Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Foto: Publicitātes foto/Irmantas Gelūnas
Milzu kartupelis un slepenie imperatores randiņi: muižas un pilis, ko apskatīt Lietuvā
Piļu un muižu apbraukāšana ir interesanta ne tikai tiem, kurus aizrauj vēsturiski notikumi. Bieži vien senās ēkas sevī glabā aizkustinošus mīlasstāstus un dažādus noslēpumus, ikvienam no mums ļaujot sajust aizgājušo gadsimtu elpu un uz brīdi aizceļot atpakaļ laikā. Arī Lietuvā netrūkst līdz mūsdienām saglabājušos piļu un muižu, un sadarbībā ar Lietuvas Nacionālā tūrisma veicināšanas aģentūru "Lithuania Travel" un Lietuvas piļu un muižu asociāciju piedāvājam nedaudz tuvāk iepazīt dažas no tām.
Mīlestība un meitene ar izmazgātajiem matiem: Ilzenbergas muiža
Pavisam netālu no Latvijas-Lietuvas robežas atrodas neparastā Ilzenbergas muiža (Ilzenbergo dvaras), kas reiz bijusi Latvijas teritorijā – vieta, kur senatnes elpa sajaukusies ar moderno laiku. Tās pievārtē apmeklētājus gaida milzīgs kartupelis, kas ir oriģināls veltījums lietuviešu mīlestībai pret kartupeļiem, bet pašā muižas teritorijā ir viena no romantiskākajām vietām Lietuvā – Mīlestības saliņa, kuru apvij leģenda par divu latviešu jauniešu Ilzes un Jāņa mīlestību. Tur atrodas arī ezers, kam, raugoties no putna lidojuma, ir Lietuvas kontūra.

Atjaunotajos muižas namos iespējams gan nakšņot, gan iepazīt dažādas amatniecības prasmes, un muižā darbojas arī bioloģiskā saimniecība un tiek ražota ekoloģiska produkcija, kuru var nogaršot un iegādāties.

Ilzenbergas muižu apvij iespaidīgs un plašs parks ar dažādiem vides objektiem, kur, starp citu, var aplūkot arī latviešu mākslinieka Aigara Bikšes veidoto nedaudz provokatīvo skulptūru "Meitene ar izmazgātajiem matiem".
Foto: Irmantas Gelūnas/Publicitātes foto/DELFI
Krievijas imperatores slepenā randiņu vieta: Kretingas muiža
Kretingas muiža (Kretingos dvaras) apmeklētājus sagaida ar 24 muižas kompleksa ēkām un koptu muižas parku, kurā greznojas skulptūras un strūklakas.

Muižas parkā iespējams atrast izgrebtu divpusēju soliņu – Mīlestības akmeni. Leģenda vēsta, ka šis akmens bijis Krievijas imperatores Katrīnas II un tā brīža muižas īpašnieka Platona Zubova slepenā satikšanās vieta. Senā mīlestība ir dzīva vēl šodien – leģenda vēsta, ka, atklājot savas jūtas, sēžot uz šī soliņa, mīlniekus gaidīs ilga un spēcīga mīlestība.

19. gadsimtā Kretingas muiža nonāca grāfa Jozefa Tiškeviča pārziņā, kurš pārveidoja muižas ēkas un iekārtoja iespaidīgu oranžēriju. Savā laikā šis bija viens no lielākajiem ziemas dārziem Eiropā un pārsteidza ar augu daudzveidību. Šodien Ziemas dārzā gandrīz 700 kvadrātmetru platībā aug 580 augu sugas. Tostarp – arī mūsu klimata apstākļiem visai neierastie banānkoki.

Muiža izcēlās arī ar to, ka tai bija sava hidroelektrostacija un telefonu līnija, kas apvienoja muižu ar Pluņģes un Rietavas muižām. Šī ir viena no Lietuvas muižām, kura līdz mūsdienām saglabājusi gandrīz visas ēkas vai to fragmentus.
Foto: Lietuvas piļu un muižu asociācija/Publicitātes foto
Aleksandra Puškina daiļrades cienītājiem. Markuču muiža
Markuču muiža (Markučių dvaras), kas atrodas Viļņas pilsētas dienvidaustrumu daļā, būs interesants galamērķis tiem, kuriem tuva krievu literatūras klasika – tur kopš 1948. gada iekārtots Aleksandra Puškina literatūras muzejs.

