Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Iepazīsti Ventspili vietējo acīm
Ventspils zaļā būtība, dabas noteikumi un 200 tūkstoši sīpolpuķu
Dažādas gotiņas un ziedu skulptūras – tā daudziem ir pirmā asociācija, domājot par brīvdienām Ventspilī. Bet, iepazīstot pilsētu tuvāk un paraugoties vietējo acīm, tur atklājas neskaitāmi citi apskates un atpūtas objekti, starp kuriem sev piemērotāko atradīs ikviens. Projekta "Iepazīsti Ventspili vietējo acīm" turpinājumā mēs meklēsim jaunus iespaidus, stāstus un piedzīvojumus un nedaudz ielūkosimies arī nākotnē, kur ventspilniekus un pilsētas viesus gaida ne viens vien jaunatklājums.
Teksts: Kristīne Melne
Foto: Kārlis Dambrāns un publicitātes attēli
Pilsētas vēsture iesniedzas 13. gadsimta otrajā pusē, kad celta Livonijas ordeņa pils, un par pilsētas dibināšanas gadu pieņemts uzskatīt 1290. gadu. Gadsimtu gaitā piedzīvotas varas maiņas, un pilsētas ainava mainījusies līdzi laikam. Savus nospiedumus Ventspils vaibstos atstājusi gan 17. gadsimtā piedzīvotā ekoloģiskā katastrofa, kad aptuveni 100 gadu laikā kāpu smiltis aizputināja pilsētu, aizklājot 13.–16. gadsimta apbūvi, gan sāls kraušanas darbi ostā un slēgtā piekrastes zona padomju gados, gan citas dabas un cilvēka darbības.

"Pilsēta veidojusies uz smilšainas grunts piejūras teritorijā, un daba izsenis diktējusi noteikumus, ko šeit ir iespējams būvēt vai kas var izaugt," pilsētas attīstības ceļu ieskicē Ventspils ainavu arhitekte Lilita Zeltiņa.

Gadsimtu gaitā Ventspils ieguvusi vaibstus, ko redzam un pazīstam šodien, – tā kļuvusi par pilsētu, kurā urbanizētā vide organiski mijiedarbojas un sadzīvo ar dabu – jūras piekrasti, mežiem, upi un ezeru.
Ventspils ir izteikta kontrastu pilsēta. Iespaidīgā osta, termināļi, celtņi, kas patīk maziem puikām un lieliem vīriem, – tas viss ir tepat, pie vēsturiskā centra. Tajā pašā laikā tas viss sadzīvo ar dabas ainavām un pilsētu kā dzīves telpu – vietu, kur cilvēki dzīvo, strādā un atpūšas.
Lilita Zeltiņa, Ventspils ainavu arhitekte
Pamodināt pilsētu ar krāsu
Kā mantojums no padomju gadiem pilsētā palikuši tādi koku apstādījumi, kas vēl šodien prasa daudz rūpju. Bijis laiks, kad veseli un augoši koki tika apzāģēti un īsināti, bet gadu gaitā, prasmīgu dārznieku uzraudzībā pakāpeniski plānojot un gadu no gada strādājot, izdevies stādījumus atjaunot un daudzviet pilsētā ielu malās saglabāt koku alejas.

Anita Neilande, kura kā ainavu arhitekte Ventspilī strādājusi no 1999. līdz 2013. gadam, ar gandarījumu atceras tolaik paveikto. "Sākot strādāt, sapratu, ka tā ir vienreizēja iespēja realizēties. Pilsētas mērogs ir aptverams – ja kaut kas notiek, tu vari aizbraukt, pieslēgties, pieņemt lēmumu un izdarīt. Tas bija laiks, kad pilsētā jau bija uzstādījums, ka Ventspilij jākļūst par paraugu. Vajadzēja, lai viss ir ļoti labi un vēl labāk, lai ir krāšņi, skaisti, ziedoši un, protams, kvalitatīvi. Tur bija iespēja strādāt ļoti praktiski – pieņemt lēmumus un realizēt profesionālos mērķus," Ventspilī nostrādātos gadus ar gandarījumu atceras Neilande, kura tur nonāca pēc 20 gadu darba Bulduru Dārzkopības tehnikumā.

