10 interesantas takas Jūrmalā – bērniem, veselīgai atpūtai un dabas baudītājiem

Visas šajā rakstā minētās takas un maršruti ir atzīmēti šajā kartē:

Par pastaigu maršrutiem Jūrmalā lasiet arī šeit.

Ragakāpas dabas parks atrodas priežu mežā pie Lielupes ietekas jūrā. Tā ir skaista, cilvēka darbības gandrīz neskarta vieta, kur priežu mežā pa koka laipām vai skuju klātām takām var labi izstaigāties. Pa nesen atjaunotajiem pastaigu ceļiem var aiziet līdz jūrai vai uzkāpt kādā no skatu platformām.

Turpat ir arī soli, kur piesēst un apēst sviestmaizes ar tēju no termosa. Bet, ja gribas ko smalku un skaistu, pēc kārtīgas pastaigas mežā var doties uz restorānu "36. līnija", kas atrodas vienā takas galā, parka Bulduru pusē. Te pavārs pacienās ar gardiem ēdieniem un varēs baudīt gan skaistu skatu, gan svaigu jūras gaisu.

Savukārt otrā takas galā, Lielupes pusē, kur kādreiz atradās slavenais zvejnieku kolhozs "Jūras līcis", priežu pakājē var apskatīt senas zvejnieku laivas un namus Jūrmalas brīvdabas muzejā. 16. aprīlī te pēc latviešu tradīcijām svinēs Lieldienas, savukārt 20. maijā norisināsies Muzeju nakts pasākumi. Vairāk par šo un citiem Jūrmalas muzejiem lasiet šeit.

Ja nezināt, ko interesantu brīvdienās pasākt kopā ar bērniem, tad noteikti vērts aizbraukt uz Jūrmalas mežaparku, kur ir gan atrakcijas dažāda vecuma bērniem, gan skeitparks un asfaltēta trase skrituļslidotājiem un riteņbraucējiem, kurā nebūs jābaidās par automašīnu klātbūtni.

Starp priedēm un pavasarī ziedošiem rododendriem vijas arī pastaigu celiņš ar soliņiem tā malās. Mežaparkā atrodas arī 33 metrus augsts tornis ar 12 skatu platformām – šeit no putna skatupunkta varēsiet paraudzīties uz jūru, Lielupes pļavām un Jūrmalu.

Parkā ir arī kafejnīca, kas gan parasti darbu uzsāk, iestājoties siltam laikam.

Pastaiga gar jūru ir iecienītākā izklaide un atpūta Jūrmalā jau vairākus gadsimtus. Jau 19. gadsimta vidū atpūtnieki šurp brauca izvēdināt galvu, elpot svaigo priežu un jūras gaisu, kā arī nodoties interesantām sarunām.

Mūsdienās nekas nav mainījies – līdzko laiks ir kaut cik piemērots, Jūrmalas piekraste ir pilna gan pirmo saules staru ķērāju, gan aktīvas atpūtas cienītāju, bet pēcpusdienās daudzi izbauda pastaigu gar jūru pirms koncerta apmeklējuma Dzintaru koncertzālē.

Protams, gar jūru var staigāt visā 24,2 kilometrus garās pludmales garumā, bet koka laipa, kas ļauj izvairīties no smiltīm kurpēs un ērtāk stumt, piemēram, bērnu ratiņus vai pārvietoties cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, iekārtota Dzintaru pludmalē. Arī diennakts tumšajā laikā ikviens te var doties pastaigā gar jūru pa izgaismoto pastaigu taku. No koka dēlīšiem izgatavotais celiņš ir aptuveni kilometru garš.

Pludmale ir apgaismota posmā no Dzintaru koncertzāles Turaidas ielā līdz Tirgoņu ielai Majoros.

Vēl viens neliels, bet nostāstiem bagāts pastaigu maršruts ir Raiņa priedes Pumpuros. Vietas, kur latviešu literatūras karalis smēlies iedvesmu, sapņojis, kalis plānus un vienkārši atpūties.