Muižai ir sena un notikumiem bagāta vēsture, un tur saimniekojuši Radvili, Tiškeviči, Hodkeviči. Tomēr par spilgtākajiem muižas saimniekiem kļuva dzejnieka un rakstnieka Aleksandra Puškina dēls Grigorijs ar sievu Varvaru.

Viesojoties šeit, patiesi iespējams atgriezties atpakaļ laikā – muzejā var aplūkot sešas autentiski iekārtotas istabas no 19. gadsimta beigām, kur aplūkojamas gan mēbeles, gan mājsaimniecības priekšmeti, fotogrāfijas un mākslas darbi. Pie muižas aplūkojama arī Svētās Varvaras kapliča ar īpašām ikonām un izstaigājams 18. gadsimta parks ar dīķiem.

Muiža radošo gaisotni saglabājusi arī mūsdienās – tur regulāri tiek rīkotas dažādas izstādes un pasākumi.
Foto: Lietuvas piļu un muižu asociācija/Publicitātes foto
Žemaitijas Versaļa un Pērkona ozols: Pluņģes muiža
Mūsdienās Pluņģes muižas (Plungės dvaras) ansambli veido desmit 19. gadsimtā būvētas ēkas un viens no lielākajiem un skaistākajiem jaukta stila parkiem Lietuvā. Muižas arhitektoniskajā ansamblī ietilpst: neorenesanses stila muižas ēka un divas muižas darbinieku ēkas (t.s. oficinas), neogotikas stilā celts zirgu stallis, par "pulksteņa namiņu" saukta vasaras villa-oranžērija, veļas mazgātājas un advokāta nami, muižas pārziņa nams, vārti ar sarga mājiņu.

Kopš 1994. gada muižā, kas tiek dēvēta par Žemaitijas vai Lietuvas Versaļu, darbojas Žemaišu muzejs, kurā ir apskatāmi priekšmeti, kas ir saistīti ar žemaišu kultūru un mākslu visā pasaulē..

Muižas parkā aug Pērkona ozols – viens no Lietuvas senākajiem un lielākajiem ozoliem –, kā arī leģendām apvītā Raudošā liepa un Piecu stumbru osis.

Savulaik muiža piederēja Ogiņsku muižnieku dzimtai, un Bogdans Ogiņskis, kā tolaik lielākajās Eiropas muižās bija populāri, izveidoja, finansēja un uzturēja 60 cilvēku muižas orķestri, zināmu arī aiz Lietuvas robežām.
Foto: Lietuvas piļu un muižu asociācija/Publicitātes foto
Iepazīsties – ūdens dzirnavas! Ļubavas muiža
Ļubavas muiža ir viena no senākajām Lietuvas muižām, kas rakstu avotos minēta no 16. gadsimta. Tāpat kā par Žemaitijas Versaļu dēvētajai Pluņģes muižai Ļubavas muižai kādreiz bija savs orķestris, kurš dzīvoja milzīgā, greznā baroka vārtu kompleksā. 20. gadsimta sākumā šeit tika uzcelts zirgu stallis un modernas ūdens dzirnavas. 20. gadsimta sākumā dzirnavu mehānismu darbināja ne senais ūdens rats, bet 70 zirgspēku turbīna, kura darbojas līdz pat mūsdienām, – pateicoties šai turbīnai, izmantojot ūdens enerģijas avotu, dzirnavās arī šodien tiek ražota elektrība.

Spriežot pēc 18. gadsimta inventāra, muižas komplekss sastāvējis no 20 ēkām, un tur darbojusies alus darītava, kas agrāk tika saukta par bravoru, atradusies lietu glabātuve, maiznīca un citas ēkas.

Netālu no Viļņas esošā Ļubavas muiža ir atvērta apmeklētājiem, un tur iespējams vairāk uzzināt ne tikai par muižas vēsturi un bijušajiem iemītniekiem, bet arī tuvāk iepazīt vienu no cilvēka ikdienai un attīstībai svarīgākajiem atklājumiem – ūdens dzirnavas. Tāpat muzejā tiek demonstrēti vēl vairāk nekā desmit citi ražošanas procesi: koksnes apstrāde, metālapstrāde, vilnas filcēšana un pat elektrības ražošana.
Foto: Lietuvas piļu un muižu asociācija/Publicitātes foto
Punkts Lietuvas aizsardzībai: Medininku pils
Tiek lēsts, ka Medininku pils (Medininkų pilis) uzcelta 14. gadsimta pirmajā pusē. Tā ir bijusi viens no galvenajiem punktiem, kas paredzēts Lietuvas valsts aizsargāšanai, un gar Medininku augstieni, kur tā atrodas, veduši senākie Lietuvas tirdzniecības ceļi.

