Laikā, kad no visām mūsu energokompānijām ik mēnesi pienāk vēstules par kārtējo tarifu celšanu, patiešām gribas kā lācim – iegulties ziemas miegā un pamosties ap maiju. Vai arī visu izslēgt, pamest un aizbēgt uz siltajām zemēm, kur nav jādomā, kā apsildīt un piekurināt. Taču būsim reālisti – energoresursu sadārdzinājums ir ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Turklāt Latvijā ir izstrādāta atbalsta sistēma mājsaimniecībām, kas laika periodā no šā gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim paredz kompensēt daļu izmaksu, noteikti arī griesti energoresursu cenām. Tāpēc pagaidām, pirms saņemts pirmais īstais “ziemas rēķins”, nemaz arī nevar pateikt, cik tad galu galā mums būs jāmaksā par apkuri, gāzi un elektrību.
Priekšroka Āzijai
Pārziemošana siltajās zemēs pasaulē nebūt nav jauna tendence, arī Latvijā tā pamazām iegūst reālākas aprises. Aktuāla tā kļuva pandēmijas laikā, kad mācības Latvijā visiem notika attālināti un arī daudzi uzņēmumi pārtrauca darbu klātienē. Tagad situācija ir atšķirīga, jo bērni ir skolās un darbavietas atvērtas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pārziemošana siltajās zemēs ir sarežģītāka, jo ne jau visās profesijās var strādāt attālināti un ne visiem bērniem piemērota mājmācība. Ja šādu “apgrūtinājumu” nav, pārziemošanai siltajās zemēs ierobežojumu nav arī tagad, un atliek vien pārskatīt iespējas un variantus.
Šādu iespēju arī šoziem izvēlēsies Una Baufala un Kaspars Misiņš. Viņi abi var strādāt attālināti, un jaunākie aprēķini rāda, ka ziema, piemēram, kādā no Āzijas valstīm tagad jau varētu izmaksāt mazāk nekā ziema Latvijā, kur abiem ir īres dzīvoklis ar autonomu – brikešu – apkuri.
