Visticamāk piekritīsi, ka ceļotāju vārdnīcā vārds "tūrists" jau ir ieguvis stereotipisku etiķeti. Speciāli kaklā pakarināms naudas maciņš, pilnas kabatas ar magnētiņiem un pašbildes pie renovējamās Trevi strūklakas. Gana grotesks, bet redzēts tūrista portrets. Taču rodas jautājums, vai visi tūristi ir tādi? Ko pasākt, lai arī tu netaptu par kārtējo tūristu un kā sava ceļojuma laikā ieraudzīt autentisko Romu?
Nešaubies, dzīvo pie vietējiem
Pirmais noteikums – katru reizi kaut kas jauns. Šoreiz saplānojām, ka apmešanos veiksim, ņemot palīgā "Airbnb". Atradām itin jauku dzīvoklīti ar terasi. Mums ierodoties, mājokļa īpašnieki itāļi uz sešām dienām pārcēlās pie radiniekiem, savukārt mēs ieguvām pašu autentiskāko, 1115 gadus "briedinātu" kaimiņu būšanu "Forum" rajoniņā.
Bijām laimes lutekļi, saimniece Patricija sagatavoja mums netradicionālu karti. Tajā nebija populāro apskates objektu. Viņa visbeidzot nočukstēja, ka Roma būtu jāsajūt, ne jāierauga.
Ēd tur, kur runā tikai itāļu valodā
Labākais, kas varēja ar mums notikt – "Antica Taverna" (via di Monte Giordano 12) un šīs mājas galva Paolo. Tādu viesmīlību pat ar lukturi neatradīsi. Knapi pārkāpjot pār slieksni – apskāvieni, bučas, skat, rokā jau turam arī ar "Prosecco" piepildītu glāzi…
Vēl acumirklis un uz mūsu galda jau visdažādākās uzkodas, tostarp fonā skan mainīga Itālijas ciemu mūzika. Kā uz pasūtījuma, nodomājām! Pēc vakariņām Paolo atnesa pagaršot mājās gatavotu tiramisu un labākai gremošanai limončello – citronu liķieri. Bijām ļoti patīkami pārsteigti, apsolījām, ka obligāti atgriezīsimies.
Speciāli apmaldieties
Jā, saplānot ikvienu detaļu – tas ir apsveicami, staigāt ar karti – ļoti droši, taču, vai tev negribas nomaldīties no ikdienas plāna? Vēloties atrast kaut ko itin netūristisku, piedāvājam elementāri paklīst apkārt. Labākās lietas nudien ir neplānotas. Klīšanai iesaku izvēlēties Trastevere rajonu. Omulīgas, šauras ieliņas, specializēti boutique, nelieli saldējumu kioskiņi un bufetes, kas liks iemīlēties Romā.
Pērc un pasūti itāļu valodā
Pirmajā reizē – nepatīkami, otrajā – smieklīgi, trešajā – jau runāsi itāliski. Intonācija kļūst par baudījumu, bet pati valoda tiešām ātri paliek prātā. Protams, tā nav tikai personīgā izglītošanās. Itāļi, izdzirdot, ka centies, interesējies, pasaki paldies, palūdz vai atvainojies viņu valodā, nudien paliks patīkami gandarīti, uzslavēs, mēģinās uzminēt, no kurienes esi, vai pat pacienās ar "biscotti con nocciole". Un tie tik tiešām ir pūļu vērti!
Iepērcies tirgū
Itālija ir lieliska, pārliecinājāmies vēlreiz. Gardākie dārzeņi, augļi, rokām gatavoti makaroni, brīnišķīgs siers. Aizbraucot uz "Regola" rajonu, "Campo de' Fioro" laukumu, iegriezāmies tirgū un meklējām visu, ko prasīja saimnieces Patricijas piedāvātā recepte. Pīto grozu piepildījām ar artišokiem, sidriem, tomātiem, svaigu baziliku, kā arī ar citiem labumiem un berzējām plaukstas – vakarā gaida dzīres.
Brauc ar seno "Fiat 500"
Atļaušos sacīt, ka tā ir patīkamāka nekā "Vespa"… Lai arī nākas ripot saspiestiem un rībot, tomēr ar jumta lūku! Omulīgajās Mūžīgās pilsētas ieliņās (īpaši "Trastevere") iespējams atrast onkuļus, kuri ar prieku uz kādu stundiņu iznomās senu, mazītiņu "Fiat 500". Sajutīsies kā steidzīgie itāļi, kuriem atļauts nedaudz neievērot ceļu satiksmes noteikumus. Īsti nebēdņi!
Atceries – "americano" un "latte" Romā neeksistē
Pateikšu uzreiz: Itālijā pēc pulksten 12 pat "cappuccino" neatradīsit. Nu, ja pajautāsi, atradīsies, bet tevi iznīcinās nosodošie bārmeņu skatieni, ar kuriem tiks pateikts: "Tūristi, kas neko nesaprot…". Bet, pasūtot "latte"… Tevi sagaidīs glāze piena. Jā, jā, terminoloģija nudien atšķiras. Ja vēlies izvairīties no pārpratumiem, iesaku baudīt "Caffè Corretto" jeb espresso ar grappu. Pievērs uzmanību espreso garoziņai. Tajā karotes var kabināt! Iegriežoties "Sant'Eustachio" (Piazza di Sant'Eustachio 82 ), pats pārliecināsies. Kā saka vietējie, šeit tik tiešām ir labākā kafija Romā.
Papļāpā ar izteiksmīgākajiem Vatikāna sargiem
Tiem, kuri prot itāļu, vācu vai franču valodu, tiešām iesakām nekautrēties un uzrunāt Šveices gvardus Vatikānā. Atvērti, vienkārši un ļoti pieklājīgi jaunieši atklās nudien daudz interesantu faktu. Mēs, protams, neesam poligloti, bet franču valodas zināšanas pārbaudījām. Iztaujājot uzzinājām, ka sarunu biedrs ir kareivis un pats pēc savas iniciatīvas divus gadus pavadīs dienējot. Nekādu atlīdzību par to nesaņems, taču pieredze un cieņa ir nenovērtējama. Šeit tiek dežūrēts 24 stundas diennaktī, 365 dienas gadā. Pāvesta apsardzes kājnieki mainās katru stundu. Varbūt nākamreiz gvardieši atklās vairāk detaļu?
Kā ar stereotipu tēlu "tūrists" cīnies tu? Varbūt nekad pat nemēģini to darīt? Viens kara laukā taču nav karotājs, padalies ar savām domām komentāros!
