Londona ir ne tikai viegli sasniedzams un salīdzinoši lēts tūristu galamērķis, bet kļuvusi par mājvietu arī daudziem no Latvijas izbraukušajiem. Šī iemesla dēļ aizbraukt uz Lielbritānijas megapoli un apskatīt vienīgi parlamenta ēku vai Trafalgaras laukumu daudziem varētu nešķist pārāk saistošs piedāvājums.

Tomēr arī bez ierastajiem tūrisma objektiem tajā netrūkst, ko apskatīt, turklāt alternatīvie apskates objekti var patīkami pārsteigt un atklāt lielpilsētu no cita skatupunkta pat ilggadējam tās iedzīvotājam, norāda portāls "eHow". Iepazīstinām ar deviņām ne tik ierastām iespējām, ko tūristiem piedāvā saskatīt, sadzirdēt un izbaudīt Londona:

Tempļa baznīcā meklē kodu

Foto: AFP/Scanpix

Dena Brauna dižpārdoklis "Da Vinči kods" ļāva atklāt daudz dažādu mītisku vietu un uzburt fantastiskas mistērijas. Tomēr lielākā daļa stāsta sižetā pieminēto vietu ir pavisam īstas. Viena no tādām ir romānā pieminētā Tempļa baznīca netālu no Londonas centrālajā daļā esošā Blekfrairas kvartāla.

Lai gan dievnams atrodas ļoti tuvu tūristu galvenajām "artērijām", un pati būve ar izteiksmīgajām logu ailēm ir visai iespaidīga, tas ir nepelnīti aizmirsts. Tas tikai nozīmē, ka Tempļa bruņinieku 12. gadsimtā celto viduslaiku ēku varēsi apskatīt daudz brīvākā gaisotnē.

Turklāt, laikus painteresējoties, iespējams iegādāties arī biļetes uz kādu no koru mūzikas koncertiem, kādi šajā baznīcā neesot retums.


Uzbrauc Orbītā

Foto: AFP/Scanpix

Tāpat vismaz pagaidām par tūristu obligāto mērķi nav kļuvis pērn Londonas Olimpiskajām spēlēm par godu atklātais skatu tornis „ArcelorMittal Orbit". Arhitektu un mākslinieku Aniša Kapūra un Sesila Belmonda radītais tornis tiek uzskatīts arī par lielāko Lielbritānijā apskatāmo mākslas darbu.

Tas ir 370 metrus augsts un tajā iespējams apmeklēt novērošanas laukumu, kur žvietots divos stāvos. No tā savukārt pārredzams gan Olimpiskais ciemats, gan visa Londonas austrumu daļa.

Vēl viens iemesls savlaicīgi apmeklēt londoniešu vidū par "orbītu" saukto skatu torni varētu būt neskaidrība par tā nākotni. Jau kopš tā plānošanas nav norimušas runas par to, vai tornis šajā vietā paliks uz ilgu laiku vai tomēr pēc kādiem gadiem tiks nojaukts.

Izej pa slepkavas pēdām

Foto: Arhīva foto

Tieši Londonā savulaik klīda bēdīgi slavenais slepkava Džeks Uzšķērdējs, kurš īpaši slavens kļuvis tāpēc, ka tā arī nekad netika atrasts.

Viņš 1888. gadā Austrumlondonā nogalināja un sakropļoja piecas prostitūtas - Mēriju Annu Nikolsu, Anniju Čepmenu, Elizabeti Straidu, Ketrīnu Edovsu un Mēriju Džeinu Kelliju. Tas, ka slepkavas identitāte netika atklāta, nav liedzis radošiem cilvēkiem izveidot tā saucamo "Uzšķērdēja ekskursiju", kurā ar stāstu palīdzību uzburt viņa redzēto un izdarīto.

Tajā profesionālu gidu pavadībā pāris stundās jebkurš var atklāt lielpilsētu, kādu to redzējis 19. gadsimta otrās puses londonietis. Gājiena laikā iespējams redzēt vietas, kurās Džeks uzbruka saviem upuriem un dzirdēt stāstus, pēc kuru noklausīšanās vienatnē pa šo Londonas daļu vairs negribēsies klīst.

Izmēģini senās Londonas pludmales

Foto: AFP/Scanpix

Londona saistās ar sarkaniem divstāvu autobusiem, Bekingemas pili un citiem brīnumiem, bet vai ir dzirdēts par pludmalēm? Lai gan saulainu dienu šajā finanšu megapolē ir maz, tad, kad tādas ir, esot pat ieteicams doties uz kādu no senajām Londonas peldvietām.

