Gidi nikni uz Rīgas domi: sertifikāta atjaunošanai vairs neņems vērā pieredzi, tikai augstskolas diplomu
Foto: DELFI

Starptautiskajā gidu dienā, 21. februārī, pulksten 15 Rātslaukumā notiks protesta zibakcija "Rīgas gidu Melnā diena", kuras mērķis ir vērst sabiedrības un Rīgas domes atbildīgo iestāžu uzmanību uz sasāpējušo Rīgas gidu problēmu: nesamērīgajām gidu pārsertifikācijas prasībām, kas no 1. aprīļa cilvēkiem, kas vēlas strādāt par gidiem Rīgā, pieprasa augstskolas diplomu, bet daudziem pieredzējušiem profesionāļiem šī prasība liks zaudēt darbu. Rīgas Tūrisma attīstības birojs gan pārmetumus noraida.

"Vislielākā neapmierinātība gidu vidū ir par to, ka par profesionalitāti apliecinošiem netiek atzīti tie dokumenti, ko izdevušas tādas organizācijas kā ALTA, "Impro", "Hansa" u.c., jo tie neesot bijuši sertificēti kursi, lai arī tai laikā nebija obligātu prasību apmācības veikt tikai sertificētos kursos, un tos izsniegt kā tūrisma gida kvalifikācijas dokumentu. Tāpat no gida, kurš strādājis šajā profesijā jau 10 un vairāk gadus bez augstākās izglītības, jo nebija tādas prasības, un sertificējoties pirms trim gadiem, tas tika ņemts vērā, tagad resertificējoties tiek pieprasīts apstiprinājums, ka viņš ir vai nu iestājies augstskolā, vai to jau pabeidzis. Resertifikācijas datums ir 1. aprīlis, mēnesi pēc Starptautiskās gidu dienas, tāpēc mums šogad nekādas svētku noskaņas un pārliecības, ka varēsim strādāt, nav," portālam "TūrismaGids" pastāstīja gide un viena no protesta zibakcijas rīkotājām Aija Spura.

Tāpat nepieciešams pabeigt 160 stundas ilgus licencētus kursus, kā arī vēl 60 stundas kursus, kas papildina gida zināšanas un var nebūt licencēti. "Ir divas firmas, kas piedāvā 160 stundu licencētos kursus gidiem ar pieredzi – "B&M" un "Blagovest". Maksā ap 300 eiro. Ja ieskatīsieties tajā mazumiņā, kas dots par šo kursu programmu, tad sapratīsiet, ka tur nav praktiski nekā, ko gids ar, teiksim 10, 15 vai pat 20 gadu pieredzi nezinātu, un to saprot gan kursu rīkotāji, gan klausītāji. Ja runājam par saturu, ikdienas gidu darbā daudzas tēmas arī nav būtiskas, lai strādātu par Rīgas gidu 1,5-3 stundu apjomā, kā tas parasti notiek. Piemēram, tēma par hernhūtismu Latvijā. Lektore – gide ar piecu gadu pieredzi, bet beigusi licencētus kursus vai augstskolu, klausītājos – gids, kurš par šo tēmu izstrādājis zinātnisko darbu," stāsta Spura.

Līdzīgu viedokli "Facebook" domubiedru grupā pauž vēl desmitiem gidu, kas tūristiem jau gadiem stāsta par Rīgu.

Paceļot pret Rīgas domes logiem ar sēru lentēm pārsietus Rīgas gida karodziņus, Rīgas tūristu gidi dažas minūtes ilgajā zibakcijā plāno izteikt protestu pret Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr.91 29. punktā minētajām prasībām, kas nosaka, ka pārsertifikāciju var iziet tikai tie gidi, kas ir apguvuši licencētu tūristu gidu profesionālās pilnveides programmu, neņemot vērā jau iegūtās gidu izglītības programmas, kā arī ilggadējo profesionālo pieredzi.

