Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Ja kādā darbdienas vakarā ir vēlēšanās doties izlūkos pa kādu rajonu, vērts doties uz Āgenskalnu, kur nupat Āgenskalna apkaimes biedrība kopā ar iedzīvotājiem un Pārdaugavas radošo centru ir izveidojusi pastaigu ceļvedi "Āgenskalna vietzīmes", kas iepazīstina ar interesantām un iedzīvotāju iecienītām vietām, piedāvā vairākus pastaigu maršrutus un saistošus faktus par Pārdaugavas zaļāko apkaimi un tās vēsturi.

Ceļvedis "Āgenskalna vietzīmes" aktualizē kultūras un rekreācijas iespējas Āgenskalnā, vienlaikus rosinot iepazīt un novērtēt apkaimes savdabību un kultūrvēsturisko vērtību, stiprinot āgenskalniešu lokālpatriotismu un veicinot mūsdienīgas un pagātnes vērtības cienošas kultūrvides veidošanos Pārdaugavā, pastāstīja Āgenskalna apkaimes biedrības

valdes priekšsēdētājs Roberts Kārkliņš. Jaunizveidotais ceļvedis bez maksas vasaras sezonā būs pieejams Āgenskalna tirgū, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla vīnu veikalā un kafejnīcā, laikmetīgās mākslas festivālā "Survival kit" Zeļļu ielā 25, kā arī citās publiskās vietās un pasākumos. Tāpat ceļvedi ikviens var aplūkot un lejupielādēt Pārdaugavas radošā centra mājaslapā šeit.

Foto: Publicitātes attēli

Nākotnē plānots radīt arī digitālu ceļveža versiju, kas būtu ērti lietojama viedierīcēs un piedāvātu bagātīgāku ieskatu Āgenskalna kultūras, arhitektūras, sabiedriskās dzīves, pagātnes un nākotnes ainavā.

Ko apskatīt šajā apkārtnē?

Vērts doties izlūkos uz Āgenskalna tirgu, kas ir apkaimes sirds jau vairāk nekā 100 gadus, kā arī 110 metrus augsto TV torni un ūdenstorni.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Ievērības vērta ir arī Smiļģa māja (plašāk lasi te), kur iekārtots Teātra muzejs, kā arī Hartmaņa muiža, kas celta 18. gadsimta beigās kā vasaras māja un savulaik piederējusi angļu tirgotājam un rātskungam Džeikobam Kolinzam.

Tāpat vērts doties arī uz tiltu uz nekurieni, kas gan ir dārga pilsētplānošanas kļūda, tomēr ar lielisku skatu. Protams, apskatīt vērts arī Pusmuižnieka namu, kas ir viena no senākajām koka ēkām Rīgā, kas attēlota jau Hāgenu muižas zemju kartē, proti, 1757. gadā. Dabas mīļiem vērts aiziet līdz Botāniskajam dārzam, kur atrodas ne vien bagātīga augu valsts, bet arī Astronomijas institūta teleskops un Volfšmita muižas ēka. Visbeidzot jāuzmeklē arī Švarcmuižu jeb kādreizējo "Hagensberg", ko 17. gadsimtā uzcēla Hāgens – tieši no šīs muižas Āgenskalns iemantoja savu vārdu.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Šie ir tikai daži no apskates objektiem, ko piedāvā Āgenskalns. Ceļvedī šos un citus objektus iespējams aplūkot dažādos maršrutos: koka arhitektūras, Āgenskalna velo maršrutā, kā arī pa noskaņu medību takām.

Savukārt plašāk par šo un citām vietām pilsētā vari iepazīties interaktīvajās ekskursijās "Rīgas maršruti" šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!