Kā zināms, Latvijā saistībā ar "Covid-19" izplatību ikvienam atbraucējam ir jāievēro pašizolācija, savukārt Ķīnā ieviestas daudz stingrākas prasības. To izbaudījusi arī latviete Anastasija (kas lūdza savu uzvārdu neatklāt), ierodoties Pekinā un līdz ar pārējiem – gan vietējiem, gan iebraucējiem – bez ierunām dodoties 14 dienu karantīnā kādā no piedāvātajām viesnīcām. Lūk, viņas stāsts.

Reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, visas turpmākās DELFI publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” būs pieejamas bez maksas.

Anastasijai interese par Ķīnu parādījās jau sen, vēl vidusskolas laikā, tāpēc visai likumsakarīga bija viņas izvēle savu dzīvi saistīt ar šo jomu un studijām Latvijas Universitātē (LU) izvēlēties Āzijas studijas, sinoloģiju. "Mācību laikā, pateicoties LU un Konfūcija institūtam, kopā ar kursabiedriem biju aizbraukusi uz Ķīnu ceļojumā. Tad sapratu, ka traki esmu iemīlējusies šīs valsts kultūrā, vēsturē. Pēc LU beigšanas, 2016. gadā, biju dabūjusi Ķīnas valdības stipendiju maģistra studijām Pekinas Starptautisko studiju universitātē. Tā nu sanāca, ka pabeidzu mācības te un paliku strādāt," teic Anastasija.

Kad decembrī sākās "Covid-19" uzliesmojums, Anastasija strādāja Ķīnā. Kā atceras meitene, tolaik neviens tam nepievērsa lielu uzmanību, taču, kā zināms, vēlāk viss strauji mainījās. "Janvārī bija jādodas ceļojumā uz Šanhaju, un kāds ķīniešu draugs ieteica, lai mēs atceļam savu ceļojumu, jo situācija ar vīrusu sāk kļūt nopietna," stāsta Anastasija. "Valdība reaģēja ātri. Uhaņa bija ciet. Visiem lika staigāt maskās. Nelaida pat metro iekšā, ja cilvēkam nebija maskas. Ķīnā, ja kāds veikalā ieraudzītu, ka maskas ir pārcenotas, un pasūdzētos valdībai, veikalam būtu nepatikšanas. Sākās ķīniešu Jaunais gads, viss tika vērts ciet, darbs arī apstājās. Sēdējām mājās, neejot ārā, ilgi. Izdomāju, ka 30. janvārī lidošu uz Latviju, jo sen nebiju redzējusi vecākus, biju sailgojusies."

Atgriezusies Latvijā un kādu laiku pavadījusi ar saviem mīļajiem, viņa nolēma atgriezties – darbs Ķīnā bija atsācies. "16. martā, tieši pirms Latvijas robežas aizvēršanas, lidoju Rīga–Maskava–Pekina. Pirms lidojuma es jau zināju, ka karantīna Ķīnā ir obligāts pasākums, bet līdz 16. martam par to nebija jāmaksā. Kā man paskaidroja, sakarā ar to, ka šobrīd ļoti daudz ķīniešu un ārzemnieku lido atpakaļ uz Ķīnu, te nepietiek vietas, kur izolēt iebraucējus. Nelaiž mājās izolēties, lai nepakļautu pārējos iedzīvotājus riskam. Tāpēc vienīgā vieta – viesnīcas. Te var visus kontrolēt, lai neviens neiet ārā no istabām. Vairākas reizes dienā pa gaiteņiem staigā "cilvēki baltajos tērpos" un dezinficē. Ja kāds iziet ārā, 14 dienu atskaite sākas no jauna," stāsta meitene.

'Cilvēki baltajos tērpos', kas visu kontrolē: latviete par atrašanos karantīnā Ķīnā
Foto: Anastasija

Vaicāta, kas notika pēc piezemēšanās Ķīnā, Anastasija stāsta: "Lidosta, kādu to atminos, vairs neeksistēja. Visas pārbaudes tika mainītas. Atlidojot lidmašīnā bija jāgaida aptuveni 30–40 minūtes, kamēr atnāca "cilvēki baltajos tērpos" ar papīriem, kuri bija jāaizpilda. Kad tie tika aizpildīti, cilvēkus no lidmašīnas mazās grupās veda ārā. Visiem pārbaudīja temperatūru. Pēc tam vēl vairākās vietās bija jāaizpilda dokumenti par sevi – ar kādu reisu atlidoji, kur sēdēji, kur plāno palikt Pekinā. Tad nākamais solis bija atrast savu bagāžu, jo čemodāni vairs nebrauca pa lenti, bet gan stāvēja katram reisam attiecīgā vietā. Kad bagāža tika atrasta, tieši turpat stāvēja jau 4–5 autobusi un gaidīja mūs. Visus pasažierus bez izņēmuma aizveda uz "Beijing Shunyi International Exhibition Centre". Visur līdzi brauca policija. Centrā katram Pekinas rajonam bija savs galdiņš. Tā kā es dzīvoju un strādāju Čaojangas apgabalā, tā ir vienīgā vieta, kur mani pieņem karantīnā. Viss process, kopš atlidoju, aizņēma aptuveni astoņas stundas." Anastasija arī piebilst, ka visi aizpildāmie dokumenti bijuši ķīniešu valodā, tomēr tas viņai nav sagādājis problēmas – šo valodu viņa prot.

