Šprēparks tika atklāts 1969. gadā. Tas atrodas bijušajā Austrumberlīnē, un tolaik Demokrātiskajā Vācijas republikā bija vienīgais izklaides parks, kas savos ziedu laikos ik gadu uzņēma vairāk nekā 1,5 miljonus atrakciju kārotāju
Kad Vācija atkal apvienojās, atrakciju un izklaižu vairs netrūka, un apmeklētāju skaits atrakciju parkā strauji samazinājās. Šī iemesla dēļ to 2001. gadā slēdza. Īpašnieks Norberts Vaits sapakojis sešas no populārākajām atrakcijām un ar konteineru kuģi aizvedis tās uz Peru galvaspilsētu Limu, raksta "The Telegraph".
Savukārt Pripjatas atrakciju parks Černobiļā ir viens no pasaules vispazīstamākajiem pamestajiem atrakciju parkiem ar, iespējams, traģiskāko likteni. Parku bija paredzēts atklāt 1986. gada Darba svētkos – 1. maijā.
Tomēr dažas dienas pirms tam – 26. aprīlī Černobiļā notika pasaules vēsturē traģiskākā atomkatastrofa. Atrakciju parku gan atklāja, tas darbojās dažas stundas un tad tika izziņota pilsētas evakuācija. Par pirms 30 gadiem notikušo katastrofu lasiet "Delfi" projektā "Černobiļa - 30".
Vairāk par pamestiem, bet joprojām populāriem atrakciju parkiem, lasiet šeit.
Arī jūra pieveikusi neskaitāmus kuģus, bet daži no tiem piedzīvo otro elpu kā alternatīvs apskates objekts.
Piemēram, norvēģu kuģa vraks Berovas (Berrow) pludmalē.
"Peter Iredale" bija skaists četrmastu burinieks, kas 1906. gada 25. oktobrī devās ceļā no Oregonas piekrastes un uzskrēja uz sēkļa netālu no vietas, kur Kolumbijas upe ietek Klusajā okeānā.
Kuģim bija tērauda karkass un metāla plākšņu korpuss. Trīs no kuģa mastiem nolūza, taču neviens no kuģa pasažieriem netika ievainots - visi cilvēki veiksmīgi pameta kuģi un izglābās. Taču kuģis tā arī palika iestidzis smiltīs, kur tā vraks stāv vēl šobaltdien.
Šodien kuģa vraks ir ļoti populārs tūrisma objekts un viens no vislabāk pieejamajiem kuģu vrakiem visā Klusā okeāna kuģu kapsētā. Bēguma laikā, kad ūdens atkāpjas, tūristi var sasniegt vraku un izpētīt visu, kas palicis pāri no 87 metrus garā četrmastu burinieka. Interneta vietēs lasāmas jūsmīgas atsauksmes par šo objektu, un apmeklētāji īpaši iesaka ņemt līdzi bērnus.
Šo kuģa vraku mēdz dēvēt arī par "peldošo mežu" - jau paskatoties uz fotogrāfiju vien, top skaidrs, kāpēc tā - gadu gaitā tas apaudzis ar kuplu koku rotu. Kuģis ticis uzbūvēts 1911. gadā, bet 1972. gadā tas pamests. Šobrīd kuģis atrodas ostā "Homebush Bay", ko mēdz saukt arī par "kuģu kapsētu", un kļuvis par ļoti populāru tūrisma objektu.
Pasaules godības īslaicīgums labi redzams arī šeit:
Tilts uz nekurieni. Kādreizējais 'Murrays Mill' ceļa tilts pāri Taras upei.
Kādreizējais 2. pasaules kara veterānu hospitālis un jauniešu rehabilitācijas centrs “North Broather” salā netālu no Ņujorkas. Vieta pamesta pirms 50 gadiem un lēnām aizaug.
Vilciena sliedes Parīzē.
Bobsleja trase, ko izmantoja Sarājevas Olimpiskajās spēlēs 1984. gadā.
Rītdienas telts (The Tent of Tomorrow) – daļa no Ņujorkas paviljona 1964. gada Pasaules izstādē.
