Foto: Shutterstock

Lielai daļai cilvēku lidosta ir vieta, kura rada satraucošas sajūtas. Vieni uztraucas par atrašanos gaisā, citi nevar sagaidīt atvaļinājuma sākšanos, taču tikai retais padomā, kā lidosta darbojas un ar ko ikdienā nākas saskarties tās darbiniekiem – no komunikācijas ar parastiem ceļotājiem līdz nelegālām aktivitāšu šķetināšanai. Tieši tādēļ "National Geographic" ir apkopojis vairākus amizantus faktus par lidostām un ceļošanu ar lidmašīnām.

Izbirusī sīknauda – labs lidostu budžeta papildinājums

Bieži vien mums kabatās krājas aizmirstas vai pavirši iemestas monētiņas. Izejot drošības pārbaudes, jakas un somas ir jānodod kopā ar citām mantām. Tas rada iespēju sīknaudai "aizceļot" prom. Tie var būt gan daži centi, gan krietna naudas summa. ASV Transporta drošības aģentūra ziņo, ka lidostu kontrolpunktos pērn kopā savākti 960 105,49 dolāri (864 492,61 eiro), turklāt summa ar katru gadu kļūst aizvien lielāka. Vismazākā summa – 204,89 dolāri (184,49 eiro) "izkaisīta" Kasperas-Natronas lidostā Vaiomingas štatā. Pasažieru "aizmirstā" naudiņa nonāk lidostu īpašumā un tiek izmantota drošības pasākumu pilnveidošanai vai, piemēram, norāžu tulkošanai dažādās valodās.

Īpašnieku nepieprasītās aizmirstās mantas tiek izlozētas vai izsolītas īpašās izsolēs

Lidostā atstātās vai nozaudētās lietas nonāk mantu glabātuvē. Tiesa, lidsabiedrības mēģina identificēt iespējamo īpašnieku, lai atdotu aizmirsto priekšmetu, taču jebkurā gadījumā tās vienu vai vairākus mēnešus tiek uzglabātas mantu glabātuvē. Pēc tam bezsaimnieka mantas tiek ziedotas labdarības organizācijām vai arī pārdotas īpašās izsolēs. Izsoļu namu vietnēs lasāmajos mantu sarakstos ir atrodamas dažnedažādas lietas, sākot ar koferiem līdz pat kosmētikas komplektiem.

Nekas nedrīkst novērst uzmanību drošības instruktāžas laikā, arī mobilais telefons

Vēl pirms lidmašīnas pacelšanās gaisa kuģa apkalpe aicina pasažierus izslēgt mobilos telefonos vai vismaz iestatīt lidojuma režīmu. Iemesls: ieslēgti mobilie telefoni var radīt kļūmes lidmašīnas iekārtām un lidojumu vadības torņiem. Proti, zvanīšanas laikā tālrunis meklē tuvāko mobilo torni, ar kuru izveidot savienojumu. Ja to vienlaikus dara vairāki simti pasažieru telefonu, tad, iespējams, kaut kādi traucējumi varētu rasties. Tiesa, modernās aeronavigācijas sistēmās ir iebūvēta aizsardzības sistēma pret šādām problēmām, taču 10 vai 20 gadus vecām lidmašīnām riski varētu būt lielāki. Turklāt ieslēgtas ierīces novērš pasažieru uzmanību drošības instruktāžas laikā, savukārt pļāpāšana lidojot var radīt lieku spriedzi starp pasažieriem.

Aizliegtos šķidrumus var pārvadāt sasaldētā veidā

Iespējams, ikviens kādreiz ir pukojies par pārvadājamo šķidruma ierobežojumiem – viens litrs 100ml mazā tilpuma trauciņos. Tādēļ bieži vien nākas atstāt mājās mīļākās smaržas vai krēmu. Bet attapīgie pasažieri ir izdomājuši, kā var mēģināt apiet šos ierobežojumus. Proti, šķidrumus var sasaldēt un pārvadāt cietā veidā. Tiesa, šis triks būs veiksmīgs tikai tad, ja drošības pārbaudes laikā šķidrums būs pilnībā sasalis.

Foto: Shutterstock

Burtam "X" lidostu īsajos nosaukumos (IATA kodos) nav nekādas dziļākas jēgas

Daudzu lidostu saīsinātajos nosaukumos pēdējais burts ir "X". Piemēram, starptautiskās lidostas "Rīga" kods ir RIX. Taču šim burtam nav nekādas dziļākas jēgas. 1938. gadā Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA) nolēma mainīt lidostu kodēšanas formātu no divu burtu kodiem uz trīs burtu kodiem. Lidostu kodiem, kuros bija tikai divi burti, beigās tika pievienots "X", lai tie atbilstu jaunajam kodēšanas standartam. Parasti lidostas kodu veido no pilsētas vai lidostas nosaukuma pirmajiem trīs burtiem, taču dažādu apstākļu dēļ daudzu kodi nav veidoti atbilstoši šim. Arī tāpēc, ka lielpilsētās mēdz būt vairākas lidostas.