"Ventspils kā piejūras pilsēta, vēju appūsta un smiltīs, nav uzskatāma par zaļo oāzi. Tas bija jārada mākslīgi, protams, saglabājot dabisko vidi tur, kur tas iespējams," izaicinājumus min ainavu arhitekte. Viens no viņas pirmajiem uzdevumiem bija pamodināt pilsētu ar krāsu – apstādījumos iekļaut agros pavasara ziedus, kas tagad kļuvuši par priekpilnu ikgadēju sveicienu ventspilniekiem un pilsētas viesiem.

Lielu lomu Ventspils ainavas veidošanā spēlējis arī piejūras maigais klimats, kas ļāvis eksperimentēt apstādījumos. "Pamēģinājām iestādīt platānas, piemēram. Tāpat ielu stādījumos sākām vairāk izmantot pīlādžus, kas no ekoloģiskās puses labi sader ar priežu mežiem, dekoratīvās ābeles, vītolus," stāsta Neilande.

Redzot šodienas Ventspili, ainavu arhitekte vērtē, ka vēl aizvien pilsētā ir vietas, kur augt un attīstīties, un vēl aizvien ir daudz iespēju, kā pilsētai sevi parādīt, bet kopīgā sajūta ir nemainīga – tur ir ko darīt un ko redzēt, un ar vienu dienu atpūtai Ventspilī ir par maz.
Mazas detaļas un vietējo rūpes
"Pilsētas ainavas plānošanā katrs solītis ir rūpīgi pārdomāts, lai visa ainava būtu strukturēta, lai tā nebūtu monotona vai tikai punktveidā attīstīta, bet darbotos visa kopā, kā ielu tīklā. Tam seko jau dekoratīvā daļa, kurā tiek uzsvērti lielie zinātniskie, kultūras un publiskie objekti – bibliotēkas, koncertzāle "Latvija" un citi," stāsta tagadējā ainavu arhitekte Zeltiņa.

Viņa Ventspilī strādā kopš 2014. gada un ir pārliecinājusies, ka arī pilsētas iedzīvotāji ļoti rūpējas par savu dzīvesvietu – šīs individuālās rūpes ir būtisks akcents un veido kopīgo pilsētas ainavu. Tāpat ainavu arhitekte uzsver – arī bez milzu līdzekļiem, pamanot un rūpējoties par mazām detaļām, iespējams panākt vēlamo efektu. Kā labas pilsētvides veidošanas stūrakmeņus viņa izceļ ilgu gadu darbu, zināšanas, pieredzi un nepārtrauktu pieredzes pilnveidi, kā arī spēju piesaistīt un noturēt profesionāļus.

"Ja skatās vēsturiskos attēlos, mēs redzam, ka bija laiki, kad liela daļa ielu bija dubļos un bez bruģa. Šodien ir kardināli pretēji. Pilsētas ainava ir nemitīgā attīstībā, un arī tiem, kas te nav bijuši piecus gadus, šodien šī būs cita pilsēta," pārliecināta ir Zeltiņa.

Dodoties iepazīt šodienas Ventspili, ir daudz iespēju veidot savu maršrutu, aplūkojot gan senas, laika pārbaudi izturējušas kultūrvēsturiskas vērtības, gan jaunus, pēdējās desmitgadēs tapušus objektus. Par neatņemamu pilsētas sastāvdaļu kļuvušas arī strūklakas, un esam pārliecinājušies – visu desmit pilsētas strūklaku atrašana un aplūkošana var kļūt par azartisku brīvdienu izklaidi.
Cilvēkam un planētai draudzīgāk
Mūsdienu cilvēks kļūst prasīgāks pret vidi sev apkārt. Izvēloties dzīvesvietu, arvien būtiskāka loma ir tam, cik zaļa ir apkārtne, – vai ir, kurp doties atpūsties ar ģimeni, sportot vai vienkārši izvēdināt galvu pēc darba dienas, vai zaļās zonas ir gājiena attālumā un ērti sasniedzamas.

