Pūķošana ir lieliski piemērota cilvēkiem, kuriem patīk būt kustībā, savienot ceļojumus ar hobiju un patiesībā - vienkārši baudīt dzīvi. Pūķošanai ir daudzi plusi. Pirmkārt, inventārs aizņem maz vietas, to var iemest jebkuras mašīnas aizmugurējā sēdeklī vasaras sākumā un ziemā pūķošanas inventāru vienkārši nomainīt pret snovbordu. Otrkārt, ar pūķošanu var nodarboties jebkura vecuma un dzimuma cilvēki, kaut gan, kā visās dzīves sfērās, pēdējos gados sievietes - pūķotājas sāk dominēt gan Latvijas, gan citu valstu pludmalēs.
Daudziem pludmales dīkdieņiem pūķotāju dzīves stils liekas, kā visu vēlmju piepildījums. Iedomājieties, pludmales bārs, meitenes bikini, eksotiski kokteiļi un laiska atpūta siltajās pludmales smiltīs pēc aktīvi pavadītas dienas, vagojot jūras viļņus. Bet pie pūķotāju ikdienas pieder arī "vēja mācība" - tā virzienu izprašana, regulāra vēja prognožu pārbaudīšana, dzīves pakārtošana vējam un tādu ārzemju ceļojumu meklēšana, kas būtu savienojami ar pūķošanu. Ne velti pūķotāji mīl jokot: "ja darbs sāk traucēt pūķošanai, tas jāmaina!"
Latvija ir ideāla vieta pūķošanas pamatu apgūšanai. Vējš ir nepastāvīgs un brāzmains, taču jūras krasta līnija ir tik gara, lai vienmēr atrastos vieta, kurā apstākļi būtu gana labi, lai sajustu pūķošanas pulsu. Daži pūķošanas "spečuki" uzskata, ka to labāk apgūt ziemā, piesnigušā pļavā vai uz ezera ledus, taču savienojums - jūra, saule un vējš, vislielāko baudu rada vasarā. Kad pamati apgūti, mācīties un arī iemācīties pūķot jādodas uz Ēģipti, Maroku, Spāniju vai Grieķiju.
Pūķošanai ir tikai viens mīnuss - tās inventārs ir pietiekami dārgs, tāpēc šo nodarbi nevajadzētu sākt ar nepieciešamo lietu iegādi, bet gan mācību stundas sarunāšanu pieredzējuša instruktora vadībā. Lai apgūtu pašus pūķošanas pamatus, vidējam latvietim būs nepieciešamas divas, trīs dienas, bet vienas pūķošanas stundas cena ir ne mazāk kā 15 lati.
Kad esiet konstatējuši, ka pūķošana ir tā nodarbe, kas jums rada milzīgu prieku, dodieties iegādāties inventāru - stūri jeb bāru, pūķi, trapeci un dēli. Latvijas apstākļos neiztikt arī bez hidrotērpa.
Sabiedrībā valda uzskats, ka pūķošana ir ekstrēms un bīstams sporta veids, taču tas neatbilst patiesībai. Ja pūķotājam ir galva uz pleciem un veselīga intuīcija, šis sporta veids nekādā ziņā nav bīstams. Tomēr brīdī, kad pūķo patstāvīgi, ne instruktors, ne glābšanas dienests, ne arī pārējie puķotāji nebūs vainīgi, ja dziļumā noslīcināsi dēli vai nonāksi vietā, no kuras nepratīsi atgriezties. Lieka piesardzība un adekvāta distance nekad nenāk par ļaunu!
Pūķotāju vidū ir pieņemta arī nerakstīta pieklājības ābece, kuras pirmais zelta likums vēsta - katrs ir atbildīgs par sevi. Tas nozīmē novērtēt savus spēkus, apkārtējo vidi un izturēties ar cieņu pret pārējiem pūķotājiem jūrā, jo jāņem vērā, ka vējainās dienās labajās pūķošanas vietās pūķotāju satiksme jūrā līdzinās sastrēgumstundu satiksmes intensitātei Brīvības ielā.
Pūķošana ir ne tikai sports, tā ir arī aktīva meditācija, kuras laikā vienkārši nav iespējams domāt par sadzīves problēmām vai citām nebūšanām. Ir tikai pūķis, jūra, vējš un pūķotājs, kurš viļņiem šļakstot traucas pretī arvien jauniem pūķošanas piedzīvojumiem!