Tāpat no 1. aprīļa, kad daudziem gidiem beidzas sertifikāta derīguma termiņš, nevarēs turpināt strādāt tie gidi, kas beiguši gidu kursus ar vidējo izglītību un nav turpinājuši mācības augstskolā. Liela daļa ar problēmu saskārušos gidu strādā tūrisma jomā jau 10 līdz 15 gadus. Tatjana Bolmane

Savukārt Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB) uzskata, ka pārmetumi par apmācību stundām profesionālās kvalifikācijas celšanai ir nepamatoti. "Lielākā daļa no gidiem, kuri līdz šim iesnieguši dokumentus sertifikāta darbības termiņa pagarināšanai, ir raduši iespējas trīs gadu laikā apgūt šīs 60 stundas dažādos maksas un bezmaksas kursos, ko organizē muzeji un citas kultūras iestādes. Vairāki gidi, kuri ieinteresēti uzlabot savu zināšanu līmeni, ir spējuši apgūt pat vairāk nekā 100 stundas šādās apmācībās, daļa ir radusi laiku apmeklēt profesionālās pilnveides kursus, kā arī pat iegūt atbilstošu augstāko izglītību. Tūristu gida profesijas standarts nosaka, ka gidiem ir jāatbilst 5. kvalifikācijas līmenim, kas nozīmē, ka šajā profesijā strādājošajiem ir jābūt atbilstošai augstākajai izglītībai. Rīgas domes saistošie noteikumi jau tā pieļauj, ka sertificēts gids var būt ar augstāko izglītību citā jomā, pie nosacījuma, ka ir apguvis licencētu gidu apmācības programmu," portālam 'TūrismaGids" stāstīja RTAB pārstāve Anna Blaua. Nosakot resertifikācijas prasības, vērā esot ņemti profesiju klasifikatorā ietvertie vispārīgie nosacījumi tūristu gidu profesijai, kā arī tas, ka informāciju par tūrisma objektiem sniedz gidi ar atšķirīgu profesionālo kvalifikāciju un pieredzi.

Uzsākot sertifikāciju 2014. gadā, Rīgas domes saistošie noteikumi pirmreizējā Rīgas tūristu gidu sertifikācijā pieļāva pietiekami plašu tvērumu tūristu gida profesionālās kvalifikācijas apliecināšanai – rekomendācijas no darba devējiem, dažādi gidu kursi utt. Savukārt turpmākā tūristu gidu resertifikācijā pēc trim gadiem ir noteiktas obligātas prasības profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidei, tostarp, viens no punktiem ir obligāta augstākā izglītība.

RTAB uzskata, ka trīs gadu laikā pēc pirmreizējās sertifikācijas Rīgas tūristu gidiem bija dažādas iespējas apgūt resertifikācijai nepieciešamās programmas un seminārus, ko varot piedāvāt jebkura organizācija, kas atbilst Izglītības kvalitātes valsts dienesta standartiem un saņem tā izsniegto licenci. 2017. gada sākumā uzsākta Rīgas tūristu gidu resertifikācija, februāra pirmajās divās nedēļas sertifikāts pagarināts 58 gidiem, pastāstīja RTAB.

Tomēr gidi pārmet RTAB absurdu situāciju, ka piespiedu kārtā jāvelta personīgais laiks un diezgan nozīmīgas naudas summas papildu izglītībā, kuras noderīgums profesionālo iemaņu celšanā esot stipri apšaubāms. "Šāda veidā liela daļa Rīgas gidu, kas savulaik gida izglītību ieguvuši nelicencētās programmās un trīs gadus kopš sertifikāta iegūšanas ir veiksmīgi darbojušies kā profesionāli gidi, tiks pēkšņi pasludināti par neprofesionāļiem un zaudēs tiesības strādāt un pelnīt iztiku. Tāpat no 1. aprīļa, kad daudziem gidiem beidzas sertifikāta derīguma termiņš, nevarēs turpināt strādāt tie gidi, kas beiguši gidu kursus ar vidējo izglītību un nav turpinājuši mācības augstskolā. Liela daļa ar problēmu saskārušos gidu strādā tūrisma jomā jau 10 līdz 15 gadus, ir sevi pierādījusi kā lieliski profesionāļi, ieguvuši atzinīgu vērtējumu no tūrisma firmām – darba devējiem un tūristiem pašiem," sašutusi ir arī gide un viena no akcijas organizatorēm Tatjana Bolmane.

