Pērn ārzemēs aizturēti 652 Latvijas valstspiederīgie

Pērn ārzemēs aizturēti 652 Latvijas valstspiederīgie
Foto: DELFI

Pērn Konsulārais dienests ir palīdzējis vairāk nekā 1200 Latvijas valstspiederīgajiem, kas nonākuši dažādās sarežģītās situācijās ārzemēs, pastāstīja Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa. Visvairāk šāda palīdzību sniegta vietās, kur apmeties liels skaits Latvijas valstspiederīgo, proti, Lielbritānijā, Vācijā, Polijā, kā arī Nīderlandē, kas ir jauna tendence.

Ārlietu ministrijā 13. februārī notika ikgadējā konsulārajiem jautājumiem veltītā preses konference, kurā Ārlietu ministrijas pārstāvji informēja par aktualitātēm konsulārajā dienestā. Īpaša uzmanība tika veltīta pērn notikušajām izmaiņām konsulāro darbu reglamentējošos tiesību aktos, konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu statistikai un citiem tematiem.

Runājot detalizētāk, pērn ārzemes aizturēti 652 valstspiederīgie. Aizturēto skaits, salīdzinājumā ar 2017. gadu, ir pieaudzis, tomēr, kā skaidro Japiņa, pieaugums ir relatīvi niecīgs – no 578 un 652.

Palīdzība nāves situācijās sniegta 293 gadījumos, savukārt 138 cilvēkiem sniegta palīdzība, jo viņi nonākuši ārstniecības iestādēs. Tāpat palīdzēts 178 personām, kas palikuši bez finanšu līdzekļiem, savukārt 14 cilvēkiem tika sniegtas konsultācijas cilvēktirdzniecības jautājumos.

Te gan jāpiebilst, ka visai iespējams, ka šie skaitļi ir vēl augstāki, tomēr ne vienmēr tie, kuri iekūlušies nepatikšanās par to ziņo, savukārt, runājot par ārstniecības iestādēm, tie, kuriem ir apdrošināšana, līdz Ārlietu ministrijas redzeslokam nemaz nenonāk. To gadījumu skaits, kad Ārlietu ministrija uzzina par nāves gadījumiem vai valstspiederīgo ievietošanu ārstniecības iestādēs, kopumā paliek nemainīgs jau vairākus gadus. "Diemžēl jāsaka, ka secinājums ir viens, ceļotāji joprojām nav pienācīgi sagatavojušies braucieniem un galvenais – nav apdrošināti," paskaidro Japiņa, piebilstot, ka jāizvērtē EVAK (Eiropas veselības apdrošināšanas karte) un ceļošanas apdrošināšanas svarīgumu.

Runājot par materiālo palīdzību, 2018. gadā ir sarucis valsts izsniegtās materiālās palīdzības apjoms. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka palīdzību spējušas sniegt pašvaldības vai tuvinieki. Pagājušā gadā ir pieņemti lēmumi materiāli palīdzēt 14 cilvēkiem, finansējumam sasniedzot summu 9080 eiro, pastāstīja Japiņa. Kopumā kopš šī mehānisma izveidošanas jeb 2012. gada ir pieņemti 161 lēmumi palīdzēt ārzemēs esošajiem cilvēkiem.

2018. gadā Konsulārajā departamentā un Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs Latvijas valstspiederīgajiem izsniegtas 1163 atgriešanās apliecības. Tāpat pērn citu ES valstu pārstāvniecībās Latvijas valstspiederīgajiem tika izsniegti 16 ārkārtas ceļošanas dokumenti – Čīlē, Argentīnā, Malaizijā, Portugālē un citviet. Savukārt Latvijas pārstāvniecībā Apvienoto Arābu Emirātos un Baltkrievijā citu ES valstu pilsoņiem izsniegti četri ceļošanas dokumenti.

Lai arī ceļojot nekad nedomājam ļaunāko, tomēr būtu svarīgi zināt, kā reaģēt saspringtās situācijās. Konsulārā palīdzība tiek sniegta, lai palīdzētu personai ārkārtas situācijās. To sniedz ikvienam Latvijas pases turētājam, ja tas nonācis ārkārtas situācijā ārvalstīs un tam nav pieejama cita palīdzība.

Par ārkārtas situācijām ir uzskatāmas it īpaši šādas situācijas:

  • personas aizturēšana vai apcietināšana;
  • persona ir cietusi noziedzīgā nodarījumā;
  • smaga slimība vai nelaimes gadījums;
  • nepieciešama personas repatriācija, piemēram, ja apdraudēta personas dzīvība, veselība un drošība;
  • ārpusģimenes aprūpes vai adopcijas dibināšana nepilngadīgajiem;
  • personas nāve;
  • ceļošanas dokumenta zudums.

Ja nepieciešama palīdzība, jāzvana uz Konsulārā departamenta diennakts dežūrtālruni : +37126337711. Vairāk informācijas Ārlietu ministrijas mājaslapā.

Source info

Tūrismagids


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl