Lietuvas galvaspilsētā Viļņā uzstādīta jauna skulptūra, kas veltīta dzīvo organismu zinātnei un biotehnoloģijas atklājumiem, informē "Go Vilnius". Tajā atveidotas DNS rediģēšanas "šķēres" – tieši par šo tehnoloģiju franču zinātniecei Emanuelai Šarpentjē un viņas kolēģei no ASV Dženiferai Dudnai 2020. gadā tika piešķirta Nobela prēmija ķīmijā.
"Tās izmantojot, zinātnieki var rediģēt dzīvnieku, augu un mikroorganismu genomu ar ārkārtīgi lielu precizitāti. Šai tehnoloģijai ir revolucionāra ietekme uz dzīvības zinātnēm, tā sniegusi ieguldījumu jaunu vēža ārstēšanas metožu izstrādē, tuvinot sapņa piepildīšanos par iedzimto slimību izskaušanu," raksturojot "CRISPR-Cas9", toreiz paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija. Tā dod iespēju šķetināt ļoti plašu problēmu loku – sākot no ģenētiskām saslimšanām un beidzot ar pārtikas ražošanu bez alergēniem. Vairāk par DNS rediģēšanas "šķērēm" uzzini šeit.
Šī skulptūra ne tikai sumina pasaules mēroga sasniegumus zinātnē, bet arī iezīmē Viļņas kā Lietuvas galvaspilsētas iesaisti vērienīgu biotehnoloģiju pētījumos un attīstībā, skaidro "Go Vilnius" pārstāvji, īpaši izceļot bioķīmiķi, DNS rediģēšanas pētnieku Virginiju Šikšni (Virginijus Šikšnys).
"Ir liels prieks redzēt, ka zinātniskie atklājumi, kuros es un mana komanda piedalījāmies, iedvesmojuši ne tikai akadēmiju, bet arī māksliniekus. Skulptūra ir kā tilts starp zinātni un mākslu, kas dod ikvienam iespēju priecāties par atklājumu," sacījis profesors.
Mākslinieciskā instalācija atrodas Viļņas studentu ciematiņā, un tās autore ir Egle Žvirbulīte (Eglė Žvirblytė), kura pati uzaugusi biotehnoloģiju zinātnieku ģimenē. Viņas mākslas darba vīzija ietver domu mudināt cilvēkus uzdot jautājumus, kas nākotnē varētu būt par pamatu lieliem atklājumiem.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
