Kā izvairītes no čūskām?

Ja iekodusi odze, inde cilvēkam var radīt smagus sirdsdarbības un elpošanas funkciju traucējumus. Atsevišķos gadījumos tā var izraisīt organisma smagu alerģisku reakciju, apdraudot veselību un pat dzīvību. Kā liecina NMPD, no aprīļa līdz augusta sākumam ātrās palīdzības mediķu brigādes slimnīcā nogādājušas 45 cilvēkus, kurus sakodušas čūskas. Gandrīz puse no šiem negadījumiem fiksēti jūlija mēnesī, visvairāk Latgalē un novados ap Rīgu. 

NMP dienesta mediķi aicina būt uzmanīgiem, sastopoties ar čūskām

Latvijas mežos un purvos mīt tikai viena indīga čūska – odze. Cilvēki sastopas ar šo rāpuli ne tikai, mežā ogojot un sēņojot, bet pat savu māju teritorijās un dārzos. Parasti čūskas cenšas izvairīties no cilvēkiem un pašas neuzbrūk. Taču, laikus nepamanot čūsku vai cilvēkam rīkojoties pārdroši, tā aizsargājoties var uzbrukt un iekost. Odzes kodums var radīt tik smagu alerģisku reakciju, ka nekavējoties ir vajadzīga mediķu palīdzība, lai novērstu draudus veselībai un dzīvībai. 

Piemēram, jūlija beigās Latgalē kādu 36 gadus vecu sievieti kājā sakodusi odze, kad viņa pastaigājusies pļavā. Jau pēc 10 minūtēm koduma vietā strauji attīstījās tūska un sākās ļoti smaga organisma alerģiska reakcija. Sievietes dzīvību izglāba laikus izsauktā NMP dienesta mediķu brigāde, kura pēc stāvokļa stabilizēšanas viņu nogādāja slimnīcā tālākai ārstēšanai.

Kā rīkoties, lai izvairītos no čūsku kodumiem?

Pamanot čūsku, tai nevajag tuvoties, aiztikt vai citādi kaitināt. Čūska kož tad, ja sajūt draudus, piemēram, uzkāpj tai virsū, pieskaras, ņem rokās. 

Lai izvairītos no čūskas kodiena, ejot mežā, jāvelk zābaki vai slēgti apavi un vilnas zeķes. Čūskas jūt siltumu, un tām nepatīk vibrācija, tās pašas cilvēku sajūt un cenšas izvairīties no sastapšanās, tādēļ ejot smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, iespējams no tām izvairīties. Noteikti nedrīkst staigāt pa mežu vai pļavām basām kājām. NMP dienesta brigādes mediķi šomēnes Vidzemē devās palīgā kādam vīrietim, kuru bija sakodusi odze, jo viņš nepiemērotos apavos bija staigājis pa mežu. Savukārt kādai meitenei Zemgalē čūska iekoda, kad viņa staigāja pa pļavu basām kājām.

Jāuzmanās arī savā piemājas dārzā vai lauku sētā. Siltā laikā odzes kļūst ļoti aktīvas un var aizlīst tālu no ierastajām dzīvesvietām (mežiem, akmeņu krāvumiem un purvainām vietām). Pēdējo nedēļu laikā NMP dienesta mediķu brigādes vairākkārt sniegušas palīdzību cilvēkiem, kurus tieši piemājas teritorijā sakodušas čūskas - Vidzemē čūska iekoda vīrietim kājā, kad viņš pļāva garu zāli, kurā bija arī zaru kaudzes, bet Rīgas Reģionā sievieti sakoda čūska, kad viņa gāja pa dārzu.

Ko darīt, ja iekodusi čūska?
Ja iekodusi čūska, koduma vietā būs sāpes un var redzēt pietūkumu. Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam būs nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja. Pietūkums sakostā ķermeņa vietā izteikti palielināsies, āda kļūs zilgani violeta.

Ja iekodusi čūska, jāpieņem sliktākais variants, ka ir iekodusi odze. Tādā gadījumā pirmais darbs ir izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz tālruni 113, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas ātrāk. Kamēr tiek gaidīti mediķi, cietušais jāatgulda un jānomierina. Jācenšas nekustināt un neberzēt sakosto ķermeņa daļu, lai inde tik strauji neizplatītos. Tas ir būtiski, jo kustības paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos. Uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi un sašaurinātos asinsvadi. Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu, jo tas, tieši pretēji dzirdētam, var pasliktināt sakostā cilvēka situāciju. Nedrīkst dot nekādus medikamentus, jo nav zināms, kā zāles reaģēs ar čūskas indi.