Jau pēc pāris nedēļām, 29. oktobrī, visā Latvijā durvis vērs pilis un muižas, lai nosvinētu ikgadējo Leģendu nakti. Latvijā ir vairāki simti dažādos gadsimtos celtu piļu un muižu, kas stāsta par valsts vēsturi un arhitektūru – tās kļuvušas par savas apkaimes apmeklētākajiem tūrisma objektiem un kultūras centriem.

Kamēr Leģendu nakti vēl tikai gaidām, piedāvājam ielūkoties 10 skaistās Latvijas pilīs, kas glabā gan neparastus vēstures stāstus un leģendas, gan ir nozīmīgi un interesanti apskates objekti arī mūsdienās.

Ceļojums laikā: Kokmuiža, kur darīts slavens alus, bet filmēšanas laikā uzspridzinātas drupas

Kokmuiža pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā, kad tā ietilpa Cēsu bīskapijas sastāvā. Kokmuiža tajā iekļauta ar it kā reizē celto Mūrmuižu. Abu nosaukumi veidojušies no celtniecībā izmantotajiem materiāliem – Mūrmuižai no mūra, bet Kokmuižai no koka. Greznā muiža reiz bijusi apkārtnes alus un siera ražošanas centrs, bet jau krietni vēlāk te uzņemtas spēlfilmas "Nauris" epizodes. 10. septembrī muižā svinēs svētkus.

Lasīt vairāk

Iepazīstam Latviju: lēnām atdzimst Ērģemes pilsdrupas; pazemē meklēs senas ejas

Ērģemes pili Lielā Ziemeļu kara laikā pēc Omuļu jeb Hummeļu kaujas 1702. gada jūlijā uzspridzinājuši zviedru karavīri. Leģenda vēsta, ka pilī bijusi paslēpta armijas kara kase. Tā nu pils gājusi bojā. Mūsdienās apskatāmas 14. gadsimtā celtās Livonijas ordeņa pils drupas ar torni, kurā saglabājušies četri stāvi. Gan pilsdrupas, gan zeme ap tām pieder pašvaldībai, bet to apsaimnieko vietējais uzņēmējs Jānis Biezais, kas ar apkārtnes iedzīvotāju atbalstu sācis to atjaunošanas un sakopšanas darbus. Viņš atklāj, ka nostāsti vēsta arī par pazemes ejām zem pils un arheoloģiskajos izrakumos atrasts kāds tunelis, kas šīs leģendas varētu arī apstiprināt. Senās drupas, netālu esošas igauņu pilis, jaunā laipu taka un vēl pazemes ejas Ērģemi potenciāli varētu padarīt par interesantu apskates objektu.

Lasīt vairāk

Vieta kur saimniekojuši muižnieki un ārsti – Červonkas muižas pils

Foto: Publicitātes foto

Latvijas pierobežā, skaistā un nomaļā Augšzemes stūrītī joprojām stalta stāv Červonkas (Vecsalienas) muižas pils. Ap pili plešas ēnains parks, vasarā te zied rozes, ziemā logos leduspuķes, un bieži atbrauc jauni un laimīgi cilvēki uzsākt savu kopīgo ceļu – pilī atrodas viena no populārākajām Daugavpils novada laulību reģistrācijas vietām.

Lasīt vairāk

Greznā Gaujas senielejas pērle – Krimuldas muiža

Par to, ka Latvijā katrā novadā var atrast pa kādai arhitektūras pērlei, šaubu nav. Tomēr ir tādas vietas, kas apveltītas ar īpaši daudz skaistām vietām, un viena no tām ir Krimulda. Nepietiek ar to, ka Gaujas senielejas krasts jau vien ir gleznošanas vērts skats, jau labu laiku atpakaļ šeit uzcelta muiža, kas joprojām var lepoties ar unikālu atrašanās vietu.

Lasīt vairāk

Ceļojums laikā: nežēlīgo grāfu Borhu greznā muiža Preiļos

Latgales mājīgā pilsētiņa Preiļi vairāk nekā 500 gadus piederējusi senajai muižnieku Borhu dzimtai, kas ieceļoja šeit no Vācijas. Dzimta ar laiku pārpoļojusies un bijusi vieni no ietekmīgākajām un bagātākajām muižnieku dzimtām Latgalē. Šajā laikā te valdījušas kaislības, nežēlība, bet arī lielas idejas un varens vēriens, kas noveda pie vienas no skaistāko Latvijas piļu celtniecības un brīnišķīga parka izveides. Lūk, kāds ir leģendām apvītās Preiļu pils, kur spokojas ne viens vien nelaimīgā gars, stāsts.

