Foto: Shutterstock
Lai cik ērta un patīkama nešķistu ceļoša ar kruīza kuģi, tomēr tai ir arī savas ēnas puses. Viena no tām ir milzu tūristu pūļi, kas visi reizē steidz apskatīt vienas un tās pašas pilsētas vai dabas brīnumus, nodarot neatgriezenisku postu ceļotāju iecienītākajām vietām. Dažas no tām varētu uzskatīt pat par neatgriezeniski izpostītām.

Piedāvājam iepazīties ar septiņām šādām vietām, kas uzskaitītas portālā "Insider".

Kruīza kuģi katru dienu uz populārām apskates vietām nogādā tūkstošiem tūristu vienlaikus. Tas ir neaptverams daudzums neskatoties uz to, cik laba ir apskates objekta infrastruktūra. Postoši ir ne vien milzīgie tūristu pūļi, kas vienlaikus pārpludina kādu vietu, bet arī kuģu degviela, kas piesārņo ostas, jūras un okeānus, kā arī atkritumi, kas no kuģiem nonāk ūdenī. Tāpēc netrūkst vietu, kur tiek pieņemti arvien jauni noteikumi, kas ierobežo kruīza kuģu piestāšanu krastā.

Lūk, daži piemēri par kruīza kuģu un tūristu nodarīto postu un centieniem atjaunot dabas un cilvēku radītās bagātības.

Maljorka, Spānija


Foto: Shutterstock
Viena no Spānijas salām – Maljorka – ir patiesi populārs tūristu galamērķis. Tā ir ļoti iecienīta piestāšanas vieta arī kruīza kuģiem. Kamēr tūristi jūsmo par dabas krāšņumu, izklaides un atpūtas iespējām, vietējie meklē iespējas samazināt tūristu pieplūdumu. 11 000 Maljorkas iedzīvotāju ir parakstījuši petīciju, kas paredz ierobežot kruīza kuģu, kas dienas laikā var piestāt salas krastā, skaitu. Pamatojums ierobežojumiem ir piesārņojums, neērtības, ko rada tūristu pūļi, un atkritumu pieaugums.

Maljorka 2017. gadā bija otra piesārņotākā Eiropas osta, atpaliekot tikai no Barselonas, raksta "Transport and Environment". Ar kruīza kuģu palīdzību ostas vidē nonākušas 28 tonnas sēra oksīda. Jāpiebilst, ka lielais piesārņojuma apjoms skaidrojams ne vien ar galamērķa popularitāti, bet arī regulējumu, kas neprasa noteiktajā reģionā izmantot videi draudzīgāku degvielu.

Barselona, Spānija


Arī šī pilsēta ir ļoti iecienīts tūristu galamērķis. Tā pazīstama gan ar aktīvu un krāšņu naktsdzīvi un neprātīgām ballītēm, gan ar neatkārtojamu arhitektūru un slavenā arhitekta Antonio Gaudi meistardarbiem. Tūristu bari uz šo vietu dodas gan ar auto, gan lidmašīnu, gan kruīza kuģiem.

2016. gadā Barselonas iedzīvotāji pasaules lielākā kruīza kuģa ierašanos sagaidīja ar protestiem. Demonstranti turēja rokās plakātus ar uzrakstiem "Pietiek masīvā tūrisma! Ieguvumi tikai dažiem, bet izmaksas – visiem" un "Aizstāvēsim savas apkaimes, savu gaisu un veselību". "Transport and Environment" pētījumā Barselona 2017. gadā atzīta par Eiropas piesārņotāko ostu. Tās ūdeņos 2017. gadā kruīza kuģu dēļ nonākušas 32 tonnas sēra oksīda.

Pašlaik notiek darbs, lai ierobežotu kruīza kuģu piestāšanu Barselonā un kontrolētu tūristu pūļus pilsētā.

Lielais Barjerrifs, Austrālija


Foto: Shutterstock
Lielais barjerrifs ir lielākā koraļļu rifu sistēma pasaulē. Tas piegulst Austrālijas krastiem. Rifs ir unikāla dabas sistēma, ko veido teju 3000 individuālu rifu un apmēram 900 salu. Lielais Barjerrifs ir 2300 kilometru garš. Šī unikālā zemūdens pasaule piesaista neskaitāmus tūristus. Vairāk par šo unikālo objektu ir iespējams lasīt šeit.

Cilvēku vēlme aplūkot un iepazīt tuvāk unikālo dabas objektu, tam ne reizi vien ir nodarījusi pāri, radot neatgriezeniskus bojājumus. Piemēram 2018. gadā no kāda kruīza kuģa nejauši okeānā tika izmesti tūkstošiem galonu (1 galons ir apmēram 4,5 litri) pārtikas atkritumu. Informācija par patieso atkritumu daudzumu bija pretrunīga, un dažādos avotos tas atšķīrās gandrīz četras reizes.

Neatkarīgi no tā, vai nopludināti tika vairāk nekā 8000 vai 32000 litru atkritumu, nodarītais postījums koraļļu rifiem ir milzīgs, īpaši, ņemot vērā, ka apmēram puse koraļļu jau ir gājusi bojā piesārņojuma un okeāna uzsilšanas dēļ.

