Foto: PantherMedia/Scanpix
Dodoties ceļojumos, labi paēst ir ne mazāk patīkami, kā apskatīt dažādas vēsturiskas vietas un dabas ainavas. Itālija nav iedomājama bez pastas, "angļu brokastis" pazīstamas visā pasaulē, bet par Minhenes desiņām varētu nebūt dzirdējuši vien veģetārieši. Taču Eiropa piedāvā nobaudīt vēl daudz dažādus, interesantus ēdienus.

Ziemeļeiropa

Foto: Publicitātes foto

Islandes
galvaspilsēta Reikjavīka piedāvā mieloties ar vaļa gaļu vai savu nacionālo lepnumu - pūdētu Grenlandes haizivs gaļu, kura lietošana "dzīvā veidā" ir pat bīstama dzīvībai, jo satur daudz urīnskābi. Gaļu uz 6 nedēļām ierok zemē, kur tā ne tikai kļūst vēl smacīgāka, bet sapūst un pārvēršas nepatīkamā receklī. Šo subproduktu uz pāris mēnešiem liek žāvēties, un rezultātā tiek iegūts vizuāli baudāms, veselībai nekaitīgs, ar īpatnēju smaržu un garšu apveltīts pārtikas produkts.

Norvēģu virtuves pamatā ir zivis un jūras produkti, tomēr viņi nesmādē arī pienu un dažādus gaļas produktus. Par delikatesi tiek uzskatīts kazas siers, bet norvēģu tradicionālais ēdiens ir fårikål – sautēta jēra gaļa ar kāpostiem un pipariem.

Vai atcerieties, ka slavenais Karlsons brālītim jautāja, vai viņam nav aizķērušās kādas gaļas bumbiņas? Šāds jautājums neizskanēja bez pamata, jo zviedru nacionālais lepnums ir köttbullar – gaļas frikadeles (vai teftelīši), ko pasniedz kopā ar kartupeļu biezputru un brūkleņu ievārījumu.

Somu nacionālais ēdiens kalakukko jābrauc baudīt ap Ziemassvētku laiku, kad tas tiek gatavots katrā mājā. Kalakukko ir rupjmaize ar zivs un speķa pildījumu.

Dānijas virtuvē jau kopš XIX gadsimta "parādi komandē" smorrebrod jeb sviestmaize. Ja jūs tagad iedomājaties vienkāršu siermaizi, jūs kļūdieties. Dāņi sviestmaizes taisa ar trīs veida zivs gaļu, ar olu, sieru un sīpoliem, saldās sviestmaizes ar putru un iebiezināto pienu, ar augļiem un šokolādi. Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā jūs varat doties uz restorānu, kurā pagaršojami 147 sviestmaižu veidi.

Rietumeiropa

Foto: AFP/Scanpix

Turpat kaimiņos, Īrijā, ļaudis mielojas ar īru ragū. Tā klasiskajā receptē ietilpst jēra gaļa, kartupeļi, sīpoli, pētersīļi un ķimenes. Proporcijas tiek brīvi mainītas atkarībā no tā, kas bijis pie rokas.

Vācijā un Austrijā "jāspiež" uz gaļu. Katrs reģions lepojas ar saviem gaļas izstrādājumiem – Frankfurtes, Nirnbergas, Minhenes dažādu veidu desiņas. Savukārt, Austrijas lepnums ir Vīnes šnicele.

Nīderlandiešu kārums ir siļķe, taču par tradicionālo ēdienu uzskata stampotu – kartupeļu biezputru ar skābiem kāpostiem, spinātiem, burkāniem un sīpoliem. Šo ēdienu papildina ar grūbām vai cīsiņiem.

Kaut arī Beļģija asociējas ar pirmšķirīgu šokolādi, paši beļģi lepojas ar frī kartupeļu izgudrotāju godu. "Friture" kioskos, ko redzēsiet gandrīz uz katra stūra tiek cepti ne tikai frī kartupeļi, bet arī gaļa, zivis un dažādi dārzeņi. Restorānos pat austeres tiek pasniegtas kopā ar lielu kaudzi frī kartupeļu.

Francija pasaulei devusi tik daudz delikatešu un īpašu ēdienu, ka tos nav iespējams uzskaitīt, tāpēc par zināmāko no tiem uzskatīsim bageti. Mielošanās ar tās kraukšķīgajā garoziņā ieslēpto gaisīgo maizes mīkstumu spēj aizstāt gan našķēšanos, gan veselu ēdienreizi.

Šveiciešu lepnums ir fondjū, kuru saskaņā ar leģendu, izgudrojuši gani, kuri iemetuši katlā siera atlikumus un ķiploku un pēc tam izkusušo masu "ķeksējuši" ar uz kociņa uzspraustu maizes gabaliņu. Šobrīd Šveicē iespējams nobaudīt gan siera, gan gaļas, gan šokolādes fondjū.

Dienvideiropa

Foto: LETA

Runājot par tradicionālajiem Itālijas virtuves gardumiem, nav iespējams izvēlēties vienu, jo par uzvarētāja lauriem cīnās divi "smagsvari" – pica un pasta. Kraukšināt picas garoziņu vai tīt uz dakšiņas spageti gredzenus mīl cilvēki visā pasaulē, sākot no Vladivostokas līdz pat Sanfrancisko. Vienīgais ieteikums - dodaties taču uz Itāliju nobaudīt īstu pizzu Margaritu!

Portugāļi savus viesus noteikti pacienās ar bakalau – žāvētu un ļoti sāļu mencu ar mērci. Lai arī agrāk bakalau tika uzskatīts par nabagu ēdienu, šodien tā ir īsta delikatese.

Grieķu virtuvi var uzskatīt par Vidusjūras virtuves etalonu. Ja esat Grieķijā, noteikti nogaršojiet īstus grieķu salātus – lielos gabalos sagrieztus dārzeņus ar olīveļļu, fetas sieru, sāli, melnajiem pipariem un oregano.

Austrumeiropa

Gandrīz visi čehu ēdieni ir lieliska piedeva pie izslavētā čehu alus. Faktiski, tradicionālā čehu virtuve sastāv no gaļas pamatēdieniem, īpaši - no cūkgaļas, kāpostiem un knēdeļiem. 

Bulgārijas virtuves vizītkarte ir tarator zupa – aukstā vasaras zupa no skābpiena jogurta, svaigiem gurķiem un dillēm.

Ungārija ir lečo dzimtene, un ungāru virtuvei raksturīgas spēcīgas garšvielu buķetes un biezas mērces. Lai sajustu ugunīgo ungāru dvēseli, jānogaršo perkelts –ar sīpoliem, ķiplokiem, zaļo piparu un speķi apcepta sautēta gaļa saldās paprikas mērcē.
Baltkrievu virtuves stūrakmens ir kartupelis jeb buļba. No tupeņiem gatavo visneiedomājamākos ēdienus, tai skaitā, draņikus, kuru recepti no baltkrieviem "aizņēmušās" arī tās kaimiņu valstis.

Ukraiņi var lepoties ar boršču, Kijevas kotletēm un vareņikiem, bet krievu virtuves klasika ir pankūkas ar ikriem, okroška, kāpostu zupa un, protams, kā punktiņš uz "i" – šļauciņa īsta krievu degvīna.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!