Lasīt vairāk

Mazā Šveice Gulbenes novadā – Stāmeriena. Ko tur apskatīt?

Stāmeriena tiek dēvēta par Gulbenes novada mazo Šveici, jo tā ir bagāta ar gleznainiem dabas skatiem, pieciem ezeriem, četriem atpūtas kompleksiem ezeru krastos, skaistu Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīcu, Stāmerienas pili, un, protams, ar šaursliežu vilcieniņu – bānīti, kurš kursē no Gulbenes uz Alūksni jau 113 gadus. Šogad pa Stāmerienas ezeru var izbraukt arī ar kuģīti baudīt citas jaukas atpūtas iespējas.

Lasīt vairāk

Jaunmoku pilij šogad 115. Greznās angļu muižas stāsts laiku lokos

Kurzemes lauku ainavā tik neparastā Jaunmoku pils celta 1901. gadā,un 2016. gada vasarā tā svinēja 115. jubileju. Tā celta kā Rīgas mēra Džordža Armitsteda (tā paša, kura piemineklis ar sunīti redzams kanālmalā) ģimenes vasaras rezidence un medību pils, kur atrodami Latvijai neraksturīgi un brīnumskaisti objekti un smalkas detaļas. Sadarbībā ar pils muzeju piedāvājam ieskatīties tās vēsturē un iemītnieku likteņos.

Lasīt vairāk

Veselavas muiža, kas kā viduslaiku pils celta uz salas un glabā baisus nostāstus

Foto: Delfi kolāža

Veselavas muiža ir ļoti skaista un leģendām apvīta vieta Vidzemes sirdī. Senā ēka atrodas uz ovālas saliņas, un to ieskaujošie ūdeņi rada īpašu noskaņu, it sevišķi vasarā. Tā kā muiža šeit pastāvējusi jau vairākus simtus gadu, tai netrūkst arī baisu un traģisku stāstu no dzimtbūšanas laikiem. Šā gada janvārī tika svinēta Veselavas muižas 250 gadu jubileja.

Lasīt vairāk

Malnavas muiža – vieta Latvijā, kur pirms 75 gadiem viesojās Ādolfs Hitlers

Foto: Marta Starostina

Tieši pirms 75 gadiem, 21. jūlija rītā, Latvijas teritoriju – Malnavas muižu, kur bija ierīkots armijas grupas "Ziemeļi" štābs, apmeklējis nacistiskās Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers. Viņš tur ticies ar saviem virsniekiem. Mūsdienās par šo vizīti Malnavā un tās apkārtnē klīst leģendas, bet vēsturnieki apstiprina – tas, ka fīrers bijis Latvijā, ir pat ļoti ticami. Turklāt viss ir nofilmēts. Mūsdienās par Hitlera vizīti un tās apstākļiem stāsta gidi, kas vada ekskursijas pa muižu un tās parku, bet notiekot arī sarunas, lai apmeklētājiem būtu pieejami nacistu armijas būvētie bunkuri.

Lasīt vairāk

Zemgales apslēptie dārgumi – Dobeles pils. Iespēja uzkāpt tornī un novērtēt pilsdrupas no putna lidojuma

Latvijas skaistās āres ārzemniekus piesaistījušas vienmēr. Gan 21. gadsimtā, dodoties atvaļinājumā, gan 13. gadsimtā, kad to vēlējās iekarot un padarīt par savu vai katrs drošsirdis. Arī Dobele ir bijusi viens no iekārojamākajiem apvidiem šajā laikā, kad to nespēja sadalīt Livonijas ordenis, Rīgas arhibīskaps un Rīgas domkapituls. Viens no iemesliem bija skaistā Dobeles pils, kas vienaldzīgu neatstāja nevienu ieceļotāju. Šodien gan varam novērtēt tikai pilsdrupas, iztaigāt iekšpagalmu, kur reiz pulcējušies smalki ļaudis un, uzkāpjot tornī, iztēloties kā pils izskatījusies tās ziedu laikos.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!