Laukos tūrismu apdraud negodīga konkurence un arvien pieaugoša birokrātija
Foto: Valdis Paeglis

Visos reģionos sezona šogad ir bijusi stabila tūristu skaita ziņā. Vēsā un lietainā vasara nav mazinājusi tūristu skaitu. Ir vērojama tendence, ka no aprites iziet tie tūrisma uzņēmumi, kuri nenotur pietiekami augstu kvalitātes latiņu, neseko klientu prasībām un vajadzībām. Turpretī kvalitatīvs piedāvājums joprojām ir pieprasīts – gan naktsmītņu, gan ēdināšanas, gan apskates saimniecību, gan citu pakalpojumu kontekstā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iepretī pozitīvajam, lauku tūrisma uzņēmēji šobrīd saskata konkrētus draudus un tendences, kas neveselīgi ietekmē tirgu un uzņēmējdarbību, pēc 2017. gada rezultātu apspriešanas visos četros reģionos notikušajos uzņēmēju semināros informē Asnāte Ziemele, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente.

Pašvaldību uzņēmumi konkurē ar privāto sektoru

Lauku tūrisma uzņēmēji vairākās Latvijas pašvaldībās ziņo par situācijām, kad ne tikai izpaliek atbalsts, bet arī tiek īstenota negodīga konkurence no pašvaldības puses, sniedzot tūrisma pakalpojumus par ievērojami zemākām cenām. Šāda rīcība kropļo tirgu un rada risku vietējās uzņēmējdarbības pastāvēšanai. Pašvaldības aizbildinās, ka vietējie uzņēmēji nespēj vai negrib nodrošināt veiksmīgu tūrisma piedāvājumu. Taču šis aizbildinājums neiztur kritiku, jo pēc viena uzņēmēja neveiksmes nevar vispārināti spriest par privāto sektoru kopumā. Piemēram, Siguldas pilsētas slēpošanas trasi šobrīd apsaimnieko pašvaldība, rezultātā pilsēta konkurē pati ar saviem uzņēmējiem. Arī citos novados ir līdzīgi piemēri – pašvaldība izīrē telpas pasākumiem (Burtnieki) par ievērojami zemāku cenu nekā apkārtnes uzņēmēji, atver savu viesnīcu (Rēzekne), līdz ar to apkārtnes uzņēmumiem strauji samazinās biznesa apjoms, skaidro asociācija. Arī Ventspilī jau gadiem lielākais kempings pieder pašvaldībai. Ir arī tūrisma pakalpojumu piemēri, kas pieder valsts uzņēmumiem, kas nav atbalstāmi un ir pretrunā ar pastāvošo likumdošanu un uzņēmējdarbības loģiku, uzskata asociācija.

Kontrolējošo institūciju ierēdņu neprofesionālā attieksme

Vairākos gadījumos uzņēmēji, kas uzdrošinās paust savu neapmierinātību vai izvirzīt prasības, piemēram, salabot pašvaldībai piederošo ceļu Latgalē, ievērojuši apstākļu sakritības. Ceļš tiekot salabots, taču neilgi pēc tam pie uzņēmēja ierodas dažādu kontrolējošo iestāžu vietējo nodaļu darbinieki ar klaji nelabvēlīgu attieksmi atrast kļūdas un sodīt. Tas liekot domāt par "labi nostādītu" pašvaldības un vietējo kontrolējošo ierēdņu sadarbību, kā mērķis ir novērst uzņēmēju iniciatīvu un prasības pašvaldībai. Pie tam, klaji tiek pārkāpts efektīvā valsts pārvaldē deklarētais princips: konsultēt, pirms sodīt. Citējot uzņēmējus: "VID un Darba inspekcija ierodas bez brīdinājuma un vienmēr atrod, par ko piemērot sodu." Piemēram, uzņēmējam, kas tikko pārcēlies no pilsētas uz laukiem (Latgale), pārdodot savu vienīgo nekustamo īpašumu un visus līdzekļus ieguldot jaunajā tūrisma uzņēmumā laukos, tieši uzņēmuma atvēršanas svētkos ieradies VID, un pārbaudē piemērojis 500 eiro sodu par salīdzinoši nelieliem pārkāpumiem dokumentācijas noformēšanā, ziņo Ziemele.

Konkurence ar nereģistrēto uzņēmējdarbību

Reģistrēts uzņēmējs ne tikai maksā nodokļus, bet arī velta ievērojami daudz laika, lai apmierinātu vismaz desmit kontrolējošo iestāžu inspekciju prasības. Nereģistrētos piedāvājumus ir viegli atrast, piemēram, pēc informācijas tiešsaistes rezervāciju sistēmās "AirBnB" un "Booking.com" u.c.. Vairāk par šo sasāpējušo problēmu lasiet šeit.

