Aļaskas tradīcijas un pamatiedzīvotāju vērtības, kas saglabājušās līdz mūsdienām
Foto: Shutterstock

Aļaska pēc platības ir lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats – tās teritorija ir 1 717 855 kvadrātkilometri. Kopējais iedzīvotāju skaits sasniedz 698 473, bet uz vienu kvadrātkilometru Aļaskā vidēji ir 0,42 cilvēku. Salīdzināšanai – Latvijā uz tādu pašu platību ir aptuveni 29,6 iedzīvotāji, informē "National Geographic".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tajā pašā laikā Aļaska ir mājas ne tikai cilvēkiem, kas spēj izturēt skarbos dzīves apstākļus, bet arī dzīvniekiem. Tiek lēsts, ka uz 21 Aļaskas iedzīvotāju vidēji ir viens lācis.

Galvenā Aļaskas bagātība ir un paliek daba. Tas ir viens no dabas resursu bagātākajiem reģioniem pasaulē. Aļaskā ir 23 nacionālie dabas parki un rezervāti, kas ir vairāk nekā jebkurā citā ASV štatā.

Neskatoties uz smagajiem dzīves apstākļiem, Aļaskas pamatiedzīvotāji piekopj tradīcijas, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Jāpiebilst, ka Aļaskas pamatiedzīvotāji veido 15 procentus no visa štata iedzīvotājiem.

Vērtīgs pirkums


Zīmīgākais pavērsiens Aļaskas vēsturē notika 1867. gadā, kad Krievijas cars Aleksandrs II pārdeva Aļasku Amerikai par 7,2 miljoniem ASV dolāru. Mūsdienās tie būtu 140 miljoni ASV dolāru.

Kaut gan toreiz šādu pirkumu daudzi novērtēja kā naudas izšķērdēšanu, jau pēc 30 gadiem tas atmaksājās – 1896. gadā Aļaskā atklāja zeltu. Daudzi cilvēki devās uz turieni cerībā kļūt bagāti un radās tā saucamais "zelta drudzis".

Zelta ieguve joprojām ir viens no Aļaskas ekonomikas pamatakmeņiem – vidēji šajā reģionā gadā iegūst ap 23 tonnām šī dārgmetāla. 2013. gadā sasniegts līdz šim lielākais gadā iegūtais zelta daudzums – 32,2 tonnas. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 2009. gadā – 29 tonnas.

Taču izrādās, ka Aļaskas dzīlēs ir ne tikai zelts, – 1968. gadā te atklāja arī naftas atradnes. Prezidenta Baraka Obamas prezidentūras laikā naftas un gāzes ieguves paplašināšanas plāni Aļaskā tika iesaldēti, lai nekaitētu dabai, nākamais ASV prezidents Donalds Tramps tos atkal atsāka, bet tagadējais prezidents Džo Baidens tos atkal apturēja.

Godina senčus ar totēma stabiem


Aļasku pasaulē atpazīst pēc tās senatnīgās dabas, sniegotajiem kalniem, savvaļas dzīvnieku dažādību un bagātās kultūras vēstures.

Aļaskas pamatiedzīvotāji, tāpat kā viņu priekšteči, iztikas iegūšanai dodas gan vaļu, gan meža dzīvnieku medībās, gan makšķerē. Viņi nodarbojas arī ar amatniecību un ir izslavēti ar īpašiem aušanas stiliem, unikālajām cilšu dejām un bungu spēlēšanu.

Aļaskas pamatiedzīvotājiem ir arī īpaša totēma stabu veidošanas māksla. Parasti tie ir ap 15 līdz 20 metru augsti koka stabi ar grebumiem, kas attēlo dzimtas senčus. Katram stabam ir savs stāsts, kas var būt ne tikai par mirušajiem. Daži totēma stabi izgrebti par godu kāzām vai citiem svinīgiem notikumiem. Parasti totēma stabos attēloja arī Aļaskas savvaļas dzīvniekus un putnus: lāčus, vilkus, ērgļus un kraukļus.

Tradicionāli stabi tika krāsoti tikai trīs krāsās: zilā, kuru ieguva no vara; sarkanā no vulkāniskajiem pelniem vai ogām un melnā – no oglēm.

Grozi kā mākslas darbi


Aļaskas pamatiedzīvotājiem ir arī bagātīgas grozu pīšanas tradīcijas, kas nodotas no paaudzes paaudzē. Šie grozi pārsvarā pīti no airenes, kas aug Aleutu salās un Aļaskas dienvidrietumos, tikmēr lielākus grozus pin, izmantojot bērzu tāsis un vītola saknes.

Grozu pīšanas māksla vēl nesen atradās uz izzušanas robežas, jo trūka jauniešu, kam nodot pīšanai nepieciešamās zināšanas. Taču pēdējos gados tiek darīts viss iespējamais, lai aizsargātu un saglabātu šo izzūdošo amatniecības veidu. Piemēram, vecāka gadagājuma sievietes apmāca jaunākas, lai saglabātu unikālo mākslu.

Grozu veidi atšķiras atkarībā no reģiona un konkrētās cilts tradīcijām. Piemēram, "Tlingit" cilts ir pazīstama ar īpašu pīšanas tehniku, kas ļauj audējam izveidot perfektus apļus. Tradicionāli šie grozi tika izmantoti, lai uzglabātu pārtiku un dažreiz pat ūdeni. "Unangax" un "Sugpiaq" cilšu pinējas radīja arī cepures, kas kalpoja gan praktiski, gan kā valkātāja sabiedriskā statusa atspoguļojums.

Tetovējumi tikai sievietēm


Tradicionāli inuītu tetovējumus taisīja sievietes viena otrai. Pirmais tetovējums, ko sievietes ieguva, bija uz zoda tetovētās līnijas, kuras apzīmēja pilngadības sasniegšanu.

Tetovējumus tradicionāli taisīja, ievadot tinti ar adatu zem ādas vai iemērcējot adatu tintē un pārdurot ādu noteiktā leņķī, lai ievilktu līnijas un punktiņus.

Ar tetovējumiem atzīmēja katru sievietes dzīvē nozīmīgu sasniegumu vai notikumu, piemēram, laulības vai bērnu piedzimšanu. Jo vecāka sieviete un jo vairāk viņai sasniegumu, jo vairāk tetovējumu klāj viņas ķermeni.

Seko TūrismaGids.lv arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.