Jāņus, vasaras saulgriežus, Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu - tik dažādus svētkus svin eiropieši jūnija otrajā pusē, tomēr daudz kas tajos visos ir kopīgs, piemēram, ugunskurs un rotāšanās ar ziediem vai saullēkta sagaidīšana.Tomēr ir arī atšķirīgas un interesantas paražas. Lūk, kā pašlaik svin zviedri, angļi, itāļi un vācieši.

Vasaras saulgrieži Zviedrijā

Vasaras saulgrieži Zviedrijā ir otri iecienītākie svētki uzreiz pēc Ziemassvētkiem. Tā valstī ir oficiāla brīvdiena un to svin līdzīgi kā Latvijā – meitenes rotājas ar ziediem, visi dejo un dzied. Jāņu dzēriens ir nesaldināts, aromatizēts degvīns, kam uzkož marinētu siļķi ar jaunajiem kartupelīšiem, krējumu un maurlokiem.

Tradicionāls Jāņu rotājums Zviedrijā ir krusts, kas izrotāts ar ziedu vainagiem, zaru vītenēm un lentām. 

Kad svin?

Jāņus Zviedrijā tradicionāli svinēja naktī no 24. uz 25. jūniju, bet mūsdienās to dara pat ilgāk - laikā no 20. līdz 25. jūnijam.

Kur svin?

Stokholmas brīvdabas muzejā Skansenā ir lielas svinības, bet cilvēki saulgriežus atzīmē arī pilsētu parkos, savos dārzos, kotedžās uz saliņām, vienvārdsakot – visur Zviedrijā, kur iespējams atpūsties dabā.

Kas svin?

Ikviens zviedrs. Vislabāk šos svētkus izbaudīsiet, ja sarunāsiet tos svinēt kādā zviedru ģimenē.

Lielbritānija, īpaši Kornvola

19. gadsimta beigās Kornvola bija viena no pēdējām vietām Apvienotajā Karalistē, kur atzīmēja vasaras saulgriežus jeb Goldvanas svētkus. Tradicionāli šajā dienā pilsētas ielās notika parāde, kurā tika vestas degošas darvas mucas, bet pēc tam kalnu nogāzēs un pļavās kurti ugunskuri un līksmots. Ugunskurus varēja redzēt arī no jūras, jo tie tika iedegti visapkārt līcim. 1890. gadā šos svētkus aizliedza, jo tie it kā pārkāpa ugunsdrošību, tādēļ gadsimtiem ilgā tradīcija nogrima aizmirstībā, tomēr kopš 1991. gada Goldvanas svētki atkal tiek svinēti un kļuvuši par krāsaināko un slavenāko pasākumu Anglijas dienvidrietumos. Tos papildina arī dažādi rituāli un izdarības.

Svētkos satiekas pagātne un tagadne – tiek svinēta Jāņa Kristītāja dzimšanas diena, bet atzīmētas arī pagāniskās tradīcijas. Svētki ilgst vairākas dienas, bet pēdējās trīs ir viskrāšņākās – notiek muzikālas performances, teātra izrādes, parāde un uguņošana.

Kad svin?

No 23. līdz 28. jūnijam

Kā piedalīties?

Svētki ir ļoti plaši un tajos ir daudz ko redzēt un izbaudīt. Pati interesantākā tieši Jāņu diena, kad var piedalīties dejās, kas notiek pilsētas ielās, un vērot arī paša jubilāra parādīšanos. Noteikti vērts iegriezties arī "Quay Faie", kur var nobaudīt vietējos gardumus un apskatīt amatnieku darinājumus. Notiek arī svētku mēra vēlēšanas un vasaras uguns svinības ar krāšņu uguņošanu. Ielas tiek izdekorētas ar zaļumiem un zaļas krāsas dekorācijām, bet bērni un vietējie saģērbjas krāsainās drānās un nes pa pilsētas ielām dažādu vietējo nostāstu un teiku tēlus, piemēram, milzu zivi, kuģus un pirātus, kas ir īpaši populārs tēls. Starp citu, 2011. gadā šī vieta iekļauta Ginesa rekordu grāmatā, jo šie bijuši svētki, kur ir visvairāk pirātu. 