Mazā uzņēmumā nav iespējams nodarbināt atsevišķu speciālistu, visbiežāk tas ir pats uzņēmuma īpašnieks, kam ir jāorientējas katrā inspekciju jomā un jāseko izmaiņām prasībās, paralēli vadot arī savu biznesu. Apkopojot dažu inspekciju veidu un biežumu, ir redzams, ka uzņēmēji patērē ne mazums resursus, lai tām sagatavotos. Katrs viesis ir jāreģistrē saskaņā ar dažādiem noteikumiem un katram ārzemniekam ir jāaizpilda veidlapa, katrai SIA ir jāiziet Darba aizsardzības speciālista kursi un jāsagatavo bieza mape ar darba risku izvērtējumu, Sabiedrības veselības aģentūra vismaz reizi gadā pārbauda slotas un tīrīšanas aprīkojumu un derīguma termiņu un sertifikātus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļiem, VUGD (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) pārbauda dokumentu mapi "Civilās aizsardzības plāns", elektrības kabeļu mērījumus, savas pārbaudes veic arī Pārtikas veterinārais dienests, VID un citas iestādes, situāciju ieskicē Asnāte Ziemele.

Pieaugošais birokrātijas slogs

Uzņēmēji novēro, ka, pretēji oficiāli paustajai valsts pārvaldes nostājai, birokrātijas slogs nevis samazinās, bet pieaug. Tas mazinājās krīzes gados, taču pašreiz kļūst arvien intensīvāks, savas bažas pauž asociācija. "Ir atkal jālūkojas Igaunijas virzienā, kur daudzas formalitātes tiek risinātas elektroniski, kas aizņem nesalīdzināmi mazāk laika un resursu. Ir nopietni jādomā par to, lai formālās prasības veicinātu uzņēmējdarbības produktivitāti, nevis to grautu. Uzņēmēji saka: "Mēs drīz noslīksim paši savos papīros. Pietiek birokrātijas, papīru un kontrolējošo dienestu! Nodarboties ar viesmīlību un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu kļūst aizvien mazāk laika!"," informē Ziemele.

Secinājumi un ierosinājumi

Daudzos piemēros esot redzams cilvēcīgais faktors, kur gan pašvaldību darbiniekiem, gan kontrolējošo iestāžu ierēdņiem trūkst ne tikai profesionalitātes, bet arī vēlēšanās atbalstīt uzņēmējus un rīkoties ne tikai pēc likuma burta, bet arī izprast situāciju pēc būtības un veidot dialogu ar uzņēmējiem.

Ne katru gadījumu ir iespējams pārbaudīt un pierādīt, ne arī atrisināt uz vietas konkrētajā pašvaldībā, tādēļ ir nepieciešams stingrāks un precīzāks regulējums. Uzņēmēju reakcija rāda, ka šī ir plaša un nepareiza tendence, kas ved pie motivācijas trūkuma uzņēmējdarbībai, tās apsīkuma un turpmākas iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos.

Situācijas risinājumam Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" ierosina ierobežot un stingrāk uzraudzīt pašvaldību biznesa uzņēmumu atvēršanu jomās, kurās tā klaji konkurē ar privāto uzņēmējdarbību. Ieviest prasības pašvaldībām meklēt partnerus privātajā sektorā; noteikt, ka pašvaldības uzņēmumu pakalpojumu cenai jābūt ne zemākai kā cenai konkrētajam pakalpojumam attiecīgajā pašvaldības teritorijā privātajā sektorā. Tāpat arī noteikt kontrolējošo iestāžu inspekcijām kā obligātu prasību iepriekš pieteikt savu pārbaudi, obligātu principa "konsultēt pirms sodīt" ievērošanu. Vietējām kontrolējošo iestāžu filiālēm/nodaļām/birojiem ieteicams sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāt jauno uzņēmumu atbalsta plānu, paredzot konkrētus atvieglojumus, adaptācijas laiku vai konsultāciju iespējas uzņēmuma darbības uzsākšanas posmā. Stingrāk kontrolēt nereģistrēto uzņēmējdarbību.

Piemērots risinājums nelieliem uzņēmumiem laukos būtu arī turpināt virzīt jautājumu par dzīvesveida uzņēmuma koncepciju (precizējot apgrozījumu un darbības jomas). Ieteikts par dzīvesveida uzņēmumu definēt lauku tūrisma uzņēmumu ar apgrozījumu līdz 10 000 eiro gadā, atbrīvojot no nodokļu maksas un atvieglojot dokumentācijas prasības, atļaujot tiem pastāvēt.

Seko TūrismaGids.lv arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Darba inspekcija Lauku tūrisms Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form