Foto: LETA
Kāpēc tu dodies slēpņot, precīzi atbildēt nespēja neviens no "Delfi ceļojumi" aptaujātajiem kaislīgajiem slēpņotājiem jeb Geocaching spēlētājiem. Taču viens ir pilnīgi skaidrs - šis moderno paslēpju spēlēšanas trakums ir pārņēmis tūkstošiem Latvijas un miljoniem pasaules valstu iedzīvotāju.

Katrs no mums bērnībā ir spēlējis jautro spēli, kad vadītājs noslēpj kādu lietu, bet citi, slēpējam norādot auksts, siltāks vai karsts, mēģina to atrast. 21. gadsimta tehnoloģijas ļauj sava veida paslēpes spēlēt neierobežotam cilvēku skaitam visā pasaulē. Viss, kas spēlētājiem nepieciešams, ir vēlme nesēdēt mājās, griba meklēt un viedtālrunis.

"Slēpņošana ir dzīvesveids", atzīst arī Juris Rudzītis, kurš slēpņo pats un šo nodarbi izmanto, kā saturīgu laika pavadīšanu dabā kopā ar savu 16 gadīgo dēlu.

Slēpņošanas pamatideja ir pavisam vienkārša - tā ir "dārgumu" slēpšana, norādot to atrašanās vietas koordinātes internetā, lai citi spēlētāji, izmantojot dotās koordinātes, varētu "dārgumus" atrast.

Lai sāktu slēpņot, ir jāreģistrējas geocaching mājas lapā, sadaļā Hide&Seek jāizvēlas slēpnis, kuru esi gatavs atrast un jāievada tā koordinātas GPS aparātā vai mobilajā telefonā. Ļoti noderīga ir bezmaksas slēpņošanas aplikācija, kuru var lejuplādēt katrs mūsdienīga mobilā telefona lietotājs.

Slēpņus var klasificēt pēc atrašanās vietas, veida un grūtības pakāpes. Ir tādi, kuru dotās koordinātas tieši noved pie slēpņa, ir slēpņi - mistērijas, kuru atrašanai nepieciešams izpildīt kādus uzdevumus un multislēpņi - vairāku tematisku uzdevumu ķēdīte, kura noved pie galvenā slēpņa. Tādus slēpņus veido, ja ir bijusi vēlēšanās, piemēram, iepazīstināt slēpņotājus ar noteiktu apvidu. Šo slēpņu atrašana prasa ne tikai fizisko izturību, bet arī kārtīgu galvas palauzīšanu. Dažu uzdevumu atrisināšana prasa pat vairākas nedēļas! Latvijā ir daži slēpņi, kurus bijuši spējīgi atrast tikai pārdesmit īpaši atjautīgi slēpņotāji.

Slēpņošana ir ļoti demokrātiska nodarbe, tā piemērota visa vecuma cilvēkiem un neprasa īpašus materiālus ieguldījumus. Slēpņot var lepnā vientulībā, domubiedru grupā vai kopā ar ģimeni. Bet slēpņošanai ir arī ļoti izteikta blakusparādība - tā rada nepārvaramu azartu un atkarību!

Visi mūsu aptaujātie slēpņotāji atzīst, ka dodoties uz ārzemēm, viņi nevar vienkārši gulšņāt pludmalēs, bet izvēlas valstis iepazīt meklējot slēpņus, jo tādējādi iespējams nonākt vietās, kur parastie tūristi nekad nenonāk un no slēpņos atstātās informācijas uzzināt interesantus faktus. Patiesībā, nav jābrauc nemaz uz ārzemēm, arī tepat Latvijā, meklējot slēpņus, var atrast arvien jaunas un vēl neizpētītas vietas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!