Ventspils ainavu arhitekte spriež, ka pilsētas uzsāktais attīstības virziens ir pareizs – Ventspilī pilsētas apstādījumu tīklojums tiek sasaistīts ar dabas teritorijām, piemēram, Jūrmalas parku, kur daļa ir izkopta, bet daļa – saglabāta ļoti dabiska, tādējādi veidojot ilgtspējīgu un planētai draudzīgu pilsētas modeli.
Jauns, spilgts un pamanāms akcents Ventspils ainavā ir topošais Zinātnes un inovāciju centrs – stiklotā ēka kā milzu kuģis paceļas pilsētas centrā un jau tagad piesaista skatienus un raisa interesi. Ainavu arhitekte prognozē, ka tas kļūs ne tikai par funkcionālu, bet arī vizuālu piesaistes punktu.
Jauns, spilgts un pamanāms akcents Ventspils ainavā ir topošais Zinātnes un inovāciju centrs – stiklotā ēka kā milzu kuģis paceļas pilsētas centrā un jau tagad piesaista skatienus un raisa interesi. Ainavu arhitekte prognozē, ka tas kļūs ne tikai par funkcionālu, bet arī vizuālu piesaistes punktu.
"Visas jaunās vietas – topošais Zinātnes un inovāciju centrs, Lielais laukums un citas – atrodas sasaistē ar zaļo pilsētas struktūru un ir sasniedzamas ar kājām. Ventspili ir ārkārtīgi viegli izbraukt ar velosipēdu vai izstaigāt ar bērnu ratiņiem, tāpat pilsēta ir piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Manuprāt, ir jāturpina iesāktais – jāsaglabā un jāattīsta zaļais tīklojums, kas jau ir spēcīgs. Arī zili zaļās struktūras mums jau tagad ir labi sasaistītas, bet vienmēr var būt labāk," nākotnes vīzijas ieskicē ainavu arhitekte. Būtisks izaicinājums tuvākajā nākotnē ir digitalizācijas attīstības diktētie procesi, jo pasaules pieredze liecina, ka arī pilsētu apsaimniekošana kļūst arvien digitalizētāka.
Cik ziedu pavasarī uzplaukst pilsētas dobēs?
Vai Ventspils ir gana zaļa? Pilsētas galvenā dārzniece Zane Makrecka uz šo jautājumu atsmej – Ventspils ir krāsaina ar zaļiem akcentiem.

Pilsētas galvenā dārzniece, kā pati stāsta, atbild par visu zaļo un ziedošo – zālienu, kokiem, ziediem. Viņas komandu veido divas firmas, SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" un SIA "Galantus", kur kopā ir no 20 līdz 25 darbiniekiem, bet ikdienas darbi rit ciešā sadarbībā ar ainavu arhitekti Lilitu Zeltiņu, projektētājiem un citiem speciālistiem. "Mēs kopīgi strādājam pie Ventspils zaļās un ziedošās būtības," smaida dārzniece.

Darbs pie pilsētas izdaiļošanas nekad neapstājas. Šobrīd pilsētas dobēs vēl skaisti zied pavasara puķes, bet, gatavojoties vasaras periodam, jau tiek stādīti viengadīgie augi un ziedu skulptūras jau ieguvušas vasaras tērpus. Vasarai sarūpēts daudzveidīgs augu klāsts – figurālajās puķu dobēs jeb ziedu skulptūrās dominē leduspuķes, krustaines, kalocefāles, sedums, dobēs piedāvājums ir vēl plašāks – tur atrodamas zeltnātrītes, dālijas, brūnactiņas, begonijas un daudz citu ziedu. Rudenī Ventspils dobēs uzziedēs krizantēmas, kāposti, puķu traukos parādīsies ciklamenes un kalocefāles, kas labi pārziemo, un tad jau atkarībā no laikapstākļiem oktobrī vai novembrī ir laiks stādīt sīpolpuķes – tas parasti ilgst mēnesi, dažreiz pusotru. Arī ziemas sezonai ir jāgatavojas – tad ziedu skulptūrām tiek sarūpēts ziemas noformējums jeb mētelīši, kam ik sezonu tiek izvēlēti jauni aksesuāri, priecējot gan ventspilniekus, gan pilsētas viesus.
Ja mēs uz Ventspils ziedu dobēm raugāmies skaitļos, tie ir iespaidīgi – pavasarī tur uzzied ap 200 tūkstošiem sīpolpuķu, vasaras puķu ir ap 80 tūkstošiem, rudens un pavasara augu ir ap sešiem līdz astoņiem tūkstošiem.

"Dārzniekiem atelpas brīža nav," darba dunu raksturo Ventspils galvenā dārzniece. Darbs pie ziedu skulptūru vasaras izskata sākas jau iepriekšējā pavasarī, mēģinot idejas un vīzijas sasaistīt ar aktuālajiem notikumiem vai pasākumiem: "Tā ir liela plānošana – mēs domājam, kas notiks nākamajā gadā un kā tas viss izskatīsies."
Strādājot kopā ar projektētāju Aivitu Valdmani un ainavu arhitekti, tiek uzburta nākamā pavasara un vasaras sīpolpuķu un vasaras puķu vīzija, izvēloties krāsu paleti un raugoties, lai neatkārtojas krāsu spēles un šķirnes. "Mēs jau šodien zinām, kā Ventspils izskatīsies nākampavasar," atzīst pilsētas galvenā dārzniece.