Tāpat gidu neapmierinātību izraisa prasība trīs gadu laikā kopš sertifikāta iegūšanas iziet profesionālās pilnveides kursu 60 akadēmisko stundu apmērā, kas arī saistās ar papildu izdevumiem un laiku. Salīdzināšanai – pedagogiem resertifikācijai nepieciešams apmeklēt 36 stundas ilgus kursus, zina teikt Bolmane. "Gidiem nav iespējas personīgi izvērtēt un izvēlēties sev piemērotu un interesējošo tālākizglītības kursu daudzumu, tā vietā ir jāiegulda laiks un nauda lielākoties bezjēdzīgā stundu "atsēdēšanā", lai izpildītu Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktās prasības. Rīgas Tūrisma attīstības birojs no savas puses nav organizējis Rīgas gidiem nevienu apmācības stundu," savā paziņojumā par zibakciju uzsver gidi.

Resertifikācijas datums ir 1. aprīlis, mēnesi pēc Starptautiskās gidu dienas, tāpēc mums šogad nekādas svētku noskaņas un pārliecības, ka varēsim strādāt, nav. Aija Spura

Jāpiebilst, ka gidiem, kuri pakalpojumu sniedz bez nepieciešamā sertifikāta, policija sākotnēji var izteikt brīdinājumu, bet atkārtotu pārkāpumu gadījumā viņiem var tikt piespriests administratīvais sods.

Šobrīd Rīgas gidi, kas pārstāv Latvijas Profesionālo gidu asociāciju, Latvijas Tūristu gidu asociāciju, kā arī neasociētie gidi kopīgiem spēkiem gatavojot oficiālas vēstules Rīgas domei ar mērķi panākt izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 91. par gidu pārsertifikācijas kārtību. Rīgas domē apliecināja, ka šāda vēstule vēl nav saņemta.

Kā jau minēts, lai protestētu pret resertifikācijas noteikumiem, tiks rīkota zibakcija, kuras būtība neparedz iepriekšēju pulcēšanos un tas nebūšot pikets. Dalībnieki otrdien, 21. februārī, aicināti precīzi pulksten 15 būt Rātslaukumā un "nostāties ar seju pret Rātes ieeju ar paceltu Rīgas gida karodziņu, kam uzsieta sēru lentīte un (iespējams) ar melnu krustu pārsvītrota sertifikāta kopija. Stāvam trīs minūtes, pirms izklīšanas demonstratīvi saņurcām "'sertifikātus" un sametam tuvākajā miskastē pie Rīgas domes logiem. Tad izklīstam," teikts gaidāmās zibakcijas aicinājumā.

Kā ziņots, lai kļūtu par sertificētu Rīgas gidu, šī amata pārstāvjiem jāspēj apliecināt atbilstošas zināšanas, piemēram, jābūt iegūtai augstākajai izglītībai šajā jomā, jebkuras augstskolas diplomam un ne mazāk kā trīs gadu pieredzei tūristu gida darbā. Sertifikātu iepriekš varēja iegūt arī interesenti bez augstskolas diploma, taču ar ne mazāk kā desmit gadu pieredzi tūristu gida darbā un tamlīdzīgi. Izsniegtais sertifikāts apliecina gidu profesionālo kvalifikāciju un zināšanas par Latvijas galvaspilsētu, tās vēsturi, apskates vietām, tūrisma objektiem un aktuālajiem notikumiem.

Pilsētas ielās gidi atpazīstami pēc īpašas identifikācijas zīmes. Rīgas tūrisma gida sertifikāts ir derīgs trīs gadus, pēc tam gidam savas zināšanas un prasmes ir jāpilnveido, lai varētu pagarināt šo statusu. Tas ir maksas pakalpojums. Sertificēto gidu saraksts pieejams šeit.

Rīgas domes saistošo noteikumus izstrādājusi darba grupa, kurā bija pārstāvēti Rīgas domes, Rīgas Tūrisma attīstības biroja, Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas, Latvijas Profesionālās gidu asociācijas, Latvijas Tūrisma gidu asociācijas pārstāvji.

Ar domes lēmumu Rīgā noteiktas sešas zonas, kurās gida pakalpojumus varēs sniegt tikai sertificēti speciālisti, – Rīgas vēsturiskais centrs, Ķīpsalas vēsturiskā apbūve, Mežaparks, Brāļu kapi, Ziemeļblāzmas kultūras nama apbūves ansamblis ar parku, kā arī Kalnciema ielas kvartāls. Šāda sertifikācija ir nepieciešama, lai apliecinātu tūristu gidu profesionālās zināšanas un nodrošinātu kvalitatīvu informācijas sniegšanu pilsētas apmeklētājiem.

Source

Tūrismagids

Tags

Brāļu kapi Ķīpsala Rīgas dome
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form