"Kas attiecas uz Velna grāvi, tur tiešām var mazliet nomaldīties un pazaudēt apņēmību," par šī dabas objekta meklēšanu stāsta fotogrāfs Ikars Kubliņš no"PhotoRiga.com". Viņš nesen pabijis pie šī Latvijas ainavai neparastā, dabīgi veidotā akmeņu krāvuma Nāružas upes gultnē.
Nāruža ir neliela upīte, kas pirms akmeņainās ielejas jeb Velna grāvja ir uzplūdusi plašā un purvainā ielejā. Tālāk upītei ir veidojies dabīgs aizsprosts, caur kuru tā izlauzusi gravu. "Nāruža te ir ļoti akmeņaina. Upītes gultne ir pilna ar lieliem, zaļu sūnu apaugušiem akmeņiem, kas varētu būt saripojuši upītes gultnē no abām pusēm. Akmeņainā upītes gultne – Velna grāvis – ir ap 100 metru gara, ap 30 metru plata, ar četru līdz piecu metru kritumu, abu krastu stāvās nogāzes pienāk cieši klāt upītei, kas šajā vietā tek zem akmeņiem," teikts "Ancientsites.eu". Tālāk ir arī Velna klēpis, kas gan netiek īpaši rādīts un atklāts apmeklētājiem, jo šī vieta ir arī senkapi, kurus diemžēl pirms kāda laika papostījuši "melnie racēji", stāsta zinātāji šajā pašā interneta vietnē.
Teika, kas publicēta Ērgļu novada mājaslapā, stāsta, ka vecos laikos kāds zvejnieks ietaisījis upītē taci un licis tīklus. Tad sakūris uguni un cepis zivis. Pienācis Velns un prasījis, lai dodot šim arī. Zvejnieks nav devis. Tad velns sadusmojies: "Aizbēršu upi ar akmeņiem, lai ūdeņi atgriežas atpakaļ purvos". Pirms zvejnieks paspējis ko bilst, akmeņi sākuši birt kā krusa. Akmeņi melnā krāsā un Dabas muzeja speciālisti uzskata, ka upītes ūdenī ir daudz mangāna.
Diemžēl informācijas par Velna grāvi un klēpi ir maz, lai arī objekts ir ainavisks un ļoti skaists.
Ikars Kubliņš stāsta, ka pēc kartes izskatās, ka Velna grāvim ir divas pieejas, bet īstā ir tikai viena. "No Rīgas puses, braucot pa pirmo ceļu, aizbrauc līdz pļaviņai, kur ir norāde (sena), bet tu, cilvēks, staigā pa pļaviņu, nekāda tālāka ceļa tur nav, tikai krūmi, brikšņi un pamežs, kur atrod tikai atsevišķus akmeņus, bet ne pašu krāvumu. Arī mēs jau padevāmies un griezām ārā uz Ērgļu ceļa, lai brauktu tālāk, pēc dažiem kilometriem ieraudzījām vēl vienu zīmi ceļmalā, nu braucām. Izrādās, skaists, ainavisks Vidzemes celiņš, kas beigās aizveda līdz nelielai noriņai, kur vieta atstāt dažas mašīnas un tur arī zīme uz Velna klēpi, šoreiz tātad pieejot upei no austrumu puses."
Arī šeit esot jāpaiet pa taku cauri mežam, bet, sekojot norādēm, varot atrast īsto vietu, taču jābūt pacietīgiem. "Divi pirms mums jau padevās un pārāk ātri atnāca atpakaļ…" stāsta fotogrāfs, skaidrojot, ka jāiet pa taku nepilns kilometrs, tad pa kāpnītēm uz leju līdz upei, kur arī atrodas meklētais objekts. Tā kā ceļš ved pa mežu un kāpnēm, ar bērnu ratiņiem šeit izbraukt nav iespējams, bet "ķengursomā" mazuli var paņemt līdzi, pārbaudījis Ikars Kubliņš.
Vēl citas fotogrāfijas un stāstus par Ikara apceļotajiem Latvijas dabas objektiem atradīsiet "Photoriga.com" katalogā.
