Pasaules tūrisma dienā Eiropas Parlamentā notika augsta līmeņa konference, kurā Eiropas amatpersonas, tostarp parlamenta galva Antonio Tajāni un UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova, sprieda par šīs nozares nozīmi tautsaimniecībā, kā arī par stratēģiju, kā ar tūrismu radīt jaunas darba vietas, izkonkurēt citus strauji augošus galamērķus pasaulē un reklamēt Eiropu ārējos tirgos kā vienotu galamērķi. Par lielu draudu tika atzīta ne vien augošā konkurence, bet arī lielās interneta platformas, piemēram, "Airbnb", "Uber", "Google" un citas, kas gūst milzu panākumus, bet tām Eiropā nav reālu prasību salīdzinājumā ar vietējiem uzņēmumiem. Arī Latvijā nelegāla viesu izmitināšana, izmantojot šādas platformas, ir aktuāls jautājums un Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau kādu laiku cenšoties šo nozari sakārtot.
"VID, apstrādājot pieejamo informāciju airbnb.com, booking.com un līdzīgos portālos, kur izīrēšanai tiek piedāvātas dažādas naktsmītnes, nemēģina cīnīties ar nodokļu maksātāju nelegālajām naktsmītnēm, bet gan cenšas panākt, lai fiziskās personas, kuras piedāvā savus īpašumus izīrēšanai, dara to saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām," skaidro dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja.
VID izvērtējis 2594 naktsmītnes, kas piedāvātas interneta portālos
Arī "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele, atzīst, ka nelegālo naktsmītņu skaits laukos palielinājies ļoti strauji un lielākā problēma esot tas, ka šādām izmitināšanas vietām netiek piemērotas prasības ne kvalitātei, ne arī kāda kontrole par to, vai pakalpojums tiek sniegts, klients netiek apkrāpts un tamlīdzīgas prasības, kas viesmīlības nozarē ir ļoti svarīgas. "Pašlaik Latvijā ir ap 700 oficiālas viesu mājas un naktsmītnes – šis skaits pēdējos gados nav īpaši mainījies, bet ļoti palielinājies nelegālo naktsmītņu iznomātāju skaits. To var redzēt arī "Airbnb" un "Booking" vietnēs. Neviens tās nekontrolē, neseko tūristu drošībai. Nesen vienā tikšanās reizē dzirdēju, ka Liepājā kādam lietuvietim ir 16 šādi dzīvokļi, ko viņš izīrē tūristiem…" stāsta Ziemele, sakot, ka kopā ar VID un arī interneta vietnēm jau notiek darbs, lai šo nozari sakārtotu, un ka šī nav tikai Latvijas problēma.
Pašlaik VID vēl nevienu nesodot, bet, ievērojot principu "konsultē vispirms", dienesta inspektori, konstatējot risku, kad fiziskā persona, iespējams, veic nereģistrētu saimniecisko darbību, un tad nosūtot paziņojumu ar atgādinājumu par saimnieciskās darbības reģistrēšanu, pamatojot to ar VID rīcībā esošo informāciju un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Personas tiek aicinātas izvērtēt savu atbilstību saimnieciskās darbības veikšanas kritērijiem, reģistrēt saimniecisko darbību vai nereģistrēt saimniecisko darbību, izvēloties maksāt vienkāršoto nodokļa maksāšanas režīmu (maksāt nodokli 10 % apmērā no gūtajiem ienākumiem), kā arī fiziskajām personām tiek pieprasīts sniegt paskaidrojumus un papildu informāciju, kas nav VID rīcībā, skaidro Teice-Mamaja.
Gadījumos, ja fiziskās personas nereaģē uz VID sūtītajām vēstulēm un nesniedz pieprasīto informāciju, var tikt piemērots administratīvais sods par nesadarbošanos ar nodokļu administrācijas amatpersonām saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.9 panta pirmajā daļā noteikto.
"Apstrādājot informāciju, kas pieejama populārākajos portālos, kas piedāvā dažādu naktsmītņu izīrēšanu, un kopumā izvērtējot 2594 fiziskas un juridiskas personas, esam konstatējuši, ka 1409 personām ir reģistrēta saimnieciskā darbība, 321 personai VID nosūtījis paziņojumus ar atgādinājumu par saimnieciskās darbības reģistrēšanu, 434 juridiskām personām tika veikti datu ticamības novērtējumi, 413 personām vēl notiek identificēšanas un izvērtēšanas process, bet 17 personas uz pārbaudes veikšanas brīdi nebija aktuāli dzīvojamo telpu izīrētāji," par veiktajām pārbaudēm stāsta Teice-Mamaja.
Jāpiebilst, ka lielās interneta vietnes, ko lielākā daļa ceļotāju vismaz kādreiz izmanto naktsmāju atrašanai, uzturoties īsu laiku ārzemēs, nav reģistrētas Latvijā, bet sadarbību ar ārvalstīs reģistrētiem interneta portāliem VID nepraktizējot, taču, ja nepieciešams, dienests vēršas citas valsts nodokļu administrācijā ar informācijas pieprasījumu. Piemēram, pie Nīderlandes nodokļu administrācijas saistība ar portālu www.booking.com, pie Īrijas nodokļu administrācijas par portālu www.airbnb.com u.tml. "Attiecībā par minēto portālu apstrādāto informāciju, nodokļu maksātājiem sodi saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu nav piemēroti," skaidro Evita Teice-Mamaja.
