Ja skolēni un viņu vecāki rietumvalstīs uztraucas par iespējām iekļūt labākajās augstskolās, lai vēlāk iegūtu labi apmaksātu darbu, tad nabadzīgākās valstīs raizes sagādā pamatizglītības iegūšana un pieejamība, īpaši meitenēm tā bieži ir liegta. Turklāt, jaunākie izglītības pētījumu dati liecina, ka 57 miljoni skolēnu ik gadu pamet skolas un tajās vairs neatgriežas.
Uzsākot jauno mācību gadu, piedāvājam 10 faktus un fotogaleriju, kas parāda, cik dažāds ir izglītības līmenis pasaulē.
1. Izglītības pieejamība laikā no 1970. gada līdz mūsdienām kļuvusi divreiz pieejamāka, liecina šogad publiskotie statistikas dati.
2. Somijas un Dienvidkorejas izglītības sistēmas 2014. gada reitingā atzītas par labākajām pasaulē. Salīdzinājumam, ASV izglītības sistēma ierindota tikai 17. vietā, bet Krievijas – 20.
3. Sliktākā izglītības sistēma ir Nigērijā, kur lasīt prot vien 28% iedzīvotāju.
4.Pasaulē ir 70 miljoni bērnu, kas neapmeklē skolas un 70% no tiem ir meitenes.
5. Sievietes pēc vidusskolas beigšanas turpina mācības biežāk nekā vīrieši – 78,3% no vidusskolu absolventēm turpina izglītoties.
6. Pasaulē ir astoņas valstis, kurās skolēni skolas solā pavada 17 – 20 gadus: Austrālija, Jaunzēlande, Islande, Īrija, Nīderlande, Spānija, Norvēģija un Somija.
7. Pasaulē ir piecas valstis, kur bērni skolā pavada tikai 0 – 5 gadus: Senegāla, Pakistāna, Burkinafaso, Etiopija un Nigērija.
8. Didaskaleinofobia ir paniskas bailes no skolas, un tiek uzskatīts, ka pasaulē 2,4 % no visiem skolēniem cieš no šīs fobijas.
9. Par pasaules vēsturē inteliģentākajiem bērniem tiek uzskatīti Volfgangs Amadejs Mocerts, kas jau sešu gadu vecumā komponēja un ar savu spēles māku pārsteidz Vīni, un Viljams Hamiltons Rovans Atkinsons, kas piecu gadu vecumā runāja trīs valodās, bet 13 gadu vecumā – 13 valodās.
10. Pasaules lielākā skola pēc skolēnu skaita ir Indijā, Luknovas pilsētā. Tā ir Montesori skola, kurā mācās gandrīz 40 tūkstoši bērnu un tā ir ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā.
