Video: pieci asiņaini festivāli, kuru eksistencei grūti noticēt  (18)

Katru gadu 15.janvārī Nozava Onsen ciemata iedzīvotāji (ciems atrodas netālu no Nagano slēpošanas kūrorta Japānā) izveido 20 metrus augstu koka cietoksni. Tad vīrieši piedzeras un, bruņojušies ar lāpām, mēģina šo fortu sadedzināt. Kāpēc būve neaizdegas uzreiz? Tāpēc, ka apdullušo piromānu ceļā stāv 25 gadus veci jaunieši. 25 gadi - tas ir pilngadības vecums, kad ir pienācis laiks paveikt kaut ko varonīgu. Šie jaunie vīrieši kailām rokām stājas pretī kareivīgi noskaņotajiem ciema biedriem, kas uzbrūk ar lāpām un nopietni mēģina izlauzties cauri aizsardzībai, vai vismaz iemest lāpu koka būvē no attāluma, vēstī interneta resursi.

Lai padarītu šo nodarbi vēl "jautrāku", šajā laikā uz būves jumta stāv 42 gadus veci vīrieši. Vārdi "42" japāņu valodā izskan līdzīgi darbības vārdam "nomirt". Vīriešu mērķis - simboliski apmānīt nāvi, pēdējā brīdī aizbēgot no degošā forta. Ja jaunieši dara savu darbu pārāk labi un neļauj sākties degšanai, viss ciems ir apmierināts, sarīko pamatīgas svinības ... un vienalga šim notikumam par godu nodedzina koka būvi. Neatstās taču to stāvēt līdz nākamajam gadam!

Un jā, protams, iegūt dažāda smaguma apdegumus visa šī ārprāta laikā ir parasta lieta.

Droši vien katrai tautai ir sava versija par tēmu "Romeo un Džuljeta". Par šādu notikumu vēstī arī kāda sena indiešu leģenda. Tikai te tā nebeidzās ar to, ka jaunieši izdara pašnāvību, bet ar to, ka karojošo ciemu iedzīvotāji sanāca kopā cīņā un apmētāja viens otru ar akmeņiem. Faktiski viņu mērķis bija noņemt no koka karogu un nogādāt to savā ciemā, bet izcēlās strīds un to izdevās atrisināt tikai ar akmeņu palīdzību. Galu galā - kā gan citādi nodabūt no koka cilvēku, kurš spītīgi lien pēc karoga un tūlīt, tūlīt to sasniegs?

Kopš tā laika katru gadu šis process tiek atkārtots, turklāt indieši dara to pēc labākās sirdsapziņas – 2011.gadā savainojumus šajā "izklaidē" ieguva vairāk nekā 600 cilvēku. 2012.gadā - 320, bet 2013.gadā - 250. Upuru skaita samazināšanās, iespējams, jāsaista ar to, ka lielākā daļa "viskarstāko" galvu lēnām tiek "izslēgtas" no spēles. Nāve šajā procesā nav nekas neparasts - vismaz 2-3 cilvēku mirst katru gadu, vēstī "Mpnewsonline.com".

Starp citu, varas iestādes dažkārt cenšas iejaukties notiekošajā. 2001.gadā pat mēģināja piedāvāt trakojošajiem ciemu iedzīvotājiem gumijas bumbiņas akmeņu vietā. Dalībnieki pamēģināja, taču viņiem neiepatikās.... Teica, ka iepriekš viss bijis daudz labāk, akmeņiem tomēr ir svars, viss bijis bīstamāk, un nāves gadījumi tomēr pieškirot pasākumam asumiņu. Arvienvārdsakot - bumbiņas "neaizripoja" un stāties ceļā vardarbīgiem ( un, iespējams, dzērušajiem) cilvēkiem, kas bruņojušies ar akmeņiem un pat siksnām, policistiem nav bijis lielas vēlmes. Vieglāk ir pēc pasākuma savākt kritušos.

Spānijas ciemats Medinaseli pazīstams ne tikai ar skaisto tāda paša nosaukuma pili, bet arī ar ikgadējo "Toro Jubilo" festivālu. Tāpat kā daudzos citos festivālos Spānijā, tajā cieši savijas nelāga apiešanās ar vēršiem, pagānu tradīcijas (šī festivāla pirmsākumi meklējami bronzas laikmetā) un katoļticībai raksturīgi motīvi.

Vispār, ja cienāt ne tikai labs steiku, bet arī dzīvu radību kā tādu, tad šis stāsts nav domāts jums. Noteikti nevajag skatīties arī video. Nevelti organizācijas, kas aizstāv dzīvniekus, sauc šo festivālu par "sadistisku", vēstī "Express".

Festivāla laikā notiek, lūk, kas. Pūlis atved uz laukumu vērsi un, kamēr daudz roku tur dzīvnieku, tam pie ragiem piesien dēli un lāpas. Tad vērša galva un purns tiek noziesti ar māliem, kas it kā pasargājot dzīvnieku no apdegumiem. Tad lāpas tiek aizdegtas un dzīvnieks palaists vaļā.

Kamēr izmisušais dzīvnieks skraida pa laukumu, cenšoties atbrīvoties no liesmojošajām lāpām, priecīgie festivāla dalībnieki turpina viņu visādi kaitināt, bakstīt un raustīt aiz astes.

Galu galā, starp citu, dzīvnieks tiek apēsts.

Viens no slavenākajiem Japānas Nagano prefektūras festivāliem ir "Onbashira" jeb "Baļķu festivāls". Tas notiek ik pēc sešiem gadiem un ilgst vairāk nekā mēnesi. Festivāla būtība - nomainīt vietējā tempļa vārtu stabus. Ja to neizdarīt, tad rīsu raža ir apdraudēta. Festivālam ir 1200 gadu vēsture. Pat kari nav bijuši par iemeslu, lai to atceltu, vēstī "CNN TRavel".

Festivāla "rozīnīte" ir tajā, ka baļķi, kuru garums var sasniegt 15 metrus, tiek piegādāti uz templi tikai ar rokām. Par šķērsli nevar būt ne strauti, ne kalni. Ja kalns ir augsts, tie, kas sēž uz baļķa un vada šo procesu, vienkārši šļūc no kalna lejā baļķa mugurā. Ja braucēji nenoturās – viņi, labākajā gadījumā, salauž un sašķaida savas ekstremitātes vai sliktākajā gadījumā – tiek pie mugurkaula lūzuma vai pat mirst.

Piemēram, 2006. gadā tika ievainoti 135 cilvēki, vairākiem bija nopietni kakla un mugurkaula lūzumi. 2010. gadā (pēdējā festivāla laikā) gāja bojā divi cilvēki. Kas notiks 2016.gadā?

Dīvaino festivālu parādi noslēdz vēl viens pasākums Japānā - Rokugo pilsētiņā, kur katra gada 15.februārī satiekas vairāki desmiti cilvēku, bruņojušies ar 5 -6 metrus garām bambusa nūjām, vēstī resurss "Japanprobe.com". Viņi nesanāk kopa tāpat vien – viņi ar šīm nūjām cīnās. Kopumā šajā spēlē ( jā, tā ir spēle) ir trīs kārtas. Pēdējā notiek tādā veidā, ka pasākuma dalībnieku vidū ir aizdegti ugunskuri, kuros nūjas agrāk vai vēlāk pārdeg. Kamēr nepārdeg – cīņa turpinās! Uzvarētāju nosaka īpaši tiesneši. Kaujas iznākums, protams, ietekmē rīsu ražu.