Atstājiet automašīnu kādā no mazajām ieliņām vai pie restorāna "Laiks" un dodieties uz jūras pusi. Jau pēc pēdējām mājām sāksies skaists, staltu priežu mežs un kāpu josla, kur iekārtots parks un celiņi. Pašā jūras krastā, pirms kārkliem, ieraudzīsiet tēlnieka Kristapa Gulbja veidoto skulpturālo objektu "Raiņa priedes". Tas simboliski iemūžina atmiņas un liecību par laiku, vietu un notikumiem, kas te kādreiz risinājušies, un ļoti organiski iekļaujas ainavā ar savu vienkāršību un reizē dramatismu.

Tālāk var doties pa kreisi nelielā pastaigā gar jūru līdz norādei uz Pumpuru dzelzceļa staciju, kur, izejot cauri kāpām, iepretim vecajai viesnīcai "Liesma", kas vēl tikai gaida savu atdzimšanu, kāpas nogāzē atrodas neliels namiņš – Raiņa un Aspazijas pirmā īstā dzīvesvieta Jūrmalā.

Jūrmala noteikti ir arī veselības pilsēta – te netrūkst sanatoriju, spa un citu atpūtas un atjaunošanās vietu. Tomēr pati lielākā bagātība ir svaigais priežu gaiss un jūras tuvums. To pārpārēm var izbaudīt, izejot aktīvās atpūtas un veselības maršrutu Kauguros. Tas sākas uzreiz aiz Kauguru pēdējām privātmājām, iepretim vecajam tirdzniecības centram, pie kura ver ērti atstāt auto vai izkāpt no autobusa.

Jūrmalas veselības maršruts divu kilometru garumā Kauguros ved pa priežu mežā gar Kaugurciemu līdz pat jūras krastam. Šīs kādreiz bijušas vietas, kur apkaimes zvejnieki vilkuši lielos lomus, ko vēlāk turpat varējis arī iegādāties. Tagad šādas ainas te vairs nav vērojamas, bet piekraste piemērota aktīvai atpūtai.

Priežu mežā, sekojot norādēm, atradīsiet stendus ar uzdevumiem ne tikai ķermenim, bet arī prātam, kas būs pa spēkam gan lieliem, gan maziem.

Pastaiga pa meža takām un nelielo posmu gar smilšaino jūras malu aizņems nedaudz vairāk par stundu.

Nedaudz aiz Kauguriem, braucot Jaunķemeru virzienā, kreisajā pusē ir Slokas ezers – brīnišķīga vieta, kur ik gadu atgriežas tūkstošiem putnu. Pavasarī un rudenī te tiek organizētas Putnu vērošanas dienas – izglītojošas lekcijas un bezmaksas ekskursijas. Šopavasar tās norisināsies 8.–9. aprīlī.

Bet tie, kam netīk šādi kolektīvi pasākumi, droši var doties atklāt ezera apkārtni arī paši. Gar Slokas ezeru ved lokveida taka, kuras garums ir aptuveni trīs kilometri. Tā vijas gan gar ezera krastu, gan cauri mežam. Pastaigājoties var apskatīt dažādus meža tipus – sākot ar kāpu un priežu sauso ainavu un beidzot ar pavasarī applūstošām, romantiskām melnalkšņu audzēm.

Slokas ezerā ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas, un tā ir nozīmīga migrējošo putnu atpūtas vieta, tāpēc šī ir laba putnu vērošanas vieta, īpaši pavasara un rudens putnu migrācijas laikā. Putnu vērošanai Slokas ezera krastā slejas pat peldošs putnu vērošanas tornis.

Nogriežoties pa Ķemeru ceļu un pabraucot dažus kilometrus, labajā pusē ieraudzīsiet norādi uz Ķemeru nacionālā parka administrāciju "Meža mājā". Iegriezieties tur un drīz nonāksiet pie veclaicīga, atjaunota mednieku stila nama kādi bieži redzami Bavārijas mežos.

Šeit sākas takas, kas ļauj iepazīt veco Ķemeru kūrortu un izstaigāt ļoti romantiskās, gluži vai mazas Venēcijas cienīgās kanālu un upīšu sistēmas mežā.

