Netālu no Portugāles pilsētas Sintras vēsturiskā centra atrodas pasaku pilij vai apburtai sapņu zemei līdzīgā "Quinta da Regaleira", kas iekļauta arī UNESCO pasaules kultūras mantojumā un slēpj mistiskus Templiešu ordeņa un māsonu simbolus.

Kāmēr tūkstošiem tūristu ik gadu apmeklē šo pili, kurā apvienoti gotikas, ēģiptiešu, mauru un renesanses arhitektūras elementi, iespējams, lielākie šīs vietas pārsteigumi un dārgumi atrodami pazemē, kur var nokāpt pa spirālveida kāpnēm, kas vijas gar divu aku sienām. Patiesībā akas vairāk atgādina milzīgus torņus, kas uzcelti spoguļattēlā, proti, nevis tiecas debesīs, bet pazemē. Šīs akas nekad nav tikušas izmantotas ūdens ņemšanai, bet gan noslēpumainiem iniciācijas rituāliem senu brālību ordeņos.

"Quinta da Regaleira" atrodas vietā, kuras kultūrainava veidojusies dažādu kultūru ietekmē. Šeit jau 5. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras bijusi apdzīvota vieta, kas turpināja attīstīties līdz pat dzelzs laikmetam 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Romieši ieņēma šo reģionu 2. gadsimta vidū pirms mūsu ēras, kas arī atstājis apvidū spilgtas pēdas. Vēlāk šīs teritorijas iekaroja mauri. Visbeidzot Sintra nonāca Portugāles pakļautībā 1147.gadā.

Alfonso Henrikess (Afonso Henriques) bija tās pirmais karalis, kas uzbūvēja iespaidīgu pili, kas šajā vietā atradās līdz pat 16. gadsimtam. 13. gadsimtā tā gan nonāca Kristus ordeņa pakļautībā, pēc tam, kad kādu laiku bija bijusi templiešu mītne.

15. gadsimtā Sintra bija iecienīta Portugāles karalienes Leonoras mītne, bet pēcāk tā zaudēja savu nozīmi un karalis Alonso VI to izmantoja vairs tikai kā cietumu. Lielu daļu tās krāšņuma izpostīja arī zemestrīce 1755. gadā.

Ilgu laiku šajā vietā bija vien drupas un pamestība, arī īpašnieki vairākkārt mainījās, līdz 1904. gadā turīgs portugāļu entomologs Antonio Augusto Karavalo Monteiro (António Augusto Carvalho Monteiro) to pārvērta unikālā pilī, kurā apvienoti elementi, kas ietver mistisko masonu, templiešu un rozenkranciešu simbolus. Šajā noslēpumainajā vietā ir milzumdaudz klusu, ēnainu nostūru ar romantiskām drupām, torņi un tiltiņi, dīķi un ūdenskritumi, freskas, grotas, strūklakas un pat vesela tuneļu un alu sistēma, kas savieno jau minētās akas. Tās pazīstamas ar nosaukumiem "Iniciācijas akas" vai "Apgrieztie torņi". To sienās ir spirālveida kāpnes, kurās saskatāmi dažādi simboli, tostarp nāves un atdzimšanas alegorija. Vienā no akām ir deviņas platformas, kas, iespējams, simbolizē Dantes "Dievišķās komēdijas" deviņus elles lokus.

Mazākajā akā, ko dēvē arī par nepabeigto aku, kāpnes ir taisnas un stāvas, un tās savieno apļveida gaiteņus katrā stāvā. Pastāv uzskats, ka attālumos starp stāviem, tāpat kā pakāpienu skaitā ietverti masonu simboli un principi. Ļoti maz zināms par to, kā un kāpēc izmantotas šīs Iniciācijas akas, bet tās pilnīgi noteikti atstāj lielu iespaidu uz ikvienu, kas tajās pabijis.

Lielajā pils ēkā savukārt ir pieci stāvi ar brīnišķīgiem gotikas elementiem – tornīšiem, balkoniem un skulptūrām. Īpaši skaists ir arī pils dārzs, kas veidots kā antīka slepena pasaku valstība ar skulptūrām, slepeniem tuneļiem un simboliem.

"Quinta da Regaleira" vasarā ir atvērta no plkst. 10.00 līdz 20.00 un ziemā no 10.00 līdz 17.30. Ieejas maksas ir seši eiro pieaugušajiem, četri eiro bērniem un 18 eiro ģimenēm. Pieejamas arī ekskursijas gida pavadībā, kas ilgst aptuveni pusotru stundu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!