Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīca, kur kristīts un laulāts hercogs Jēkabs

Adventes laika ceļojums pa Latvijas skaistākajām baznīcām (1. daļa)
Foto: Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas draudzes arhīvs


Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīca pirmo reizi dokumentos minēta jau 1252. gada 18. oktobrī. Baznīca bija Kurzemes hercogistes pirmās galvaspilsētas Kuldīgas (Goldingen) galma dievnams. Baznīcā kristīts un laulāts pats hercogs Jēkabs ar Brandenburgas princesi Šarloti Luīzi.

Leģenda vēsta, ka baznīcas nosaukums cēlies no kādas Katrīnas, kas ziedojusi baznīcas celtniecībai, taču nelietīgi apmelota un sodīta uz moku rata, vēlāk pasludināta par svēto. Kapa plāksne pie Dienvidu mūra tiek uzskatīta par viņas atdusas vietu. Viņas piemiņai virs baznīcas sānu ieejas izveidots medaljons ar mocekļa kroni galvā, moku ratu un zobenu rokās. Stāsta elementi redzami arī Kuldīgas ģerbonī – to 1791. gadā kalis A. Kohs.

Adventes laika ceļojums pa Latvijas skaistākajām baznīcām (1. daļa)
Foto: Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas draudzes arhīvs

Viena no senākajām baznīcas daļām ir Dienvidu portāls jeb galma durvis. Tās senāk drīkstējuši lietot tikai hercogs Jēkabs, viņa sieva hercogiene Luīze Šarlote un galms. Virs portāla atrodas Sv. Katrīnas medaljons.

Interesants ir stāsts par baznīcas torņiem un zvaniem. 1615. gadā pilsētā izcēlās ugunsgrēks, baznīcai nodega abi torņi un izkusa zvani, taču pats dievnams palika neskarts. Draudze nekavējoties pasūtījusi jaunus zvanus, ko lēja Lībekā. Pēc 30 gadiem dievnamam uzcēla vienu torni ar galeriju, bet 1655. gadā pēc draudzes lūguma hercogs Jēkabs licis baznīcu atjaunot. Tomēr tas nebija uz ilgu – jau pēc četriem gadiem baznīcu piemeklēja jauna ugunsnelaime, atkal nodedzinot torņus, zvanus un ērģeles. 1670. gadā pilsētas maģistrāts sūtīja draudzes priekšnieku Stefanu Gamperu uz Hanzas savienības pilsētām, lai vāktu ziedojumus baznīcas atjaunošanai. Lībekā izlēja jaunus zvanus un baznīca tika pilnīgi atjaunota.

Tagadējais baznīcas tornis būvēts 1866. gadā, un tā augstums ir 45 metri. Zvanu platforma atrodas 34 metru augstumā, no tās labi pārskatāma Kuldīga ar lielisku skatu uz vecpilsētas sarkanajiem dakstiņu jumtiem un Ventu.

Baznīcas altāris un kancele, kuras laikā no 1660. līdz 1663. gadam darinājis slavenais Ventspils kokgriezējs Nikolass Sēfrenss, vecākais, kopā ar galdnieku Engeleinu Tisenu, ir izcili manierisma mākslas darbi.

Adventes laika ceļojums pa Latvijas skaistākajām baznīcām (1. daļa)
Foto: Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas draudzes arhīvs

Otrā pasaules kara laikā baznīcā notika dievkalpojumi Vērmahta kareivjiem un Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem – latviešu leģionāriem. Savukārt pēc kara dievnamā Sarkanarmija ierīkoja zirgu stalli, laicīgā vara vēlāk – dažādas noliktavas. 20. gadsimta 60. gadu beigās baznīca nodota Kuldīgas muzeja rīcībā, tā tika izremontēta, ierīkota ekspozīcija par novada arhitektūru.

Baznīcas tornī kādreiz atradusies slavenā zvanu spēle - pirms lielajiem svētku dievkalpojumiem, īpaši – Kristus Augšāmcelšanās svētkiem – Lieldienām, ar zvaniem spēlēti korāļi un dažādas garīgas melodijas. To darījuši paaudzēs apmācīti profesionāli zvaniķi. Zvanu spēle bijusi tik slavena, ka to klausīties braukuši no tālienes. Torņa zvanu spēle zaudēta Otrā pasaules kara laikā, vācu armijai to konfiscējot kā krāsaino metālu militārai rūpniecībai.

Kuldīdznieki lielo zvanu Otrā pasaules kara laikā izglāba – tas tika nolaists zemē, lai vestu uz pārkausēšanu, taču to noslēpa, pēckara laikā zvans atradās Kuldīgas novadpētniecības muzeja teritorijā. Pēc draudzes atjaunošanas 1990. gadā zvanu atkal uzcēla tornī, lai zvanu novietotu atpakaļ tā vietā, nācās kalt robus torņa augšējā loga ailās.

Baznīcas interjers ir raksturīgākais renesanses stila arhitektūras piemineklis Kurzemē. Baznīcas altārdaļa segta ar krusta velvi, no draudzes telpas to atdala masīva smailloka triumfa arka.
Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīca kā Kurzemes un Zemgales hercogistes pirmās galvaspilsētas Kuldīgas galma dievnams tika izbūvēta ar kapenēm hercoga ģimenei un dižciltīgajiem. Tajā novietoja šķirstus ar augstdzimušo personu mirstīgajām atliekām. 2008. gada maijā baznīcas galvenajā ejā flīžu nosēšanās dēļ tika izdarīti arheoloģiski izrakumi. Atklājās no ķieģeļiem mūrēts gaitenis ar sānu ejām, un uz klona grīdas nekārtīgi izsvaidīti cilvēku galvaskausi un kauli, kas apliecināja, ka kara gados diemžēl kapenes tika izlaupītas. Kapenes kādreiz aizbērtas ar būvgružiem un smiltīm. Iespējams, ka tās ieeja atradās āltārtelpas sākumā, pretī kancelei - grīdas nomaiņas laikā atklājās gotiskas smailarkas augšējā daļa ar pakāpieniem lejup. Zem altārtelpas grīdas smiltīs guļ daudzi dižciltīgo kapakmeņi un epitāfijas.

Mūsdienās apskatāmi arī Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba kuģu "Kuldīgas Sv. Katrīna" un "Gambija un Tobago" modeļi.

Ekskursijas


Pieteikties iepriekš, zvanot Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes lietvedei Guntai Birzei pa tālruni 22329171.

Ko vēl apskatīt Kuldīgā, lasiet šeit.

Tags

Ekskursija Jaunpils Kurzeme Latvijas baznīcas Rundāles pils Zemgale Ziemassvētki Latvija Eiropa

Comment Form