Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Foto: Publicitātes foto
Lietuva tavā šķīvī: 10 garšīgi maršruti kaimiņvalsts virtuves iepazīšanai
Lietuvas virtuve nav tikai tradicionālie cepelīni, aukstā zupa vai ragainais šakotis – tā glabā virkni dažādu gardu noslēpumu, kas tā vien vilina tikt atklāti. No pasaules virtuvju nospiedumiem lietuviešu nacionālajos ēdienos līdz neparastiem mūsdienu garšas eksperimentiem, no autentiskām zivju kūpināšanas metodēm līdz ceptiem baložiem muižkungu gaumē – tas viss atrodams un nogaršojams tepat blakus!
Kumoss autentiskuma
Tumšā rudzu maize–kastinis–cepelīni–kuģelis–griķu kūka (babka)–pelmeņi
Lietuvas tradicionālo virtuvi veidojusi valsts ģeogrāfiskā atrašanās vieta un vēsais klimats. Jau izsenis galvenokārt audzēti graudaugi (rudzi, griķi u.c.), kartupeļi, cūkgaļa, augstā vērtē turētas meža veltes (sēnes, ogas un ārstnieciskie augi), no kuriem tad arī gatavoti sildoši ēdieni. Tiem, kuri novērtē kultūras mantojumu un autentiskumu, kā arī vēlas uzzināt par vietējām ēdiena gatavošanas tradīcijām un vēsturi, apgūt senas receptes un gatavošanas tehnikas, jādodas ceļojumā pa visiem pieciem Lietuvas etnogrāfiskajiem reģioniem – Aukštaitiju, Dzūkiju, Žemaitiju, Suvalkiju un Mazo Lietuvu, ar kuru vēsturi un tradīcijām var iepazīties Lietuvas Brīvdabas muzejā. Šo reģionu ēdieni galvenokārt nākuši no zemnieku māju virtuvēm un laika gaitā kļuvuši par nacionālo lepnumu, kas mūsdienās nogaršojami teju jebkurā Lietuvas restorānā.
Publicitātes foto
Meža garšas
Sēņu zupa–restorāns mežā–senākais lietuviešu deserts–Bišu muzejs
Šis ceļojums būs kā radīts tiem, kuri novērtē dabu, autentiskumu, dzīvošanu saskaņā ar dabas ritumu un brīvajā laikā vislabprātāk nododas aktivitātēm svaigā gaisā. Vislabāk Lietuvas meža garšas ir iepazīt rudenī. Noteikti jānogaršo tradicionālā baraviku zupa, ko vislabāk darīt viesnīcas "Labanoras" restorānā, kas atrodas vienā no lielākajiem Lietuvas mežiem – Labanoras reģionālajā parkā. Savukārt restorānu ķēde "Katpėdėlė", kas atrodas lielākajās Lietuvas pilsētās, piedāvā nogaršot baraviku zupu rupjmaizes podiņā, ko pēc tam var apēst. Bišu muzejā jūs gaidīs medus stāsti, darbnīcas, virkne dažādu medu un bišu produktu, kā arī senākais lietuviešu deserts – svaigi gurķi ar medu (tikai sezonā).
Publicitātes foto
Upju, ezeru un jūras bagātības
Tradicionālā zivju zupa–kūpinātas zivis–Zivju ceļš–Lietuvas Venēcija
Šis maršruts paredzēts zivju ēdienu un ūdens atpūtas cienītājiem. Lietuvā ir teju 6000 ezeru, no kuriem lielākā daļa atrodas Molētu, Dubiņģu un Zarasu reģionos, Baltijas jūras piekraste stiepjas 90 km garumā, bet no 30 tūkstošiem upju garākā ir Nemuna – 359 km. Savukārt Kuršu kāpas, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras, ir iekļautas UNESCO kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā. Tur zvejniecības metodes nav mainījušās gadsimtiem ilgi, bet apkārtējos ciematos un restorānos nobaudāms un iegādājams svaigs loms. Klaipēdas rajonā iespējams doties organizētā tūrē "Zivju ceļš", kura ietvaros apmeklē arī zvejnieku ciematiņu Miniju, kas dēvēts arī par Lietuvas Venēciju. Apgūstiet vimbu sālīšanu un pagatavošanu viesu namā "Jurodis", paši nokūpiniet zivis kūpinātavā "Ingos rūkyklėlė" vai dodieties īstā zvejas tūrē pa Baltijas jūru vai kādu no ezeriem vai upēm.