Gadsimtu gaitā pils daudz ko pārdzīvojusi un cietusi, tomēr tā vienmēr nosargāta un atjaunota. Ar Lietuvas valsts atjaunošanu aizsākās arī jauns Medininku pils dzīves etaps, un 1993. gadā tika uzsākta pils torņu rekonstrukcija.

Medininku pils mūsdienās ir viena no lielākajām pilīm ne tikai Lietuvā, bet arī Centrālajā
un Austrumeiropā, un tieši tur ir jādodas, ja ir vēlme uzzināt, pret ko un kā gadsimtu gaitā cīnījušies lietuvieši – pils bijusi viens no galvenajiem Lietuvas aizsardzības punktiem.
Foto: Lietuvas piļu un muižu asociācija/Publicitātes foto
Vienkāršas elegances paraugs: Burbišķu muiža
Burbišķu muiža (Burbiškio dvaras) atrodas Anīkšču reģionālajā parkā, netālu no Rubiku ezera. Gleznainajā Anīkštas upes krastā jau no tāluma redzama stilīga muiža – 19. gadsimta arhitektūras piemineklis, neoklasicisma pērle, kas apbur ar vienkāršību un eleganci.

Burbišķu muižā patiesi iespējams izbaudīt aizgājušo laiku noskaņu – smalkais, rūpīgi atjunotais un izsmalcinātais interjers ir bauda gan acīm, gan dvēselei. Sienu un griestu gleznojumi, autentiskie 19. gadsimta kamīni, oriģinālās brūnās oškoka durvis, trauki, kokgriezumi un neskaitāmas citas interjera detaļas aizraus ikvienu un ļaus fantāzijās atdzīvināt kādreizējo muižas iedzīvotāju dzīvesstilu.

Muižā iekārtota arī smalka Cigāru istaba, kur, skanot Kubas mūzikas ritmiem, iespējams uzsmēķēt Kubas cigārus un draugu kompānijā iemalkot rumu. Garšas kārpiņas var palutināt muižas restorānā, bet, ja ir vēlme izbaudīt patiesi aristokrātiskas brīvdienās, smalkajā namā iespējams arī pavadīt nakti.
Foto: Burbiskis.lt/Publicitātes foto
Slepenā pazemes eja: Paņemunes pils
Nemunas krastā slejas svarīga Lietuvas notikumu lieciniece – Paņemunes pils (Panemunės pilis). 17. gadsimta sākumā celtā un vēlāk pārbūvētā pils bija paredzēta nevis aizsardzībai, bet augstmaņu dzīvei.

Paņemunes pils slēpj simtiem stāstu par zem Nemunas izrakto pazemes eju, pa kuru bijis iespējams nokļūt otrā krastā esošajā Gelgaudišķu muižā. Vietējie stāsta, ka Napoleons Bonaparts pat nosūtījis franču karavīrus meklēt šo slepeno eju.

Mūsdienās pilī darbojas viesnīca, restorāns, notiek mūsdienu mākslas izstādes un nedēļas nogalēs – amatnieku gadatirgi.
Foto: Panemunespilis.lt/Publicitātes foto
Slepenā pazemes eja: Užutraķu muiža
Netālu no daudzu tūristu iecienītā galamērķa Lietuvā – Traķu pils – slejas vēl kāda apburoša senatnīga celtne – Užutraķu muiža, kas ierindojama starp skaistākajām un līdz mūsu dienām labāk saglabātajām kaimiņvalsts muižām.

Arī to savulaik iekopis grāfs Jozefs Tiškevičs kopā ar sievu Jadvigu, un, veidojot muižas ansambli, viņus iedvesmojusi Traķu ainava.

Padomju gados muižā darbojusies sanatorija, vēlāk – pionieru nometne un tūrisma bāze, bet mūsdienās pamazām atjaunots ēku aizgājušo laiku spožums. Neorenesanses stilā celtajā namā un tā apkaimē bieži notiek dažādi koncerti un citi pasākumi.

Viens no svarīgākajiem punktiem, kas turp vilina tūristus, ir skats no muižas terases uz Galves ezeru un Traķu pili ezera salā.
Projekta ''Laižam uz Lietuvu!"' veidotāji: saturs tapis sadarbībā ar Lietuvas nacionālo tūrisma attīstības aģentūru, redaktores – Kristīne Melne un Sabīne Košeļeva, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Nikolajs Trubačistovs, projekta vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.