Santorini, Grieķija


Santorini ir pasakaini skaista Grieķijas sala pakava formā. Tā ir veidojusies no vulkāniskā krātera atliekām. Pilsētu un ciemu mājiņas ir baltā krāsā, radot kontrastu gan ar tumšo klinti, uz kā tās celtas, gan ar zilo ūdeni, kas apskalo salu. Salas skaistums ik gadu vilina neskaitāmus tūristus, liekot noteikt ierobežojumus, lai Santorini burvība netiktu izpostīta.

Ņemot vērā, ka salas iespējas uzņemt visus gribētājus krietni pārsniedz pieprasījumu, Santorini tiek strādāts pie vairākiem ierobežojumiem. Sala ir apmēram 75 kvadrātkilometrus liela un ik dienu uzņem ap 10 000 tūristu. Vietējā vara strādā pie tā, lai samazinātu tūristu apjomu līdz 8000 cilvēku dienā. Lai arī daudzi vietējie un viņu biznesi ir atkarīgi no kruīzu kuģiem, kas piestāj Santorini krastā, cena, kas par to jāmaksā, ir pārāk augsta. Lai apkalpotu vairāk tūristu, var nepietikt ūdens un elektrotīklu kapacitāte. Problēmas sagādā arī atkritumu apsaimniekošana.

Venēcija, Itālija


Foto: Shutterstock
Arī Venēcija ir viens no iecienītākajiem tūristu galamērķiem Dienvideiropā. Šī Itālijas pilsēta ir slavena ar saviem kanāliem un tiek uzskatīta par ļoti romantisku ceļojumu galamērķi. Tomēr realitāte, iespējams, nespēj attaisnot cerības. Un viens no iemesliem ir tas, ka šo pilsētu apmeklēt vēlas neskaitāmi tūristi no visas pasaules.

Ik gadu Venēcijā piestāj apmēram 600 kruīza kuģu. Lielais tūristu pieplūdums apdraud pilsētas kultūras mantojumu un pilsētas identitāti. Tāpat arī Venēcija ir iekļuvusi "Transport and Environment" piesārņotāko ostu topā, ieņemot trešo vietu aiz Barselonas un Maljorkas. Lai mazinātu postījumus, ir sākts ierobežot kruīza kuģu iebraukšanu Venēcijā. Kruīza kuģu iebraukšanas ierobežojumi saistīti arī ar kruīza kuģa un tūristu kuģīša sadursmi 2019. gada vasarā. Plašāk lasi šeit.

Dubrovnika, Horvātija


Foto: Shutterstock
Dubrovnika ir sena pilsēta, kas kopš 1979. gada ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Pilsēta atrodas Adrijas jūras Dalmācijas krastā, pašos Horvātijas dienvidos. Tā ir salīdzinoši neliela pilsēta, kurā mīt ap 42000 iedzīvotāju, tomēr tās vēsturiskais mantojums vilina tūristus ne vien no Eiropas, bet arī citām pasaules daļām. Tāpat ir lērums pasaulsavenā seriāla "Game of Thrones" fanu, kuri uz šo pilsētu vēlas doties, lai tikai klātienē apskatītu vietas, kur uzņemts šis seriāls.

Viena no galvenajām problēmām, ko pilsētai sagādā tūristu pūļi, ir to šauro ieliņu bloķēšana. Ja ik dienu Dubrovnikā ar kruīza kuģiem ierodas ap 10000 viesu, ir likumsakarīgi, ka veidojas sastrēgumi un ielas šķiet necaurejamas. Lai situāciju risinātu pilsētā dienas laikā nedrīkst piestāt vairāk par diviem kruīza kuģiem ar kopējo pasažieru skaitu 5000.

Galapagu salas


Foto: Shutterstock
Galapagu salas visā pasaulē ir pazīstamas ar neskartu dabu un bagātīgu floru un faunu, kādu citur neieraudzīt. Kā iepriekš rakstīts, Dienvidamerikas tuvumā esošo salu apvidū krustojas trīs Klusā okeāna straumes, tādēļ Galapagu salās vienlaikus mīt auksto ūdeņu un tropu zivis, pingvīni, jūras lauvas, haizivis, milzu bruņurupuči un iguānas. Lai aizsargātu dabas bagātības, Galapagu salu apmeklēšanai ir noteikti stingri ierobežojumi, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka salas ir neskartas.

2007. gadā Galapagu salas iekļāva UNESCO Apdraudētā Pasaules mantojuma sarakstā. Lai tās aizsargātu, ir noteikti patiešām stingri ierobežojumi. Bez Galapagu salu Nacionālā parka, Jūrniecības iestāžu un Izglītības tūrisma ministrijas atļaujas, salu krastos nedrīkst piestāt neviens kruīza kuģis. Ierobežojumu mērķis ir nodrošināt, ka videi un dzīvajām radībām tajā netiek nodarīti tālāki postījumi. Iepriekš dzīvās iekšējās satiksmes dēļ no viena reģiona uz otru tika pārvestas dažādas invazīvas sugas, traumējot trauslo salu ekosistēmu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!