Šādi Anastasijai iespējams saņemt sūtījumus un ēdienu.


Taujāta par viesnīcas izvēli, Anastasija teic, ka tās tika jau piedāvātas – bijis jāizvēlas starp divām. "Man bija izvēle starp 500 (65 eiro) un 600 (78 eiro) CNY (Ķīnas juaņas) diennaktī. Mani pabrīdināja, ka viesnīcā par 500 CNY diennaktī apkalpojošais personāls nerunā angliski un nepieņem "Visa", "Mastercard" apmaksu, bet tā nebija problēma, jo man ir ķīniešu bankas karte un valodu saprotu. Biju izvēlējusies lētāko, kas tāpat, manuprāt, ir dārga. Cenā ir iekļautas brokastis. Cenas katru dienu mainās, bet maksā visi – gan ķīnieši, gan ārzemnieki –, kas ierodas no ārzemēm, sākot ar 16. martu."

Runājot par maltītēm, iespējas esot dažādas. Ēdienu, piemēram, var pasūtīt ar piegādes aplikācijas palīdzību, tad maltīti piegādā līdz administrācijai, bet tā gādā, lai tālāk to atnes līdz numuriņa durvīm. "Līdz šim brīdim mani ķīniešu draugi man dienā vairākas reizes pasūta ēdienu, ir pat atsūtījuši maskas, kuras es varēšu izmantot, kad drīkstēšu iet ārā. Es pat nezinu to, kurš atnesa, man tikai atnāk un atstāj pie durvīm ar zīmīti. Par to esmu ļoti pateicīga. Ļoti patīkami, ka cilvēkiem rūp.

Viesnīcas atšķiras, ir tādas, kur ēdiens ir iekļauts cenā un pasūtīt neko nevar. Ir arī tādas, kur ēdienu var pasūtīt, bet to piegādā robots, lai ir minimāls kontakts ar cilvēkiem."

Ar robota palīdzību ēdiens tika piegādāts Anastasijas paziņai (@vincentvonrock) , kurš arī atrodas karantīnā un atļāvis padalīties ar pieredzēto.


Runājot par ikdienu, Anastasija teic, ka nosacījumi ir sekojoši: "Katru dienu pulksten deviņos no rīta un četros pēcpusdienā man zvana un jautā, kāda man ir temperatūra (termometrus visiem iedod apmetoties) un kā es jūtos. Katru dienu speciālā aplikācijā ir jāievada sava temperatūra. Kad es biju tikko pārcēlusies, no ilgā lidojuma un visām pārbaudēm biju ļoti piekususi, bet temperatūras mērījums tāpat bija jāaizsūta. Izmērīju un it kā ievadīju aplikācijā, bet pēc sekundes pamanīju, ka 36,9 vietā ierakstīju 38,9. Domāju, kas nu tagad būs, izdzēst nevar. Nepagāja ne divas minūtes, kad man sāka zvanīt un prasīt, vai man viss ir kārtībā. Teica, lai nākamreiz esmu uzmanīgāka. Nezinu, kāpēc, bet logu var vērt vaļā tikai divas reizes dienā, ne vairāk kā uz 15 minūtēm. Arī no istabas iet ārā nedrīkst, bet tas ir pašsaprotami. Citādi nekādu īpašu noteikumu nav."

Grūti, protams, sēdēt istabā, kad te ir pavasaris un gaisa temperatūra ir pāri 20 grādiem, bet – kas jādara, tas jādara. Anastasija

Meitene stāsta, ka šobrīd laiku īsina dažādos veidos. Viņa strādā attālināti, skatās filmas, klausās mūziku, bieži kontaktējas arī ar vecākiem un draugiem. "Grūti, protams, sēdēt istabā, kad te ir pavasaris un gaisa temperatūra ir pāri 20 grādiem, bet – kas jādara, tas jādara."

Rezumējot Anastasija teic: "Tā ir liela nelaime, es nekad nebiju domājusi, ka tas nokļūs līdz Eiropai, Latvijai – un tādos apmēros. Ļoti ceru, ka tas viss drīz beigsies un mēs varēsim izbaudīt dzīvi tālāk. Strādāt, ceļot, tikties ar draugiem dzīvē, nevis ar videozvanu starpniecību. Kādi ir tālākie plāni – pagaidām grūti teikt, jo neviens nezina, cik ilgi tas viss turpināsies. Pēc karantīnas man atļaus iet ārā, strādāt. Viss Pekinā pamazām atgriežas ierastajās sliedēs."

Ar stāstiem par karantīnu Ķīnā Anastasija dalās arī savā "Instagram" kontā, parādot gan ikdienu, gan atbildot uz sekotāju jautājumiem.

Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
EUR 2,99 / par 4 nedēļām*
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlēsieties to pārtraukt
Maksāt ar norēķinu karti
Maksāt ar SMS
vai
Maksājumus nodrošina:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Koronavīruss Covid-19 Iedvesmojoši cilvēki Tūrisms Ķīna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form