Bauskas pilī apskatāms unikāls mūzikas instruments Baltijā – dubultais virdžināls
Foto: Māra Kupča privātais arhīvs

Bauskas pils muzejs nupat, 3. novembrī, savā kolekcijā guvis neparastu mūzikas instrumentu – dubulto virdžinālu. Tas ir unikāls guvums mūzikas pasaulē ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas mērogā, jo šāda, 17. gadsimta virdžināla prototipa kopija, līdz šim Baltijā nav bijusi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bauskas pils muzeja speciāliste Ruta Garklāva stāsta, ka mūzikas instruments izgatavots pēc 1623. gada virdžināla prototipa, kura oriģinālautors ir Johaness Rukers no Rukeru dzimtas. Oriģināls šim instrumentam glabājas Vācijā, Štutgartē "Landesmuseum Wurttemberg". "Cik mums un pētniekiem zināms, šī konkrētā dubultā virdžināla vizuālais noformējums ir autentisks, pat latīniskie nosaukumi uz instrumenta saglabāti tādi paši. Interesanti, ka ornamenti ar jūrairdziņiem nav veidoti kokgriezumā, bet tas ir apdrukāts papīrs. Tā Rukeru dzimtai bijusi tipiska tehnoloģija. Ir saglabājušies citi ornamentu paraugi un drukas veidnes, ar kurām savulaik spiests šis noformējums," pastāsta muzeja speciāliste.

Dubultvirdžināls Bauskas pilī nav nonācis nejauši. Pils muzeja speciālistu galvenā misija ir rādīt apmeklētājiem vēstures liecības par Bauskas pili un Kurzemes un Zemgales hercogisti 16. un 17. gadsimtā, un virdžināls ir tipisks šī laika mūzikas instruments.

"Kurzemes un Zemgales pirmais hercogs Gothards Ketlers bija vācu izcelsmes, un viņš bija radnieciskām saitēm saistīts ar citiem Eiropas galmiem un, ietekmējoties no redzētā citviet, daudz ko atveda uz hercogisti," zina teikt Garklāva. "Virdžināls ir tipisks šī laika mūzikas instruments. To dēvē par salona instrumentu, kas bija instrumenti, uz kuriem visbiežāk dāmas trenējās mūzikas spēli. No salona instrumentiem tieši virdžināls bija populārākais, jo tas nebija pārāk liels un bija salīdzinoši viegli uz tā iemācīties spēlēt."

Garklāva pastāsta interesantu faktu – vārds "virdžināls" atvasināts no vārda angļu valodā "virgin", kas nozīmē "jaunava", jo visbiežāk šo instrumentu spēlēja jaunas meitenes un to mēdza uzskatīt par "jaunu meiteņu mūzikas instrumentu".

Nīderlandiešu mākslinieks Johans Vermērs bija viens no tiem, kurš ļoti daudz gleznoja dāmas, jaunas sievietes, kas spēlē virdžinālu.

Bauskas pilī esošais virdžināls ir īpašs ar to, ka tas ir dubultais, kas nozīmē, ka tam ir divas taustiņu klaviatūras, kuras var lietot gan kopā, gan atsevišķi.

Jau vairākus gadus Bauskā notiek senās mūzikas festivāls "Vivat Curlandia!", un šī festivāla ietvaros var redzēt vēl vienu līdzīgu senu mūzikas instrumentu – klavesīnu. "Latvijas Mūzikas akadēmijā ir šāds instruments un Latvijā tas nav nekas neparasts, tādēļ izvēlējāmies iegādāties virdžinālu, jo tāda Latvijā vēl nav."

Foto: Bauskas pils muzeja arhīvs, no 1976. gada izsoles kataloga

Oriģinālais 1623. gada dubultais virdžināls, kas atrodas Štutgartē muzejā "Landsmusuem Wurttemberg"

Dubultais virdžināls iegādāts Latvijas un Lietuvas sadarbības projekta "Vēsturiskais ceļš: Raudondvaris-Bauska" ietvaros, ar mērķi piesaistīt tūristus Bauskas reģionam ziemas sezonā. Šis nav vienīgais senās mūzikas instruments, ko iegādājusies Bauskas pils – te pieejama arī renesanses arfa un ērgeļu pozitīvs. Ar šiem instrumentiem pērn jau izskanēja senā – 15.–17. gadsimta – mūzikas koncertu sērija ziemas sezonā, tādējādi ieinteresējot cilvēkus viesoties Bauskā un Bauskas pilī ne tikai vasarā.

Senās mūzikas centra vadītāja Māris Kupčs savā "Facebook" profilā raksta: "Esmu absolūti laimīgs un lepns par šī projekta veiksmīgu rezultātu! Latvijas senās mūzikas pasaule kļuvusi par vienu unikālu un izcilu instrumentu bagātāka!"

Garklāva saka: "Mēs paši esam sajūsmā par šo instrumentu un un Bauskas pilī instruments jau ir apskatāms (gan ne atvērtā veidā), un pilnā krāšņumā to varēs redzēt un dzirdēt koncertos." Bauskas pili muzeja pedagoģe Ilona Ozola, teic, ka pirmo reizi dubultvirdžināls Bauskas pilī skanēs koncertā 13. novembrī pulksten 14.

Seko TūrismaGids.lv arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.