Publicitātes foto
No dārza šķīvī
Aukstā biešu zupa–zāļu tējas–zīļu kafija–zemnieku produkcija
Ja interesē rimta atpūta dabā un veselīgu dabas velšu apzināšana, tad Lietuvai ir, ko piedāvāt! Lauksaimniecībai Lietuvā ir senas tradīcijas, un mūsdienās vietēji audzētai bioloģiskai pārtikai tiek piešķirta liela nozīme, arvien vairāk restorāniem to iekļaujot savās ēdienkartēs. Gardēdis Karlo Petrini, kurš dibināja "Slow Food Movement", lietuviešu nacionālo lepnumu – auksto biešu zupu – nodēvējis par estētiskāko pasaules zupu. Baudiet to restorānā "Pasagėlė" netālu no Anīkšķiem, kur tiek izmantota tikai pašu audzēta produkcija – burtiski no dārza šķīvī. Tāpat restorāns piedāvā dabīgu dzērienu izlasi: ķimeņu kvasu, ozolzīļu kafiju vai bioloģisko ābolu sulu. Savukārt iegādāties zemnieku produkciju var gan galvaspilsētas Viļņas lielajos tirgos – "Halės turgavietė" un "Kalvarijų turgus" –, gan arī bioloģiskās pārtikas veikaliņos citās Lietuvas pilsētās, piemēram, "Vikis".
Publicitātes foto
Muižkungu ēdienkarte
Lāča un bebra gaļa–cepti baloži–zrazi–grilēta karpa–pildīta pīle
Šis maršruts būs piemērots vēstures entuziastiem un īsteniem gardēžiem, jo muižkungu ēdienkartē bija sastopami krietni vien izsmalcinātāki ēdieni par graudaugu un kartupeļu izstrādājumiem – piens, sviests, medījumi un pat tādi izsmalcināti labumi kā lāča vai bebra gaļa. Ja senāk šāda ēdmaņa bija tikai augstdzimušo privilēģija, tad mūsdienās muižkunga cienīgas maltītes piedāvā daudzi Lietuvas restorāni, kuri nereti atrodas bijušo muižu ēkās. Piemēram, restorāns, "Kuchmistrai", kas atrodas Zipļu muižā, piedāvā nogaršot Lietuvas Dižkunigaitijas ēdienus – ceptus baložus, zrazi, grilētu karpu vai pildītu pīli. Tāpat nobaudīt muižkungu ēdienus piedāvā Ilzenbergas muiža un Ilzenbergas muižas veikaliņš, Pakrojas muiža, Rusnes villa, Norvilišķu pils un Panemunes pils.
Foto: Irmantas Gelnas
Pasaules garša Lietuvā
Beigeļi–kartupeļu pankūkas–simtlapis–kibinai pīrādziņi
Lietuvas teritorija allaž bijusi vieta, kur satiekas dažādas kultūras, kas bagātinājušas arīdzan lietuviešu virtuvi, kurā jaušamas daudzu citu nāciju pēdas: ebreju, karaīmu, tatāru, itāļu, franču, bizantiešu, vācu u.c. Piemēram, beigeļus Lietuvā un Polijā ieveda ebreji, tiesa, padomju gados tie gandrīz izzuda. Mūsdienās Viļņas Lietuviešu ebreju biedrības namā atrodas košera beigeļu veikals, savukārt Hales tirgū – kafejnīca "Beigelistai". Arī kartupeļu pankūkas ir Hanukas svinību galvenais ēdiens, un pat kuģelis nāk no ebreju virtuves. Noteikti jānogaršo arī tatāru kārtainās rauga mīklas pīrāgs simtlapis (beķereja "Lapė Kepė") un karaīmu pīrādziņi kibinai (vislabāk to darīt Traķos), bet ja gribas nogaršot visu, tad jādodas lietuviešu ēdienu tūrē pa Viļņu.
Publicitātes foto
Saki "siers"!
Biezpiena siers–siera saldējums–siera muzejs
Šis maršruts iepriecinās tos, kuri nesmādē sieru nekādā veidā – svaigu, kūpinātu, govs, vai kazas –, kā arī ir atvērti eksperimentiem. Biezpiena siers ir lietuviešu kulinārais mantojums vēl no viduslaikiem, ko izgatavo no govs piena. Senāk to ēda kā desertu kopā ar medu, taču nu tas iegādājams katrā veikalā un tam piešķirts Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes produktu aizsardzības statuss (PGI). Pavisam autentiskā manierē to izgatavo, piemēram, Dargužu ciematā Varenas apgabalā, kur ir gan produkcijas veikals, gan restorāns, savukārt paša rokām iemācīties taisīt lietuviešu piena produktus var Ukmerģes Reģionālajā muzejā. Savukārt Lietuvas lepnuma siera "Džiugas" muzeja kafejnīcā var nogaršot siera desertus – tostarp arī siera saldējumu.
