Foto: AFP/Scanpix
Kad apskatītas lielās pasaules pilsētas, kad esat jājuši kalnos ar zirgiem, braukuši raftingā pa krāčainām upēm vai sniega motociklos traukušies pāri aizsalušiem ezeriem, pārņem sajūta, ka viss jau ir redzēts un viss jau ir piedzīvots. Taču jūs maldāties! Jūs vēl neesat devušies pasaules graustu tūrisma braucienā.

Pats galvenais šādā ceļojumā ir izdzīvot visu pa īstam, nevis bailīgi ielīst taksometra sēdekļa dziļumos, pārbaudot, vai tiešām visas durvis ir aizslēgtas. Kaut arī visos nozīmīgākajos graustos iespējams nokļūt organizētu tūrisma grupu sastāvā, ja vēlaties izdzīvot patiešām ekstrēmas sajūtas, dodaties uz graustiem pilnīgi viens, bet nesūdzieties, ka mēs jūs nebrīdinājām!

Brazīlijas favelas ir nabadzīgākie pilsētu rajoni, kur iztrūkst infrastruktūras un kanalizācijas, toties lekni zeļ noziedzība. Ar apdzīvotākajām pilsētām pilsētās lepojas Riodežaneiro, Sanpaulu un arī galvaspilsēta Brazilja. Tā kā graustu ceļotāji favelās iegriežas arvien biežāk, to iedzīvotāji sajūtot naudas smaržu, tūristu tramdīšanu nomainījuši pret aktīvu dažādu vielu tirdzniecību. Tā kā pat favelās vērojama sava veida ekonomiskā izaugsme, ja vēlaties tās redzēt visā pagātnes spožumā, ceļā uz Brazīliju iesakām doties tuvākajā laikā.

Arī indieši ir lieliski biznesmeņi, jo Bombejas graustu rajonā ekskursijas notiek pat 3 reizes dienā. Bombejas grausti - tās ir smaržas, skaņas, acu skati un pieskārieni, un tie pamatoti var lepoties ar lielāko un plašāko graustu slavu visā Āzijā. Cilvēki šeit dzīvo kartona kastēs vai citās improvizētās naktsmītnēs.

Ķīnā šaurās ieliņas, kas ieskauj Pekinas vecpilsētu, sauc par hutunām. Pelēkās akmens sienas norobežo neiedomājamākām drazām piekrautus pagalmiņus, kuros parasti mitinās vismaz 7 ģimenes. Tomēr jāatzīst, ka salīdzinot ar brazīliešu un indiešu bēdubrāļiem, ķīnieši dzīvo šiki - viņiem ir ūdens un elektrība. Diemžēl Pekiniešiem hutunas nav diez ko pa prātam, tāpēc tās masveidā nojauc un to vietā strauji aug stikla debesskrāpju sēnes.

Savukārt, Meksikā kāds Masatlanas garīdznieks rīko tūres uz vietējo izgāztuvi, kur ekskursanti var vērot, kā bezpajumtnieki rokās pa atkritumiem. Samaksa par šādu ekskursiju ir sviestmaizes un ūdens, ar ko pacienāt bezpajumtniekus.

Izlasot šo rakstu, jūs droši vien jautāsiet, kāda bija tā jēga un mēs jums atbildēsim - dzīvojot siltumā, skaistā vidē un nosacītā, bet tomēr pārticībā, mēs žēlojamies par visādiem niekiem un nemākam priecāties par sīkumiem. Aizbrauciet uz graustiem un jūs sapratīsiet, cik patiesībā esat laimīgs!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!