Ko Latvijā lielās līnijās zina par Norvēģiju? Kalni, fjordi, Knuts Hamsuns, Tūrs Heijerdāls, Edvards Grīgs, Henrihs Ibsens, norvēģu slepkava Breiviks un troļļi... Šoreiz paliksim tikai pie troļļiem!

Vai viņi tiešām ir tik neglīti kā tos mālē? Un, galu galā, vai viņi maz eksistē? Tie ir svarīgākie jautājumi, kas mūs interesē troļļu karaļvalsts sakarā. Un tomēr – kas ir paši troļļi? Raksts tapis pēc sarunas ar Anci Karnupu, troļļu noslēpumu zinātāju Latvijā.

Troļļi – teroristi

Ledus kalni sasila un aiztecēja. Lielais Ledus laikmets bija beidzies. Troļļi pabāza galvas no savām šļūdoņa satriektajām mājām, noskurinājās, un vecākie, gudrākie no viņiem teica: "Nekā laba te nebūs. Būs ziepes..."

Un bija arī! No dienvidu zemēm uz Skandināviju atklīda dīvaini divkājaini radījumi – cilvēki. Viņi bija neglīti, lieliem deguniem, līkiem zobiem, ar pieciem pirkstiem rokām un kājām un pavisam bez astēm. Viss, kam viņi pieskārās, kusa un mainījās. Mistiskajām būtnēm mainīties nevajadzēja, tās jau bija pašpietiekamas. Savukārt cilvēkiem vajadzēja vietu, kur dzīvot, atgūt jaunas teritorijas, un tie iekāroja troļļu zemes. Sākās cīņa par vietu zem saules. Cilvēks atbīdīja sāņus troļļus.

Cilvēki uzvarēja – viņi bija slinkāki, tātad vairāk vērsti uz progresu (jo slinkums vienmēr bijis progresa pamatā). Un troļļi bija spiesti paslēpties, noiet pagrīdē, paslēpties meža biezoknī, jo tur ir drošāk. Taču viņi nebija padevušies, tikai mainījuši kara taktiku. Varētu teikt, ka troļļi jau tad sāka izmantot mūsdienu cilvēces trešā pasaules kara ieročus – troļļi kļuva par teroristiem. Terors rada nedrošību. Un terors tiek vērsts pret dārgāko, kas pieder pretiniekam – vai nu padara viņu pliku un nabagu, vai uzbrūk viņa mīļajiem.

Troļļi nevis nogalina (arī to, bet tikai izņēmuma gadījumos), bet zog cilvēkus. (Atšķirībā no cilvēkiem, mistiskām būtnēm nepiemīt plika, nepamatota vardarbība bez jebkāda iemesla.) Vispirms viņi zog nemainīgās un pārbaudītās vērtības – zeltu un dārgakmeņus. Otrkārt, vērtības ar laika degli – jaunas meitas. Trešais dārgumus ir bērni.

No kā baidās troļļi?

Ir arī dažas lietas, ko troļļi ļoti respektē un no kā baidās. Cilvēks to ir atklājis, tāpēc var aizsargāt sevi pret troļļiem. Vispirms tas ir dzelzs un tērauds. Otrs līdzeklis troļļu atbaidīšanai ir sāls. Varbūt tāpēc, ka tajos laikos sāls bija ļoti dārgs? Starp citu, tas attiecas ne vien uz troļļiem, bet arī uz citām mistiskajām būtnēm. Trešais cilvēkus sargājošais elements ir saullēkts. Troļļus tas skar gluži fiziski – viņi pārvēršoties par akmeņiem. Varbūt tāpēc Norvēģijā ir tik daudz akmeņu? Tikai trīs procenti Norvēģijas zemes ir izmantojami lauksaimniecībai, pārējie ir akmeņi.

Kāpēc troļļi ir neglīti?

Esot pieņemts uzskatīt, ka troļļi ir līdzīgi cilvēkiem, tikai tiem ir četri roku un kāju pirksti, garš deguns, pinkaini mati un aste. Kaut kur manīti pat divgalvu un trīsgalvu troļļi. Tomēr arī par izskatu tas esot tikai pieņēmums.

Kāpēc cilvēks attēlo trolli tik nesimpātisku, neglītu, vardarbīgu, draudošu. Atbildi Ancei Karnupai sniegušas padomju filmas par karu: hitlerieši tajā bija sliktie, skraidīja izvalbītām acīm un bez jēgas šaudīja pa labi un pa kreisi. Tā parasti attēlo uzbrucējus, pretiniekus, tātad arī troļļus. "Ja tu kādu esi nogalinājis, tava psihe meklē tam attaisnojumu, neviens slepkava neatzīst, ka ir vainīgs, citādi viņš zaudētu prātu, – tā ir psiholoģijas pamatformula. Un kas tad bija cilvēki, kad viņi sāka mīdīt troļļu zemi? Iebrucēji. Es ļoti gribētu zināt, kādus viņi redz mūs. Droši vien tādus pašus kā mēs viņus – tizleņus, neglīteņus un stulbeņus," Ance smejas.

Vai trollenes var precēt?

Skandināvijas mežos esot manīta būtne, ko norvēģi sauc par hulderu. Dzimums nav zināms, taču pieņemts uzskatīt, ka tā ir trollene, jo viņa cilvēkiem parādās tikai bezgalskaistas sievietes izskatā. Huldera vienmēr ir pilnīgi kaila, viņai ir gari mati, taču viņa nekad negriež vīriešiem mugurpusi, jo tā esot izdobta, turklāt hulderai esot aste. Šos trūkumus hordera gan prot veikli noslēpt zem garajiem matiem.

Šī trollene vilina sev līdzi mežcirtējus. Ja vīrietis kaut mazliet kontrolē situāciju un saprot, ka ir nonācis hulderas varā, ir droša metode, kā viņai pretoties: jāizģērbjas kailam un pēc tam visas drēbes jāuzvelk, izgrieztas uz otru pusi. Tad tu būsi glābts!

Pielabinoties hulderai (piemēram, pacienājot to ar svētku maltīti), zemnieki var ar hulderām labi sadzīvot, panākt, ka viņas pieskata lopus. Reiz kāds puisis skrējis pakaļ kādai jaunai trollenei. Vecā teikusi: "Nedari to, citādi dabūsi viņu precēt!" Bet puisi jau tu neapturēsi! Viņš meiteni saķēris, bet precēt gan nav gribējis. Saimniecībai sākušies grūti laiki, un visi sapratuši – hulderai dotais solījums ir jāpilda. Tad huldera esot kristīta baznīcā, abi laimīgi apprecējusies, un viņa kļuvusi par labu sievu. Tikai vecumdienās gan hulderas kļūstot par nejaukām raganām, bet to puiši vairs nepiedzīvo, jo troļļu mūžs tiek rēķināts četru līdz septiņu ozolkoku mežu mūža garumā.

Comment Form