Var doties pa Melnalkšņu dumbrāja laipu un sausām kājām iepazīt mitru, dabisku lapu koku mežu – melnalkšņu dumbrāju. Takas garums ir vien puskilometrs, un labākais laiks tās apmeklēšanai ir tieši pavasaris, kad apkārtējo mežu applūdina Vēršupītes ūdeņi un zied dzeltenās purenes, bet meldros, plaukstošās ievās un kokos apdullinoši dzied putni – sirreāli un fantastiski skati garantēti.

Dumbrāja laipa ir savienota ar Meža taku, kas ved pa Ķemeru vēsturiskā kūrorta parka celiņiem un iepazīstina ar reti sastopamu, krāšņu un bagātīgu lapu koku mežu – ozolu gāršu. Parkā savukārt noteikti jāaiziet līdz Mīlestības saliņai un nelielajam paviljonam, sēravotam "Ķirzaciņa", iespaidīgajai sanatorijas ēkai un vecajai pareizticīgajai baznīcai.

Taka ir piemērota bērnu ratiņiem un apmeklētājiem ratiņkrēslos.

Šis ir garākais pārgājienu vai riteņbraukšanas maršus jeb taka šajā sarakstā, un tā izved arī nedaudz ārpus Jūrmalas.

Ceļš no Ķemeriem vijas cauri dažādiem mežiem uz stāvo Zaļo kāpu. Kad, braucot vai ejot pa meža ceļu no Ķemeru puses, pēkšņi šķiet, ka priekšā ir stāva siena, esat droši – tā ir Zaļā kāpa jeb vairākus kilometrus garš, ar priežu mežu noaudzis smilšu valnis, kas ir veidojies kā senās Litorīnas jūras krasts pirms vairākiem tūkstošiem gadu, teikts Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.

Šo maršrutu var izbraukt gan ar velosipēdu, gan doties pārgājienā. Pašā Zaļajā kāpā gan ar riteni nevajadzētu braukt, jo šī ir ļoti saudzējama teritorija – labāk pieslēdziet vellapēdu pie kāda koka un tālāk dodieties kājām.

Pēc Zaļās kāpas apskates ceļš vedīs līdz Antiņciemam, kas ir viena no pēdējām vietām Latvijā, kur tika ievilkta elektrība (1988/89. gadā). Netālu ir arī Kaņiera pilskalna dabas taka un putnu vērošanas tornis Kaņiera ezerā. Par pārgājienu Zaļajā kāpā lasiet arī šeit.

Lai izbrauktu taku ar velosipēdu būs nepieciešama aptuveni pusotra stunda, bet, kājām ejot, trīs stundas.

Ķemeru nacionālais parks ir neskaitāmu dabas bagātību krātuve un īpaša vieta gan Latvijas gan visas Eiropas mērogā. Ne velti šis ir viens no apmeklētākajiem objektiem Latvijā. Un, tā kā parks ir vairāk nekā 44 tūkstošus hektāru liels, citu atpūtnieku klātbūtni tikpat kā nejūt. Lai arī netrūkst skaistu pastaigu vietu ikvienā parka daļā, iecienītākā ir tīreļa taka purvā.

Tā aizvedīs sūnu, purva priedīšu, akaču, tumšu ezeriņu un vaivariņu smaržu valstībā. Purvā ved koka dēļu laipa, kas veidota divos lokos – "mazais" aplis ir 1,4 kilometrus garš, bet "lielais" – 3,4 kilometrus. Ejot pa lielo loku, varēsiet uzkāpt arī skatu tornī un pavērot purva valstības mieru no augšas.

Ja Rīgā atgriezīsieties pa Ventspils šoseju, uzreiz aiz Kūdras, kreisajā pusē ieraudzīsiet norādi uz Pirmā pasaules kara Brāļu kapiem. Atstājiet auto sānceļa labajā pusē un tālāk dodieties kājām.

Pa koka laipu, gar nelielu dīķi jādodas cauri rāmai baltu bērzu birzij līdz diviem sirmiem ozoliem. Tur atrodas piemiņas plāksne kritušajiem strēlniekiem. Blakus agrā pavasarī zied dzeltenas purenes, bet vēlāk kuplo koši rododendri.

Šī ir pavisam īsa, bet romantiska un arī klusi cienījama atmiņu taka.

Materiāls tapis sadarbībā ar Jūrmalas pilsētu