Minētajā konferencē arī bijušais Somijas premjers un Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Jirki Katainens atzina, ka, lai arī ļoti svarīga ir investīciju piesaistīšana un digitālā attīstība, digitālo uzņēmumu prasības tomēr nav vienādas visiem – piemēram, "Google" ir vienas prasības reklāmas tirgū, bet peļņa aizplūst citur, Eiropā netiek maksāti nodokļi. "EK ir taisnība par sodu "Google", ko tā piesprieda, jo uzņēmums neievēro [Eiropas] prasības." Viņš arī aicināja stiprināt šādu platformu regulējumu, lai atbalstītu vietējos uzņēmumus, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un aizstāvētu Eiropas kultūras identitāti.
Jāatgādina, ka jūlijā Eiropas Komisija par konkurences pārkāpumiem saistībā ar tiešsaistes iepirkšanās pakalpojumu noteikusi rekordlielu sodu – 2,42 miljardus eiro – ASV tehnoloģiju kompānijai "Google".
Tūrisms kā risinājums jauniešu bezdarbam
Pēdējo 70 gadu laikā ceļotāju skaits pasaulē palielinājies 50 reizes, 40 % no visiem tūristiem dodas uz Eiropu. Atklājot debates, Eiropas Parlamenta prezidents Tajāni uzsvēra, ka tūrisms ir viens no nozīmīgākajiem ekonomikas sektoriem, kas nodrošina 10 procentus no savienības kopprodukta. Turklāt tas jau tagad nodrošina arī 10 procentus darba vietu. Viņaprāt, svarīgi turpmāk reklamēt Eiropu kā vienotu reģionu tūrismam Āzijas strauji augošajā tirgū. Tas, Tajāniprāt, palīdzēšot attīstīt ne tikai jau pašlaik populāros tūrisma galamērķus, piemēram, Itālijā, Spānijā un Francijā, bet īpaši atbalstīšot arī Austrumeiropu un mazāk apmeklētos reģionus. "Līdz 2025. gadam tūristu skaits Eiropā varētu dubultoties un pārsniegt miljardu, kas radītu vairāk nekā piecus miljonus jaunu darba vietu." Turklāt, viņaprāt, tūrisms varētu būt arī laba atbilde uz jauniešu augošā bezdarba risināšanu, kas pašlaik kļūst par aizvien samilzušāku problēmu visā Eiropā. Arvien vairāk jauniešu saskaras ar problēmu atrast darbu, īpaši augsts bezdarbs vecumā līdz 30 gadiem ir Dienvideiropā.
Pašlaik gan situācija šajā jomā ir citāda, vismaz lauku tūrismā nodarbinātie nav jaunieši, atzīst Asnāte Ziemele. "Konferencēs, kur piedalās kolēģi no Rietumeiropas lauku tūrisma uzņēmumiem, parasti jauniešu ir maz, lielākā daļa ir vecākā gadagājuma cilvēki ar sirmām galvām, parasti no Latvijas esam krietni jaunāki par viņiem. Man nav oficiālu datu, bet es teiktu, ka pašlaik lauku tūrismā vidējais strādājošā vecums ir ap 45 gadi."
Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par strādājošo vecumu tūrismā jeb izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumu, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumu apakšnozarēs liecina, ka tūrismā strādā nedaudz jaunāki cilvēki nekā vidēji citur, tomēr izteikti jauniešu darbs gan tas nav. 2016. gadā tūrisma nozarē nodarbināto vidējais vecums bijis 37 gadi, bet vidējais nodarbināto vecums valstī – 42,7 gadi, pastāstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Tūrisms tieši veido četrus procentus no kopējās nodarbinātības Latvijā (36 tūkstošus darba vietas), taču pastarpināti kopā ar saistošajām nozarēm tas veido 9 % no Latvijas kopējās nodarbinātības un attiecīgi nodrošina gandrīz 79 tūkstošus darba vietu, liecina par šo nozari atbildīgās Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija.
Jāpiebilst, ka arī Latvijā tūrisms ir viena no vadošajām pakalpojumu eksporta nozarēm, kas, neskatoties uz vairākiem izaicinājumiem un satricinājumiem, stabili attīstās. Tomēr ieguvums no tūrisma Latvijas ekonomikā ir zemāks nekā daudzviet citur Eiropā. 2016. gadā tūrisma tiešais ieguldījums Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) bijis aptuveni viens miljards eiro jeb 4,1 procenti no IKP. Tūrisma netiešais ieguldījums kopā ar saistītajām nozarēm kopumā veido deviņus procentus no IKP. Kopējais tūrisma eksports veido 783 miljonus eiro jeb 6% no visa Latvijas eksporta.