Viena no populārākajām un pieejamākajām Londonas pludmalēm ir tā saucamā Serpentīna ezera pludmale, kas atrodas Haidparkā. Tomēr, ja gribas nedaudz vairāk privātas telpas un sajust hlorēta ūdens smaržu, iespējams apmeklēt kādu citu no daudzajām Londonas
pludmalēm vai peldbaseiniem
.


Atklāj Dikensa dzīvesvietu

Foto: AFP/Scanpix

Grāmatu "Olivers Tvists" un "Davids Koperfīlds" autors Čārlzs Dikenss ir viens no spilgtākajiem 19. gadsimta Londonas dokumentētājiem.

Ja lielpilsētas vērošana no Džeka Uzšķērdēja prizmas uz šo laikmetu nešķiet pats labākais laika pavadīšanas un senās Londonas iepazīšanas veids, tad var doties uz slavenā rakstnieka muzeju. Tas iekārtots pēdējā no mājām, kurā Dikenss dzīvojis un kura joprojām nav nojaukta. Turklāt tas atrodas pavisam netālu no slavenā Britu muzeja.

Šajā ēkā Dikenss esot sarakstījis vairākus no saviem stāstiem, kurus ietekmējis arī tas, viņš varējis novērot pa sava kabineta logu.


Vēro citas galaktikas

Foto: AFP/Scanpix

Ja vakari ir pietiekami tumši un debesis skaidras, Karaliskā Griničas observatorija ir atvērta visiem interesentiem, piedāvājot zvaigžņu vērošanu.

Gadsimtu vecais teleskops ir viens no vecākajiem, un esot joprojām lielākais Lielbritānijā. Ja laimējas un pilsētas gaismas neatspīd atmosfērā, caur tā lēcām iespējams vērot miljoniem gaismas gadu tālas planētas un zvaigznājus.


Pastaigājies virs koku galotnēm

Ja atrašanās lielā augstumā tevi nebaida, ieteicams doties uz Karalisko botānisko dārzu.

Dārzā atrodas
"Rhizotron & Xstrata Treetop Walkway"
jeb pastaigu celiņš, kurš ved gan pazemē, gan ļauj "lidot" pa speciāli izbūvētu 18 metrus augstu platformu. Tas paredzēts, lai ļautu labāk iepazīt kokus, taču piedāvā arī burvīgu skatu uz botānisko dārzu kopumā un Londonas ainavu no rakursa, kuru citādi neredzēsi.


Ieklausies Čērčilā

Foto: AP/Scanpix

Impērijas kara muzejā atrodas vēl kāds mazāks muzejs, kas veltīts ievērojamajam britu valstsvīram Vinstonam Čērčilam.

Šajās telpās iespējams ne tikai apskatīt, kāds izskatījies viņa kabinets, kurā plānota Otrā pasaules kara kauju taktika, bet arī klausīties viņa spēcīgās iedvesmojošās runas. Telpas veidotas kā kopijas bunkura plānojumam, kāds reiz atradies dziļi zem Londonas.


Iepazīsti latviešu kultūru un nepareizi izbāztu valzirgu

Viens no savdabīgākajiem Londonas muzejiem ir tā sauktais Hornimana muzejs. Tajā ne tikai apskatāma plaša ekspozīcija, bet iespējams arī pavadīt laiku zaļā zālītē ēkai pieguļošajā parkā. Turklāt tā apmeklējums ir bezmaksas.

Muzejā apkopotas ļoti daudz un dažādas savstarpēji nesaistītas lietas un tiek rīkotas visa veida tematiskās izstādes. Tajā atradīsi gan izbāztus putniņus, gan senus darbarīkus un pat latviešu tautas mūzikas instrumentus.

Savukārt viens no slavenākajiem apskates objektiem ir izbāzts valzirgs, kurš savu slavu iemantojis neprofesionāla taksidermista darba dēļ. Tas izbāzts jau ap 1870. gadu, un izbāzeņa veidotājam nav bijusi ne mazākā nojausma, kāds valzirgs izskatās dzīvē. Viņš tā ādu rūpīgi piebāzis ar dažādiem materiāliem un piecēlis "pus-stāvus", nenojaušot, ka dzīvnieka ādai vajadzētu nokarāties lielās krunkās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!