Svētkos var piedalīties ikviens, atliek tikai doties uz Kornvolas apgabalu Penvizu, īpaši svētki tiek svinēti Penansē (Penzance).

Jāņi Itālijā

Vasaras vidus un tieši vasaras saulgrieži ir lielisks laiks, kad apmeklēt Itāliju, jo tad tur tiek svinēti plaši svētki. Turklāt, ja būsiet īstajā laikā, īstajā vietā, varēsiet novērot Itālijas ikgadējo brīnumu, kad saule vienlaikus un vienā punktā iespīd gan Romas Panteonā un Florences domā. Saulesgaisma katru gadu vienā un tajā pašā laikā iespīd pa atvērumu griestos un skar tieši to pašu vietu uz grīdas, veidojot brīnumainu apli. Šo brīnumu vienmēr pulcējas ieraudzīt bariem tūristu. 

Tomēr šī ir tikai viena no lietām, kas Jāņu laikā jāredz Itālijā. Lai arī itāļi ir ļoti katoļticīga valsts, tomēr Jāņa Kristītāja svētkiem, šķiet, ir vēl senākas – pagānu tradīcijās balstītas – saknes. Vasaras saulgriežu nakti vēl joprojām uzskata par kaut ko maģisku. To daudzi svin vietās pie ūdens un krastā iekur uguni, kurā dedzina zāles un augus, kas savākti pagājušajos svētkos. Līdzīgi kā latvieši, arī itāļi šajā naktī lec pār ugunskuru, jo tas nesot laimi. Pilsētas tiek izrotātas ar ziediem un vītnēm. 

Kur svin?

Tā kā Jānis Kristītājs ir Florences, Dženovas un Turīnas patrons, tieši šajās pilsētās Jāņi tiek svinēti visplašāk. Florencē, pilsētas centrā, tradicionāli tiek rīkota liela parāde, kam vakarā seko krāšņa uguņošana virs Arno upes.

Turīnā un Dženovā svētki tiek svinēti divas dienas un tajos ir gan parādes, gan koncerti, sporta pasākumi un, protams, uguņošana, kā arī tradicionālie ugunskuri. Tieši šajā laikā var pa īstam izjust itāļu svētku garu. Tomēr jārēķinās ar lielākiem ļaužu pūļiem nekā parasti, kā arī tas var ietekmēt restorānu un viesnīcu cenas.

Kad svin?

Divas dienas – 23. un 24. jūnijā.

Vasaras saulgrieži Vācijā

Vasaras saulgrieži Vācijā ir tūkstoš uguņu nakts. Arī vācieši svin šos svētkus ar ugunskuru iedegšanu un dažādām ķeltu un ģermāņu pagānu tradīcijām, kas sajaukušās ar kristīgajiem rituāliem. Tiek svinēts gaismas triumfs pār tumsu un aukstumu. Tieši tādēļ visur, īpaši Bavārijā un Alpos tiek iedegti ugunskuri jeb "Sommersonnenwendefeue"

Kristīgā baznīca, kā jau tas nereti gadījās, pārvērtusi šo pagānu tradīciju baznīcas svētku dienā -Jāņa Kristītāja dzimšanas dienā. To gan ieviesa 24. jūnijā, nevis 21. jūnijā kā tas bija pagāniem. 

Mūsdienās, īpaši kalnu rajonos, 23. jūnijā tiek aizdegti ugunskuri, izgaismojot kalnu nogāzes, ezeru un upju krastus visā Vācijā, gan par godu Jānim Kristītājam, gan gaismas uzvarai pār tumsu. Jāsaka, ka arī ziemas saulgriežos iedegt ugunskurus kalnu nogāzēs Vācijā ir populāra tradīcija.

Jaunas meitasšajā naktī uguns liesmās zīlē nākotni un mēģina saskatīt nākotnes vīru, savukārt mīlnieki, rokās sadevušies, lec pāri ugunskuram. Dažās vietās lēkšana pār ugunskuru ir arī rituāls, lai izvairītos no slimībām nākamajā gadā.

Kad svin?

23. jūnija vakarā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!