Tāpat tiek domāts par apstādījumu papildināšanu ar jauniem augiem. Šogad Zviedru valnī iestādīti 30 jauni koku stādi – platāna, magnolijas, korintes un citi. Liels darbs jau ieguldīts arī topošā Zinātnes centra teritorijas labiekārtošanā – tur zaļos skābaržu dzīvžogs, augs sarkanās kļavas un apmeklētājus gaidīs citi zaļi pārsteigumi. "Tā būs vēl viena liela un skaista teritorija, kur doties, baudīt un priecāties," prognozē pilsētas galvenā dārzniece.

"Kad redzu, ka cilvēki fotografē ziedu dobes, sēžot uz soliņiem, bauda krāsas un ziedu smaržu vai vienkārši jūsmo par to, cik skaisti, – dārzniekam neko vairāk nevajag," par darbā gūto gandarījumu priecājas Makrecka. Viņu priecē arī tas, ka, redzot dārzniekus strādājam, cilvēki nāk klāt un interesējas par kādu ziedu šķirni, arī stādu audzētavu īpašnieki dalās stāstos, ka pircēji vēlas iegādāties tieši tādu augu, kāds redzēts Ventspils Ziedu gotiņā vai citviet pilsētā.
Ziedu gotiņas veidošana ik gadu ir lielākais izaicinājums – gadu no gada ir rūpīgi jāpiedomā, kā gotiņa izskatīsies un ar ko atšķirsies.
Ziedu gotiņas veidošana ik gadu ir lielākais izaicinājums – gadu no gada ir rūpīgi jāpiedomā, kā gotiņa izskatīsies un ar ko atšķirsies.
Ziedu klājieni un skulptūras, plašās zaļās oāzes, kur ieelpot svaiga gaisa malku, saulainās Ventspils ielas, kad vējš no jūras pilsētā iepūš miglu, augusta saulrieti, gards burgers Ostas ielas promenādē pie boju ekspozīcijas, agra rīta pastaiga gar jūru, vētra uz mola, skats uz vēsturisko pilsētu no pilskalna, industriālā ostas ainava – Ventspilī ir ko redzēt un piedzīvot. Dosimies piedzīvojumos kopā!
Projekta ''Iepazīsti Ventspili vietējo acīm"' veidotāji: saturs – Kristīne Melne, foto – Kārlis Dambrāns, video – Patriks Pauls Briķis, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Emīls Cinītis, projekta vadītāja – Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte – Liene Lacberga, publiskā sektora komunikācijas vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.

Projektā izmantoti Montas Blāzes, Renāra Boļšēvica, Mārtiņa Dangas un Annas Grudiņinas foto un attēli no Ventspils muzeja arhīva.

Raksta "Ventspils zaļā būtība, dabas noteikumi un 200 tūkstoši sīpolpuķu" veidošanā īpašs paldies Ventspils pilsētas pašvaldības iestādei “Komunālā pārvalde”.

Raksta "Smiltīs pazudusī pilsēta, Melnais sivēns un pasaulslavenais drosminieks Rebels" veidošanā īpašs paldies Ventspils muzejam.

Raksta "Maģiskā Ventspils vietējo acīm – skaistākie pilsētas skati dažādos rakursos" veidošanā īpašs paldies Ventspils pilsētas pašvaldības iestādei “Komunālā pārvalde”.

Raksta "Pazemes tunelī, kosmosā un rotaļās: idejas ģimenes brīvdienām Ventspilī" veidošanā īpašs paldies Ventspils Izglītības pārvaldei.

Raksta "Izkustēties Ventspilī: idejas aktīvām un sportiskām brīvdienām" veidošanā īpašs paldies Olimpiskajam centram "Ventspils" un Ventspils pilsētas domes Sporta pārvaldei.

Raksta "Radoši izaicinājumi, augstākās klavieres un skaļākā bibliotēka: Ventspils kā kultūras tūrisma galamērķis" veidošanā īpašs paldies Venstpils pilsētas domes Kultūras centram un SIA "Kurzemes filharmonija".
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.