Tunelis paslēpies mežainā apvidū. Pa to vedošās sliedes izskatās pamestas un apaugušas dažādiem kokiem un krūmiem, tomēr katru dienu tās tiek lietotas kravu pārvadāšanai. Vilcieni, kas parādās it kā no meža biezokņa, pārsteidz daudzos apmeklētājus.
Izrādās, šī dzelzceļa līnija ved no Odekas saplākšņu fabrikas Orživas pilsētā. Pa sliedēm vagonos no visas Ukrainas tiek atvesti bērzu kokmateriāli. Tad fabrikā tos pārvērš saplāksnī, bet gatavo produkciju transportē uz Rietumeiropu.
Tieši cauri Mīlas tunelim sākas saplākšņu ceļš uz Eiropu. Vilciena vagoni, kas Odekā piekrauti ar materiāliem, lēnām virzās uz Klevenu, kas atrodas aptuveni septiņus kilometrus no fabrikas.
Mikola Havrijlevičs ir viens no četriem vilciena operatoriem, kas brauc pa šo maršrutu. Atkarībā no tā, cik daudz materiālu saražots, pilnie vilcieni caur tuneli varot braukt pat vairākas reizes dienā, skaidro pieredzējušais operators. Savukārt citreiz dienas laikā var neparādīties neviens vilciens.
Tiem, kas pa šīm sliedēm brauc pirmo reizi, dzelzceļa līnijas sākums var likt vilties, jo tas izskatās tieši tāpat kā jebkura cita līnija. Bet jau pavisam drīz koki sāk sakļauties ciešāk ap sliedēm. Kā radio "Brīvā Eiropa" stāstījusi žurnāliste Alla Sadovņika, šī tuneļa izveides pirmsākumi meklējami Aukstā kara laikā.
Proti, netālu no fabrikas dzelzceļš sadalās, un viens no atzariem savulaik vedis uz slepenu militāro bāzi mežā. Fotografēt šādus militāros objektus nav atļauts, bet, ieskatoties "Google" kartēs, var ieraudzīt daudzus militāros transportlīdzekļus. Sadovņika stāstījusi, ka padomju laika paranojā koki gar sliedēm speciāli stādīti ļoti cieši, lai noslēptu šo transporta ceļu. Tā arī radies tunelis.
Kad vilciens tuvojas šai vietai un iebrauc zaļajā tunelī, operatoram esot jātur acis plaši vaļā un jābrauc pavisam lēni, jo uz sliedēm pulcējas daudz tūristu, kas cenšas nofotografēt vilcienu neparastajā ainavā.
Havrijlevičs stāsta, ka pērn kāda 38 gadus veca japāniete tomēr cietusi un traumējusi kāju. Tomēr operators apgalvo, ka tas bijis rets negadījums un patiesībā vietējie nav uztraukušies par to, ka tūristu skaits šajā vietā palielinās. Tieši otrādi, Havrijleviča asistents Serhijs Lostuks saka, ka viņam patīkot, ka cilvēki brauc uz Mīlas tuneli un fotografē. "Ir jauki, ka cilvēkus interesē mūsu darbs," radio "Brīvā Eiropa" atklājis Serhijs. Turklāt tas palīdzot arī nelielajai Klevanas pilsētiņai attīstīties.
Tomēr jāpiebilst, ka kopš 2013. gada, kad tuneļa paplašināšanai nocirsti daži koki, to nolemts aizsargāt, un kopš tā laika neviens koks šajā vietā vairs nav aiztikts.
Ļoti skaists tunelis izskatās arī ziemā, kad koku zaros saķepis sniegs un visa apkārtne atgādina baltu pasaku.
