Daudzi bērnībā vai pusaudžu vecumā, lasot par piedzīvojumu meklētājiem un viņu ekspedīcijām, sapņojuši sakravāt mugursomu un doties pētīt Amazones lietus mežu nostūrus. Patiesībā tas ir gaužām vienkārši realizējams sapnis, jo Dienvidamerikā joprojām ir samērā plašas cilvēku neskartās teritorijas, vēsta kanāls "National Geographic".
Lietus meži aptver lielāko Amazones reģiona daļu, teju visu Gviānas teritoriju, Venecuēlas dienvidu un austrumu daļu, Brazīlijas augstienes Atlantijas okeāna nogāzes un Kolumbijas Klusā okeāna piekrasti, kā arī Ekvadoras ziemeļus.
Ko ņemt līdzi džungļos?
Tiem, kas vēlas iejusties piedzīvojumu meklētāja lomā un doties uz vienu no pasaules mežonīgākajiem nostūriem, ceļojumam laikus jāsagatavojas. Dienvidamerikas reģions atrodas riska grupā A hepatīta vīrusa un citu slimību izplatības ziņā, tādēļ pirms došanās pāri okeānam ir būtiski parūpēties par vajadzīgām vakcīnām.
Ceļotājiem, kas nolēmuši doties džungļos, protams, īpaši jāpiedomā pie apģērba un apavu izvēles. Ir ļoti svarīgi izvēlēties vieglu, komfortablu, ātri žūstošu tērpu, vēlams, lai tas būtu kokvilnas.
Bez apģērba jāatceras par citām būtiskām lietām – saules aizsardzības krēmu, pretinsektu līdzekļiem un moskītu tīklu labākam miegam.
Melnas krāsas apģērbu labāk atstāt mājās, jo šī krāsa pievelk saules starus, bet kājās vislabāk vilkt ērtus un ūdensizturīgus pārgājiena apavus vai gumijas zābakus, ja maršrutā paredzams iet cauri dubļiem vai šķērsot purvainus apgabalus.
Jāatceras, ka, dodoties pārgājienā, jāņem tikai nepieciešamākās lietas, jo viss būs jānes uz pašu pleciem.
Ja līdzi tiek ņemts fotoaparāts vai cita tehnika, tad tai būs nepieciešama papildu aizsardzība no mitruma, īpaši tas attiecas uz lietus sezonu, kas parasti ilgst no novembra līdz aprīlim.
No kā uzmanīties
Lietus meži ir raksturīgi ar tā mitro, silto gaisu. Šādos apstākļos it īpaši gribas padzerties, taču tūrisma centri brīdina – dzert no vietējo iedzīvotāju ūdens krāniem vai citām ūdenstilpnēm lietus mežos var būt bīstami. Ūdens var būt arī pat ļoti labs, taču tajā esošās ūdens baktērijas ir atšķirīgas no mājās pierastajām, izsaucot nevēlamas ķermeņa reakcijas.
Plānojot ceļu, jārēķinās ar dienas vidus karstumu, tādēļ ieteicams plānot pārgājienus dienas pirmajā vai otrajā pusē, kad svelme nav tik liela.
Lai cik vilinoša nešķistu doma par pētnieka karjeras sākšanu tieši lietus mežos, ieteicams to nedarīt vienam. Lietus meži var būt pat ļoti bīstami gan laikapstākļu, gan tajā mītošo dzīvnieku dēļ. Lielākoties dzīvnieki vēlas izvairīties no komunikācijas ar cilvēku, izvairoties, taču izaicināt likteni noteikti nav tā vērts! Tūrismu centri piedāvā dažādas ekskursijas gidu pavadībā, kas ne tikai nodrošinās drošu ceļu, bet arī parādīs skaistākos galamērķus lietus mežos!
Piedzīvojumu meklētāja ceļa aizkadri
Heizens Audels, kas raidījumā "Pirmatnējā izdzīvošana: pāri Andiem" (no 21. janvāra kanālā "National Geographic") stāstīs par riskanto ceļojumu cauri bīstamajiem Dienvidamerikas džungļiem, savās intervijās stāsta, ka viņam vienmēr ir līdzi zobu birste un lukturis, lai nakts melnumā džungļos varētu saskatīt dažādus interesantus kukaiņus.
Raidījuma skatītāji ievērojuši, ka Heizens, dodoties džungļos, nekad nevalkā apavus. Tā ir viena no lietām, ko viņš iemācījies no vietējiem iedzīvotājiem. Viņi uzskata, ka kājas ir viens no cilvēka galvenajiem ieročiem, cīnoties par izdzīvošanu un apavi var tikai traucēt. Pats Heizels apgalvo, ka nekad nav iedzīvojies infekcijās apavu nevalkāšanas dēļ. Toties viņš atzinās, ka reiz atklājis, ka viņa rokā dzīvo parazīts – kāpurs.
Heizels neslēpj, ka viņam ir grūti starp saviem episkajiem ceļojumiem iejusties atpakaļ "normālajā pasaulē" un tikai džungļos viņš jūtas patiesi dzīvs.
Neskatoties uz visām briesmām, ar kurām viņam nācies sastapties savu piedzīvojumu laikā, viņš saka, ka galvenais izaicinājums vienmēr ir laikapstākļi, kas džungļos nepārtraukti mainās.
