Lai atgādinātu sabiedrībai par draudiem, kas slēpjas virtuālajā vidē, un veicinātu sabiedrības izpratni par kiberdrošības jautājumiem, Eiropā oktobris ir Kiberdrošības mēnesis. Savukārt drošāka interneta centrs "Drossinternets" ir turpinājis gada sākumā uzsākto sociālo eksperimentu sēriju. To rezultāti nav iepriecinoši, pastāstīja centra pārstāvis Kaspars Līcītis.
Pirmais "Drossinternets" eksperiments paredzēja viltus sludinājuma izvietošanu "Facebook" un "Draugiem" ar internetā nopērkamiem ceļojumiem par aizdomīgi zemu cenu. Četru dienu laikā uz neesošas ceļojuma aģentūras sludinājuma banera uzklikšķināja vairāk nekā 1000 cilvēku. Turpat 60 procenti jeb 617 no tiem uzticēja viltus aģentūrai savus personas datus un bija gatavi ievadīt bankas maksājumu kartes datus. Ja tas nebūtu eksperiments, tad neuzmanīgo interneta lietotāju dati, iespējams, jau būtu nozagti. Otrs eksperiments bija orientēts uz jauniešiem – "Instagram" tika izvietots viltus konts, kas piedāvāja vilinošu iespēju lejupielādēt jaunu aplikāciju, kas nodrošina viņu Android un Apple tālruņos foto filtrus un 3D emodži, kādi ir sastopami tikai jaunajā "Iphone X" viedtālrunī. Četru dienu laikā uz saites uzklikšķināja 324 jaunieši, aplikāciju mēģināja lejupielādēt 70 procenti jeb 227 jaunieši. Ja zem saites slēptos vīruss, tad šie jaunieši būtu inficējuši savus viedtālruņus. Trešā eksperimenta mērķis bija novērtēt, kā Latvijas iedzīvotāji reaģē, redzot acīmredzamas nelikumības. Kādā no Rīgas kafejnīcām pensijas vecuma vīrietis vaicāja palīdzību kafejnīcas apmeklētājiem, lai kā 13 gadīga meitene izvietotu interneta iepazīšanās sludinājumu. No septiņiem uzrunātajiem cilvēkiem tikai divi atteicās sniegt palīdzību. Tas parāda cilvēku nezināšanu vai situācijas nopietnības neizvērtēšanu.
Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska, komentējot eksperimentu rezultātus, uzsver: "Esam vairākkārt pārliecinājušies, ka teorētiskās zināšanas par drošību internetā iedzīvotājiem ir gana augstas, bet, līdz ko pārbaudām reālo rīcību, saprotam, ka ļoti pietrūkst kritiskās domāšanas, kas ļautu adekvāti izvērtēt situāciju un nepakļaut sevi riskam."
Tāpēc vērts ievērot dažus priekšnosacījumus pirms dalīties ar finanšu vai citu personīgu informāciju un spiest uz saitēm:
1) pārbaudiet, vai pakalpojuma sniedzējs vispār pastāv un kā ar viņu var sazināties;
2) pārbaudiet, vai reklāmā ievietotā informācija ir patiesa, piemēram, vai pastāv tāda viesnīca, kas pieminēta;
3) pārbaudiet, vai persona, kura ar jums sazinās vai ievietojusi sludinājumu, ir īsta/ Pameklējiet internetā pēc vārda, uzvārda un fotogrāfijas.
4) Atcerieties, ka aizdomīgi zema preces vai pakalpojuma cena jau ir pirmais iemesls kļūt uzmanīgam;
5) Pirms spiediet uz vilinoša piedāvājuma saites, iekopējiet to meklētājprogrammās (google, bing u.c), pievienojot vārdus virus vai scam, un, ja tā būs krāpšana vai vīruss, tad citi jau noteikti būs par to brīdinājuši pārējos. Ja meklētājprogrammas neatrod neko – arī tas ir pamats būt piesardzīgam.
"Eksperimenta ietvaros apzināti izveidojām sludinājumus ar neesošas ceļojumu aģentūras nosaukumu, kontaktinformācija nebija pieejama, arī reklāmā pieminētās viesnīcas nepastāv un sludinājumu sociālajos tīklos ievietoja sieviete ar izdomātu vārdu, kuras fotogrāfija tika paņemta no interneta kataloga – lai cilvēkiem būtu iespēja pārliecināties, ka tā ir krāpšana. Ja ikviens pārliecinātos par informācijas patiesumu, tad eksperimentu rezultātā mums nebūtu vairāki simti potenciālo krāpnieku upuru," saka Katkovska, piebilstot, ka, "arī redzot nelikumīgas darbības internetā, noteikti ir jāziņo, lai pārtrauktu varmākas un krāpnieku aktivitātes." Jāatgādina, ka visas oficiālās tūrisma aģentūras un pakalpojumu sniedzēji atrodami Ekonomikas ministrijas mājaslapā, tūrisma aģentūru datu bāzē šeit.
Ikvienam ir iespēja ziņot par pārkāpumiem internetā "Drossinternets.lv" mājaslapā.
