Igaunijas galvaspilsētā Tallinā atklāts vērienīgs memoriāls komunistiskā režīma upuriem. Tas veltīts visiem Igaunijas iedzīvotājiem, kas cietuši no Padomju Savienības īstenotā terora.

Memoriālās plāksnēs iemūžināti to 22 tūkstošu cilvēku vārdi, kas padomju okupācijas laikā nogalināti vai miruši necilvēcīgos apstākļos ieslodzījumā. Atsevišķa siena veltīta Igaunijas armijas virsniekiem, ko iznīcināja komunistu vara, raksta "Estonianworld".

Šis ir iespaidīgs memoriāls gan emocionālā, gan vizuālā un iekārtojuma ziņā, un speciālisti jau salīdzinājuši tā dizainu ar slaveno Vjetnamas kara veterānu memoriālu Vašingtonā, ASV.

"Šī vieta būs pastāvīgs atgādinājums par brīvības un cilvēka dzīvības trauslumu un aicinājums mūsdienu un nākotnes Igaunijas cilvēkiem saglabāt savas mājas – brīvu Igauniju," teikts Igaunijas vēstures atmiņu institūta (SA Eesti Mälu Instituut) paziņojumā.

Memoriāls sadalīts divās daļās, kuru nosaukumi ir "Ceļojums" un "Māju dārzs". "Ceļojums" ir iespaidīgs tunelis, kura sienās iegravēti upuru vārdi, savukārt "Māju dārzā" aug ābeles un izvietoti bišu stropi, kas simbolizē to, kā cilvēki bez žēlastības tika izrauti no mājām, liekot pamest iekoptās saimniecības un savu dzīvi, bet tikai retais spēja atgriezties dzimtenē un mājās, bet daudzi zaudēja dzīvību un viņu atdusas vietas pat nav zināmas.

Igaunijas vēstures atmiņu institūta publiskotajā informācijā teikts, ka Igaunija padomju režīma īstenotajā terorā zaudēja katru piekto valsts iedzīvotāju. Līdz pat šodienai lielākā daļa no viņiem atdusas nezināmās kapavietās. Šis memoriāls izveidots, lai godinātu un atcerētos ikvienu no šiem cilvēkiem.

Igauniju, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, Padomju Savienība okupēja 1940. gada jūnijā pēc slepenās vienošanās, kas 1939. gadā tika noslēgta starp nacistisko Vāciju un PSRS – Molotova-Ribentropa pakta slepenās daļas. Arī Igaunijā 1941. un 1949. gadā tika organizētas cilvēku deportācijas necilvēcīgos apstākļos ar lopu vagoniem uz Sibīriju, tāpat daudzi tūkstoši cieta arī no varas iestāžu represijām. Okupācijas vara turpinājās līdz pat 1991. gadam, un tā varētu būt prasījusi vairāk nekā 90 tūkstošus Igaunijas iedzīvotāju dzīvības, raksta "Estonianworld".

Memoriāls atrodas Mārjamē (Maarjamäe) apkaimē, pie Piritas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!