Foto: Artūrs Zaremba
Arī šogad Lubāna mitrāja informācijas centrs sadarbībā ar brošūras "Lubāna ezera noslēpumi" saimniekiem organizēs "Lubāna ezera Ceļotāju dienu 2019", kas norisināsies 6. jūlijā. Ceļotāju dienas laikā ikvienam dabas mīļotājam, aktīvās atpūtas cienītājam un kultūras mantojuma baudītājam būs iespēja sajust un pieredzēt Lubāna ezera sniegtās bagātības.

Šī gada "Lubāna ezera Ceļotāju dienas 2019" tēma būs "No akmens laikmeta līdz mūsdienām". Tādējādi caur kulināro mantojumu, māla priekšmetu izgatavošanas tradīcijām, ārstniecības augu darbnīcu, izdzīvošanas prasmju un medību iemaņu apgūšanas mākslu organizatori centīsies iepazīstināt arī atstāto kultūrvēsturisko mantojumu. Tas vīsies kopā ar mūsdienām – nakts laivojumu pa neskartās dabas ieskauto Aiviekstes upi, došanos pārgājienā Lubāna mitrāja purvos, piedalīšanos velobraucienā apkārt Lubāna ezeram un izzinot Lubāna mitrāja dabas vērtības.

Tieši dabas lieguma "Lubāna mitrājs" teritorijā, balstoties uz arheologu pētījumiem, pirms aptuveni 10 līdz 13 tūkstošiem gadu, ieklīda pirmās civilizācijas Baltijā. Viņi esot bijuši augu vācēji, mednieki un makšķerējuši arī zivis. Dzīvojuši koka būvēs, trauki esot bijuši no māla un rotas no dzintara. Šiem iedzīvotājiem pat esot izdevies izveidot lielāko dzintara apstrādes centru Baltijā. Aiviekste kā tāda likteņupe cieši saistījusies ar seno akmens laikmeta iedzīvotāju dzīvi – slavenais dzintara ceļš pa Aiviekstes upi, zivju resursi un 27 Lubāna ezera hidrogrāfiskā tīkla ieskautās seno iedzīvotāju apmetnes. Balstoties uz arheoloģisko pētījumu rezultātiem, iespējams tikai iztēloties kā viss izskatījies un bijis patiesībā. Daba, tradīcijas, kultūra laika periodā "No akmens laikmeta līdz mūsdienām" mainījusies tik ļoti, ka lielais Lubāns iegrožots, Aiviekste izbagarēta, kūpinātas zivis ēd īpašākās dienās un zaru slietās būdas nomainījuši citu materiālu mājokļi. Tomēr, brienot gar Aiviekstes krastiem un veroties klānu pļavu plašumā, pārņem senatnes klātesamības sajūta.

"Lubāna ezera Ceļotāju dienas 2019" tiks sāktas agri, ieklausoties rīta skaņās. Dienas turpinājumā kopā ar ornitologu ikvienam būs iespēja doties putnu vērošanas ekskursijā pa zivju dīķiem. Varēs arī brist pļavā, kur entomologa Gunta Akmentiņa vadībā varēs iepazīt dienas tauriņu sugas. Savukārt pirtniece Daiga Čevere iepazīstinās ar augiem un to pielietojumu, kopīgi gatavojot pirts slotas un iepazīstinot ar smaržīgo ēterisko pasauli. Ar aktīvās atpūtas cienītajiem tiks veikts vingrošanas rituālus uz SUP dēļa fizioterapeita vadībā, savukārt kopā ar SIA "Purvu bridēji" varēs atklāt nezināmo Lubāna mitrāja purvos. Lielāko Latvijas ezeru, kur pa marķētu maršrutu var baudīt nesteidzīgu braucienu 57 kilometru garumā, būs iespējams apbraukt ar velosipēdu.

Kultūrvēsturisko zināšanu cienītāji varēs izzināt dzintara pasauli kopā ar dzintara meistaru Hariju Jākobsonu. Savukārt Bērzpils ciemā būs iespēja piedalīties ekskursijā, kas aizvedīs ceļotāju pie Ičas akmens laikmeta apmetnes un, baudot zivju zupu, liks sajust akmens laikmeta pieskārienu. Akmens laikmeta māla veidošanas prasmes varēs iemācīties Jolantas un Valda Dundenieku keramikas darbnīcā. Pirmējiem Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgi bija doties medībās un prast pielāgoties, lai izdzīvotu – āra dzīves entuziasti no "Domas Dabā" palīdzēs apgūt akmens laikmeta cienīgas izdzīvošanas prasmes un medību iemaņas.

Pēc pilnvērtīgi pavadītas dienas varēs ļauties mirklim un baudīt akustisko koncertu mākslinieces Anneli Arro pavadījumā. Savukārt pēc koncerta plānots nesteidzīgi vakarēt pie ugunskura un cept "skautu maizītes". Tiem ceļotājiem, kuriem piedzīvojumi vēl joprojām prātā, tiks piedāvāts nakts laivu braucienu "Iča – Aiviekste".

Pilna pasākumu programma un plašāka informācija par pasākumu atrodama šeit, kā arī rakstot e-pastu: lubanamitrajs@gmail.com vai zvanot 29234956.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!