No jauna atdzimusī Kurzemes pērle – Īvandes muiža
Īvandes muiža (titulattēlā) ir viena no skaistākajām muižām Kurzemē – par to pārliecināts ir tās saimnieks Renārs Sproģis un viņa sieva, kuru dzīve paiet, mērojot tālo ceļu no mājām Cēsīs uz Īvandi Kuldīgas novadā. Viņi ieguldījuši lielu darbu, lai šo vietu pārvērstu par vilinošu galamērķi.
Pirms vairāk nekā gada Renārs kopā ar sievu nolēma iegūt tiesības pārvaldīt kādu muižu Latvijā. Tika apskatītas vairākas muižas, bet visas zvaigznes sastājās pie Īvandes muižas, kas ir viena no Kurzemes pērlēm. Noslēdzot ar Kuldīgas novada domi vienošanos par turpmāku muižas apsaimniekošanu, Sproģu ģimene ķērās pie muižas sakārtošanas. Muižas būšana ilgu laiku nelikusi ģimenei mieru – vilinājusi mūru senatnīgā smarža, nostāsti un mīti, kā arī iespēja būt daļai no vēstures un palīdzēt izbaudīt tās šarmu arī citiem.
Īvandes muižas komplekss ir celts neoklasicisma stilā un saglabājies salīdzinoši autentisks. Četras no septiņām ēkām saglabājušās līdz mūsdienām – klēts, stallis, vecā kungu māja un jaunā kungu māja. Muižu baroniem Heikingiem cēlis arhitekts Teodors Zeilers 19. gadsimta trīsdesmitajos gados. Tā ir neoklasicisma stila ēka ar askētisku galveno fasādi un romantizētu, greznāku parka fasādi. 1905. gadā tā nodedzināta, bet astoņus gadus vēlāk no jauna atjaunota.
Lantes muiža
"Ilgu laiku muiža bija atstāta novārtā – kopš 1945. gada te bija iekārtoti komunālie dzīvokļi. Tagad ēkai ir vajadzīga saudzīga un uzmanīga attieksme. Pirmās emocijas man bija mesties iekšā, darīt un paveikt visu uzreiz. Tad ar pāris sitieniem mani nolika pie vietas un lika saprast: "Lēnāk pār tiltu, draudziņ!" Tagad esmu sapratis, ka šis process notiks lēnām un izbaudot," stāsta pusmuižas jaunais īpašnieks, uzņēmējs, SIA "Kurbads un Ko" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.
Maras muiža
Maras muiža ("Gut Marren") pirmo reizi minēta 16. gadsimtā, kad īpašumu ieguvusi Buhholcu dzimta. Buhholci tur saimniekojuši vairāk nekā 220 gadus. Muižas kungu māja celta divreiz – sākotnēji 1550. gadā, bet vēlāk uz vecajiem pamatiem tā pārbūvēta 1750. gadā. No tā laika kungu māja ir saglabājusi savu vienkāršo, bet skaistu baroka valdzinājumu, "Tūrisma Gidam" pastāstīja nama tagadējā saimniece Ilga Pranča-Hartingera.
Šobrīd Maras muižā saimnieko Ilga kopā ar ģimeni. Viņa ar vīru muižu ieraudzīja 2004. gadā. Tolaik viņi vēl dzīvojuši Minhenē, Vācijā, bet uz Latviju bija atbraukuši atpūtā. Satikšanās ar muižu esot bijusi vienreizēja, un jau toreiz abi sapratuši, ka šajā namā ir kaut kas īpašs. "Atvaļinājuma laikā ieraudzījām šo muižu un kaut kas ar mums notika. Pusgada laikā mēs nolēmām, ka riskēsim – pārdosim īpašumu Vācijā un nomainīsim dzīvesvietu un veidu," teic Ilga.
Ziemeru muiža
Kā stāsta muižas saimnieces meita Egija Silāre, šobrīd muiža pamazām kļūst par kultūras rezidenci ar īpašu gaisotni, radošuma un iedvesmas vietu.
Ziemeru muiža hronikā minēta jau 1550. gadā, kad tās īpašnieks Johans Felbergs par 100 dālderiem pārdevis savu muižu svainim, brīvzemniekam Albertam Zeimeram (Albreht Seimer).1631. gadā zviedru valdība atdeva muižu Kristoferam Langenbergam, bet poļu laikos tās īpašnieks bija Rodgers Ārens. Polijas karalis muižu tālāk atdeva Jānim Cernovskim, kas to savukārt pārdeva Vazinskim. 1660. gadā Zviedrijas karalis muižu piešķīris valsts padomniekam Ēmundam Grīpenhīlam, kurš to pārdeva kapteinim Johanam Brantam. Branta dzimtas īpašumā muiža palika līdz 19. gadsimta sākumam, pastāstīja Silāre.
Lielā Ziemeļu kara gados visas muižas ēkas nodedzinātas pēc sērgas (1710.–1711. gada mēris), bet pēcāk tās pakāpeniski celtas un pārbūvētas no jauna.
1804. gadā muižu nopirka Johans Gotlībs fon Volfs un tā bija dzimtas īpašumā līdz Latvijas agrārai reformai. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Ziemeru muižā izvietota Latvijas robežapsardzības daļa, bet 1935. gadā to iegādājās Zemes bankas direktors Teodors Plūme. Viņš muižu uzdāvināja meitai Elvīrai Plūmei (Felsbergai) uz kāzām.
Padomju laikā muižas kungu namā bija Ziemeru ciema izpildkomiteja, bibliotēka, klubs, pienotava, kolhoza "Vaidava" kantoris, mežniecība un dzīvokļi. Deviņdesmitajos gados Felsbergi atjaunoja īpašuma tiesības, bet 2003. gadā muižas kungu māju un ūdenstorni nopirka Dita Balčus ar ģimeni.
Kabiles muiža
Šobrīd Kabiles muižas kungu mājās velvētajos pagrabos atrodas vīna darītava, kurā saglabājies unikāls 18. gadsimta interjers. Apkopojot senās leģendas par vīna darīšanu baronu laikos un izmantojot augstvērtīgas izejvielas, radīti muižas vīna darītavas dzērieni. Vīni darīti no Kurzemes puses dārzos augušiem un pašu rokām lasītiem āboliem, rabarberiem un bumbieriem.
Vīna darītava ir arhitektes, arhitektūras doktores Agates Eniņas un tāllēcējas, olimpisko spēļu dalībnieces Laumas Grīvas lolojums. Darītavas apciemojuma laikā viesus ne tikai iepriecina dzirkstošo dzērienu degustācijas un gūtā pieredze par vīna un sidra darīšanas mākslu, bet arī saimnieču stāsti par muižas vēsturi un restaurācijas procesu.