10 kilometru augstumā neviens ēdiens negaršo labi

Ja jālido agri no rīta vai nav paspēts paēst pirms lidojuma, tad nekas cits neatliek, kā ēst gaisā. Taču neatkarīgi no izvēlētās maltītes, nekas negaršo tik labi, kā bija cerēts. Taču nav vērts gausties ne par nekvalitatīvu pārtiku, ne par neprasmīgu pavāru. Augstu gaisā ēdiens garšo sliktāk un tam ir zinātnisks izskaidrojums – garšas kārpiņas sausā gaisa, zemā spiediena un arī fona trokšņa dēļ nestrādā tik labi kā uz zemes. Proti, to jutīgums pret saldu un sāļu garšu ir par apmēram 30 procentiem mazāks. 10 kilometru augstumā gaiss ir sausāks nekā lielākajā daļā tuksnešu, bet vīnam būs raksturīga skābāka un tanīniem bagātāka garša.

Drošībai lidmašīnas iluminatoros ir iestrādāti miniatūri atgaisošanas caurumiņi

Sēžot lidmašīnā pie loga, reizēm uz tā var pamanīt dažas sasalušas sniegpārsliņas un stiklā iestrādātu mazu caurumiņu. Tas ir ventilācijas vai atgaisošanas caurumiņš, kas pilda svarīgu drošības funkciju. Tipiskam iluminatoram ir trīs slāņi, iekšējais, ko reizēm dēvē arī par apķēpāšanas slāni, pilda tikai vienu funkciju – aizsargāt nākamo slāni. Vidējais slānis, kurā ir iestrādāts atgaisošanas caurums, un ārējais slānis ir vissvarīgākie. Proti, logu konstrukcija ir veidota tā, lai mazinātu un izturētu spiediena atšķirības lidmašīnas iekšpusē un ārpusē. Rūtis, protams, ir izturīgas pašas par sevi, taču vidējā slāņa atgaisošanas caurumiņa mērķis ir ļaut līdzsvaroties spiedienam starp salonu un iluminatora gaisa slāni tā, lai salona spiediens spiestu tikai uz ārējo rūti.

Sena aviācijas tradīcija: lidmašīnas kapteinis un otrais pilots ēd dažādas maltītes

Formāli tādu noteikumu nav, taču daļa lidsabiedrību nevēlas, lai lidmašīnas apkalpes locekļi ēstu vienu un to pašu maltīti, uzskatot, ka tādējādi tiek mazināts ar pārtiku saistītu saslimšanu (saindēšanās) risks un uzlabota drošība. Ja nu kāds no ēdieniem izraisa saindēšanos, tad nesaslimst abi – kapteinis un otrais pilots. Kapteinim parasti piešķirot biznesa klases maltīti, bet otrajam pilotam – ekonomiskās klases.

Pēc lidmašīnu atstātās "astes" var prognozēt laika apstākļus konkrētajā dienā

Lidmašīnu baltās "astes" rodas tā paša iemesla dēļ, kura dēļ aukstā laikā var redzēt elpu. Dzinēju karstās, mitrās izplūdes gāzes sajaucas ar atmosfēru, kurai tik lielā augstumā ir zemāks spiediens un temperatūra. Ūdens tvaiki, kas atrodas izplūdes gāzēs, kondensējas un var pat sasalt. Atkarībā no lidmašīnas augstuma, atmosfēras temperatūras un mitruma, kondensāta blīvums, ilgums un apjoms būs atšķirīgs. To var izmantot laika apstākļu prognozēšanai. Retinātas, īslaicīgas "astes" liecina par zemu mitrumu lielā augstumā un skaidru laiku, savukārt blīvs, ilgi neizzūdošs kondensāts – par augstu mitruma līmeni un var kalpot kā agrīns vētras indikators.

Par to, kā Dienvidamerikas noslogotākās lidostas – Sanpaulu (Brazīlija) – drošības dienests cīnās ar nelegālām aktivitātēm, tostarp kokaīna kontrabandu un viltotiem dokumentiem, var noskatīties raidījumu cikla "Lidostas drošības dienests: Brazīlija" jaunākajās sērijās, kas "National Geographic" skatāmas ceturtdienu vakaros.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!