājnieki un citi kurzemnieki, bet pat rīdzinieki, jo nereti tur ir lielākas izredzes tikt pie biļetēm uz galvaspilsētā jau izpārdotām izrādēm. “Jūras vārtu” telpas ir ideāli piemērotas izstādēm – gan apgaismojums, gan plašums ļauj tur izvietot dažādu formātu mākslas darbus, sniedzot, piemēram, koncerta, teātra izrādes vai cita pasākuma apmeklējumam pievienoto vērtību vai radot neatkarīgu kulturālu baudījumu.
Svaigs un jaudīgs pieteikums Ventspils iezīmēšanai Latvijas kultūras tūrisma galamērķu kartē ir pērn atklātā koncertzāle “Latvija”, kur vienkopus mājo mūzika, izglītība un māksla. Arī koncertzāles plānos nopietnas korekcijas ieviesa Covid-19 un ar to saistītie ierobežojumi, tomēr savu redzējumu un māksliniecisko vīziju tā nav zaudējusi.
“Mans un koncertzāles “Latvija” komandas uzdevums ir plānot interesantu, brīžiem izaicinošu, pārsteidzošu, svaigu, uz domāšanu un diskusiju vērstu repertuāru. Daudz izaicinošāk ir neiet vieglākos ceļus, skatīties pāri trešo pušu piedāvājumiem, valsts un reģiona robežām un laikam, kurā mēs esam, – ne tikai būt vienā solī ar laiku, bet, iespējams, to apsteigt. Pasaule ir mūsu robeža – mēs vēlamies klausītājiem piedāvāt un vest no malu malām mūziķus, viņu programmas, projektus un kopīgi radītas ieceres, kas atspoguļo šodienu arī citviet pasaulē. Mūsu svēts uzdevums šeit, Ventspilī, ir neieslīgt ar sūnu apaugušā pašapmierinātībā,” savas komandas ikdienas darbu, plānojot koncertzāles “Latvija” repertuāru, ieskicē tās mākslinieciskais vadītājs Miks Magone.
Ikvienam interesentam ir iespēja izstaigāt koncertzāli arī tad, kad tur nenotiek koncerti vai citi pasākumi, savām acīm aplūkojot šobrīd pasaulē augstākās vertikālās koncertklavieres, kuras radījis latviešu izcelsmes klavierbūves meistars Dāvids Kļaviņš, vai ērģeles, kas tapušas uzņēmumā “Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co. KG” Vācijā (vairāk par ekskursiju iespējām koncertzālē uzzini šeit).
Šoruden plānotie pasākumi koncertzālē "Latvija"
19. septembris – Šis ir (ne) Bēthovens | Sezonas atklāšana
26. un 27. septembris – Iveta Apkalna | Ērģeļmūzikas koncerts
18. oktobris – KLUSĀK | THE SOUND POETS akustiskais koncerts
28. novembris – GoGo Penguin | Mūsdienu džeza trio koncerts
Skaļākā bibliotēka Latvijā
Negaidīts pārsteigums, izstaigājot koncertzāli “Latvija”, ir Mūzikas bibliotēka – Ventspils bibliotēkas filiāle, kas ir pirmā šāda veida publiskā bibliotēka Latvijā un piedāvā plašu pakalpojumu klāstu mūzikas profesionāļiem un arī mīļotājiem.
Tur meklējami mūzikas ieraksti dažādos formātos, ko iespējams gan klausīties uz vietas, gan ņemt līdzi uz mājām. Kā stāsta Mūzikas bibliotēkas vadītāja Inga Aulmane, uz bibliotēku nāk dažāda vecuma un dažādu interešu cilvēki. Vieni tur meklē latviešu akadēmisko mūziku, citi – kompaktdiskus, ko klausīties automašīnā. Tāpat bibliotēku apmeklē cilvēki, kuri ikdienā nav ieraduši lietot datoru, bet vēlas baudīt savu iemīļoto mūziku vai atklāt ko jaunu. Kā lēš Aulmane, 80% no bibliotēkas apmeklētājiem ir bērni un jaunieši, tai skaitā arī Ventspils Mūzikas vidusskolas un Bērnu mūzikas skolas skolēni, kuri bibliotēkā labprāt pavada laiku.
Sākoties mācību gadam, gan jārēķinās, ka bibliotēkā mutuļos dzīvība, un Mūzikas bibliotēkas vadītāja smej – tiem, kuri meklē klusu vietiņu no apkārtējās kņadas un burzmas ir iespējams patverties klusuma istabā, bet nebijušu muzikālu piedzīvojumu iespējams baudīt klausāmkrēslos, kur klausītājs var savā viedierīcē ieslēgt mīļāko mūziku un kā Īkstīte ziedu kausiņā izbaudīt to.
Izbaudīt klusumu iespējams citās bibliotēkās Ventspilī: Pārventā, kur bibliotēkas apmeklējumu var apvienot ar strūklakas un citu vides objektu apskati, Galvenajā bibliotēkā pilsētas centrālajā laukumā vai kādā no trim citām Ventspils bibliotēkas struktūrvienībām – Bērnu bibliotēkā, Ventspils Augstskolas bibliotēkā vai Gāliņciema bibliotēkā.
Literatūras cienītājiem Ventspils vārds saistās arī ar Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju – omulīgu 18. gadsimtā celtu namiņu vecpilsētas sirdī, kuru viegli atrast un atpazīt, pateicoties tintnīcas skulptūrai. Kopš darbības uzsākšanas 2006. gadā tur dzīvojuši rakstnieki un tulkotāji ne tikai no Latvijas, bet desmitiem citu pasaules valstu, uzturot pilsētā vēl vienu aizrautīgu ideju, mākslinieciskas vides un radošu procesu centru.
Lai gan vēl aizvien daudziem Ventspils pirmkārt ir ģimenes tūrisma galamērķis, pilsēta aiz savas šķietami atturīgās un konservatīvās fasādes slēpj daudz aizraujošu kultūras piedzīvojumu – atliek tikai pētīt, izvēlēties sev piemērotāko un tad atvērtām maņām ļauties. Šis rudens ir īstais laiks, lai savu kultūras galamērķu karti papildinātu ar jaunu punktu, vai ne?
