Lubāna mitrāji aizaug, bet ezerā katastrofāli zems ūdens līmenis, ziņo raidījums
Foto: Publicitātes foto

Lubāna ezers un ap to esošais Lubāna mitrājs vairāku desmitu tūkstošu hektāru platībā ir unikāls dabas komplekss ar īpašu nozīmi. Daļa no tā ir milzīga cilvēku veidota hidrobūve, kurā ietilpst ne tikai ezers, purvi un pļavas, bet arī milzīga dīķu sistēma. Tomēr pašlaik saimnieciskas darbības dēļ daudzi no mitrāja dīķiem aizaug, bet ezera ūdens līmenis ir katastrofāli zems, ziņo radio raidījums “Pa dobys stygom pi myusim Latgolā”.

Lubāna zivju dīķi, kas apmēram 2000 hektāru platībā ierīkoti uz Lubāna palieņu kūdrājiem, ir pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados izveidotais, lielākais zivsaimniecības dīķu komplekss. Vairāki dīķi pieder arī Lubāna ezera zvejniekam Jurim Smočam, kurš raidījumā atklāj, ka kādreiz Nagļu zivju saimniecība lieluma ziņā bijusi lielākā Baltijā un ceturtā lielākā visā Padomju Savienībā. Tomēr daudzi dīķi savu sākotnējo funkciju mūsdienās vairs nepilda. Neizmantotie dīķi aizaug.

Lubāna mitrāji aizaug, bet ezerā katastrofāli zems ūdens līmenis, ziņo raidījums
Foto: Publicitātes foto

Lubāna ezera dīķi ir viena no bagātākajām un daudzveidīgajām ūdensputnu ligzdošanas un migrējošo putnu atpūtas un barošanās vietām. Neskatoties uz to, ka lielākoties šo vietu radījušas tieši cilvēka rokas, kopā ar ezeru šī vieta raksturojama kā unikāla ekosistēma.

"Pats par sevi tas ir unikāls mitrzemju komplekss, kurš ne par velti ir iekļauts Ramsāres vietu sarakstā. Latvijā tādas ir piecas - ūdensputniem nozīmīgas vietas," apgalvo Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Guntis Akmentiņš, atklādams Lubāna mitrāja īpašo vērtību. Akmentiņš skaidro, ka Lubāna mitrājs pirms vairākiem gadiem tika izveidots, apvienojot vairāk nekā 10 dažādus dabas liegumus, līdz ar to katrai no šīm aizsargājamām teritorijām piemīt savas īpatnības un savas apsaimniekošanas ierobežojumi un problēmas.

"Īpašnieki un cilvēki to izmanto makšķerēšanai, zivju audzēšanai, ūdensputnu medībām. Te pastāv arī dažādi nosacījumi, apsaimniekošana atšķiras," skaidroja Akmentiņš, atklādams, ka, piemēram, daudzās mitrāja teritorijās nav ieteicams stādīt mežu. Savukārt, dīķi, kas beiguši funkcionēt un aizauguši ar niedrēm, ir noderīgi daudzām putnu sugām, tādēļ šībrīža dīķu saimniekiem mērena un mozaīkveida dīķu aizaudzēšana netiek liegta.

Vērienīgajai dīķu sistēmai blakus esošais Lubāna ezers šobrīd arī piedzīvo pārmaiņas - ezers aizaug, un tā ūdens līmenis šobrīd esot katastrofāli zems. Rēzeknes novada Vides aizsardzības speciāliste Terēzija Kruste raidījumam atzinusi, ka Lubānā ir zems ūdens līmenis, un par septiņiem centimetriem atpaliek no normas. Šobrīd tiek izstrādāti Lubāna ezera apsaimniekošanas noteikumi, lai risinātu ūdens līmeņa pazemināšanās problēmu.

"Tas, kas ir noticis ar Lubāna ezeru, ir viena liela grandioza traģēdija," dendrologs, Nacionālā Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns atklāj postu, kas nodarīts, savulaik iegrožojot Lubāna ezeru ar dambjiem un aizsprostiem. "Katru pavasari palu ūdeņi iztīrīja Lubāna ezeru no sapuvušajām ūdens zālēm, bet tagad ezers ir pārvērsts par pūstošu ūdens baseinu, kur visas atmirušās ūdens niedres nogulsnējas ezera dibenā. Nav jāgaida ilgi, kad Lubāna ezera vietā būs liels purvs ar dažām peļķēm."

Lubāna mitrāji aizaug, bet ezerā katastrofāli zems ūdens līmenis, ziņo raidījums
Foto: Publicitātes foto

Jāpiebilst gan, ka ezera apkārtne pēdējos gados labiekārtota un tajā atklāti vairāki dabas tūrisma objekti, kas ļauj sabiedrībai parādīt to, cik unikāls ir Lubāns un tā apkārtne.

Source

Tūrismagids

Tags

Dabas aizsardzības pārvalde Rēzekne Madona Latvija Eiropa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form