Divu gadu laikā kadriļu dejošanas pasākumi jau ir kļuvuši par Lūznavas muižas tradīciju. Novembrī iecerētajā Kadriļu naktī piedalīsies folkloras kopu "Dandari" (Rīga), "Vīteri" (Rēzekne) un "Dziga" (Rēzekne) dalībnieki. Popularizējot Latvijas mazākumtautību, šoreiz ebreju, nemateriālo kultūras mantojumu, Kadriļu naktī varēs apgūt divu ebreju kadriļu norises, kuras muzikāli izspēlēs klezmermūzikas grupa "L'Chaim" (Rēzekne). Tāpat oktobrī, īstenojot ilgi lolotu ieceri, Lūznavas muižā radies arī savs kadriļu dejotāju klubiņš, kuriem piedalīšanās Kadriļu naktī būs pirmā lielā dejošanas reize, mēģinot arī citiem balles dalībniekiem iemācīt kādu kadriļu. Sava dejotāju klubiņa izveidošana ir nākamais solis saturiski turpināt uzsākto kadriļu dejošanas apguves un popularizēšanas procesu, Lūznavas muižā veidojot deju pasākumus atbilstoši 20. gadsimta sākuma saviesīgo pasākumu stilistikai.
Kadriļu balli muižā atbilstoši pasākuma stilistikai vadīs "balles maršals", bet no pulksten 19 darbosies arī radošās darbnīcas, kurās taps 20. gadsimta sākuma stilistikā zīmēti portreti, un dāmas, kuras nebūs paspējušas, varēs izveidot tā laika frizūras. Dejot kadriļas aicināts ikviens interesents – dejas tiks mācītas uz vietas, tādēļ iepriekšēja pieredze nav obligāta. Balles dalībnieki gan tiek lūgti ievērot 20. gadsimta sākuma ģērbšanās stilu.
Kadriļa ir deja, kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas nostājas viens otram pretī. Parasti tā ir četrpāru deja, kurā dejotāji izkārtojas četrstūrī. No 17. gadsimta beigām līdz 19. gadsimta beigām tā bija viena no pašām populārākajām balles dejām. Tās pirmsākumi rodami angļu "lauku deju" tipa dejās. Vēlāk to krietni pārveidoja un pilnveidoja Francijas deju skolotāji. Tā kļuva arvien iecienītāka, pārgāja arī uz Vāciju un nostiprinājās, vēlāk jau kļuva izplatīta daudzās Eiropas tautās. Latvijā kadriļas pieskaitāmas pie senākajām latviešu tautas grupu dejām, kas pierakstītas 19. gadsimtā. Lielā šo deju izplatība, sevišķi Latgalē, norāda, ka kadriļas bijušas ļoti iecienītas tautā. Sākotnēji kadriļas bija inteliģences dejas, bet jau 19. un 20. gadsimta mijā tās dejotas it visur – godos, ballēs, krogos un danču vakaros.
Ieejas kartes uz Kadriļu nakts pasākumu nopērkamas visās "Biļešu Paradīze" kasēs un internetā, ieejas maksa 4 eiro, bet, ņemot vērā Sarkanās zāles ietilpību, vietu skaits ierobežots. Plašāka informācija par pasākumu luznavasmuiza.lv, kā arī rakstot muiza@luznava.lv vai zvanot 29390701. Kadriļu nakts norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rēzeknes novada dome.
Lūznavas muiža atrodas Latgalē, netālu no Rēzeknes. 2015. gadā pēc vērienīgas atjaunošanas tā atkal atklāta un ir viena no Latgales jūgendstila pērlēm. Turklāt muiža atrodas Rāznas nacionālajā parkā, kas to padara vēl īpašāku. Pašlaik muiža jau aktīvi darbojas, piedāvājot ne tikai ekskursijas un apskates iespējas tūristiem, bet arī plašu kultūras programmu. Vairāk lasiet šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
