
Dzelzceļa stacijas ēka, ko senos rakstos dēvēja arī par vakzāli, ir īpašs arhitektonisks objekts, kas aizpagājušā un pagājušajā gadsimtā, vienlaicīgi kalpojot vilcienu kustības organizēšanai, tika pozicionēts kā pilsētas vai apdzīvotas vietas vizītkarte un pildīja pasažieru, to pavadītāju vai sagaidītāju īslaicīgas izmitināšanas funkciju. Stacijas ēkas telpās nereti tika nodrošināti sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, preses izdevumu tirdzniecība, pasta un finanšu pakalpojumu operācijas un pat izklaides pasākumi.
Laikam ritot stacijas ēku funkcijas ir mainījušās, un daudzas no stacijām ir piedzīvojušas būtiskas transformācijas. Par piemēru tam kalpo arī Rīgas pasažieru jeb Centrālā dzelzceļa stacija.
Tomēr, pat neskatoties uz postošajiem kara gadiem un sociālistiskajā iekārtā nereti valdošo nihilistisko attieksmi pret industriālo arhitektūru, daudzas no Latvijas dzelzceļa stacijas ēkām arī mūsdienās neatstāj sabiedrību vienaldzīgu.
Pēdējo simts gadu laikā uzbūvētas vairāk nekā 200 dzelzceļa staciju ēkas, starp kurām ne mazums ir pelnījušas ievērību. "Latvijas dzelzceļš", svinot savas dibināšanas 100. gadadienu, aicina aplūkot dažas no stacijām, kuras ir īpašas.