Ventas rumba - platākā Eiropā


Ūdens milzu spēks un skaistums. Pasaules lielākie un neparastākie ūdenskritumi
Foto: Delfi foto lietotājs alter_ego

Kuldīgas un visas Latvijas lepnums ir Ventas rumba - platākais ūdenskritums Eiropā (249 metri). Tas ir dabisks ūdenskritums, ap kuru izveidojušās virkne leģendu un vēsturisku notikumu. Hercoga Jēkaba izgudroto zivju ķeramo ierīču dēļ uz rumbas Kuldīgu senatnē dēvēja par pilsētu, kur lašus ķer gaisā. Dienā varējis noķert vairāk nekā 80 - 100 lašu. Ventas rumba ir Kuldīgas lepnums, un to apvij virkne noslēpumainu teiksmu un vēsturisku notikumu. Divas nedēļas aprīlī un oktobrī var vērot, kā rumbā, mugurām zaigojot, iespaidīgus lēcienus veic vimbas un laši, tādēļ radusies leģenda par lašiem, ko ķer gaisā, stāsta Kuldīgas tūrisma informācijas centra pārstāvji.

Ievērības cienīga ir arī teika par rumbas veidošanos. Kā stāstījuši gudrie, tā radusies aizlaikos, kad Velns apņēmies aizdambēt Ventas upi, lai noslīcinātu Kuldīgas pilsētu. Tā nu Nelabais pašā pusnaktī aizgājis divas jūdzes augšpus upei, kur pulka akmeņu, un paņēmis brangu kaudzi. Jau atstiepis to līdz pilsētai un steidzies pēc otras, bet no lielā trokšņa Kuldīgas latviešu virsaitis atmodies. Viņš piecēlies, izgājis no istabas un redz - Ventas upe jau pa pusei aizdambēta. Nopratis, ka Velns pie vainas un domājis, kā nu rīkoties? Aizskrējis uz vistu kūti, uzklapējis pa savu kažoku un iedziedājies kā gailis. Tā nu gailis atmodies un domājis, ka otrs gailis jau dziedājis, tāpēc dziedājis arī pats. Velns, izdzirdējis gaiļa dziesmu, nosviedis otru klēpi zemē, un pats aizlaidies. No pirmā Velna klēpja izcēlusies Ventas rumba, bet otru klēpi, gailim dziedot, Velns nometis augšpus rumbas. Tur nu akmeņi tikām gulējuši, gulējuši, kamēr pārvērtušies par kaļķiem.

Comment Form