Uz kārā zoba
Šokolādes muzejs–šakotis–ābolu siers–"sliņķis"
Saldummīļiem Lietuva neliks vilties. Saldo ceļojumu iesakām sākt ar šokolādi – piemēram, Traķos, kur ir Šokolādes skulptūru muzejs, bet turpināt Viļņā, kur atrodas Šokolādes restorāns "AJ". Šokolādes muzejs ar gardām radošajām darbnīcām ir arīdzan Šauļos, bet netālu no Druskininkiem meklējams lietuviešu tradicionālās kūkas šakotis muzejs. Šis kārums līdztekus žagariņiem ir populārākie lietuviešu tradicionālie deserti. Vislabāk tos iegādāties specializētajos beķereju veikalos – "Sucre" Biržos, "Dzūkija" Viļņā vai "Jolantos šakočiai" ceptuvē Vilkavišķos. Savukārt "Pamario" beķerejā var iegādāties gan šakoti, gan sliņķi (tinginys) – saldo desu. Visbeidzot jānomēģina arīdzan lietuviešu kulinārais mantojums ābolu siers, kura pagatavošanai nepieciešamas vairākas dienas, bet pēc tam vēl mēnesis, lai tas nogatavotos. Šo kārumu gan var atrast lielākajā daļā lielo pārtikas veikalu.
Publicitātes foto
Ģimenes pusdienas
Svētceļnieku kvass–Putnu ciems–kaķu kafejnīca–Bajāru ciems
Lietuvu izgaršot var arī tā, lai jautri būtu ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem! Piemēram, Tītuvēnu Svētceļnieku centrā iespējams gan piedalīties dažādās izglītības programmās un radošajās darbnīcās, gan nogaršot piecu veidu kvasu. Savukārt Putnu ciemā līdztekus dažādiem lauku sētas iemītniekiem un virknei mājputnu var sastapt arī strausus, kā arī nogaršot no strausu olas pagatavotu omleti. Kas zīmīgi – viena strausa ola sver apmēram divus kilogramus un ir līdzvērtīga 35 vistas olām. Savukārt galvaspilsētā Viļņā atrodas kaķu kafejnīca, kur pūkainie lolojumi brīvi staigā savā nodabā vai zviln blakus apmeklētājiem. Lai kopā ar bērniem izbaudītu tradicionālo Lietuvas virtuvi, jādodas uz Kauņas Bajāru ciemu, ar kuru vienā ēkā atrodas "CurioCity" – izglītojošs centrs bērniem.
Publicitātes foto
Modernās virtuves brīnumi
Cepelīni ar kaņepju sēklām–pusdienas aizvērtām acīm–lietuviešu vīns
Ceļojums Lietuvas modernajā virtuvē ir tikpat aizraujošs (un gards) kā tradicionālo ēdienu izzināšana, jo gastronomisko inovāciju radīšanā restorāni sadarbojas gan ar vēsturniekiem, gan vietējiem zemniekiem. Piemēram, restorāna "Queensberry" ēdienkartē atrodamas autentisku ēdienu versijas modernā izpildījumā, kā arī vairāk nekā 60 dažādu vīnu, tostarp nātru, rabarberu un ērkšķogu, kas labi garšos kopā ar "vėdarai" (kartupeļu desu) vai cepelīniem ar kaņepju sēklu pildījumu. Savukārt izbaudīt modernās Lietuvas garšas "līdz kaulam" piedāvā "Apvalaus stalo klubas" restorāns ar pusdienu piedāvājumu aizvērtām acīm. Ja tomēr priekšroka tiek dota maltītei atvērtām acīm, baudījums neizpaliks – restorāns atrodas gleznainā vietā Galves ezera krastā ar skatu uz Traķu pili.
Projekta ''Laižam uz Lietuvu!"' veidotāji: saturs tapis sadarbībā ar Lietuvas nacionālo tūrisma attīstības aģentūru, redaktores – Kristīne Melne un Sabīne Košeļeva, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Nikolajs Trubačistovs, projekta vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.